Šķiet, kukurūzas, zāles skābbarības vai skābsiena blietēšana ir diezgan vienkārša darbība – izkliedēt, izlīdzināt, sablietēt. Un pastāv viedoklis, ka, jo vairāk blietēsiet, jo labāka būs barība. Tomēr skābbarības kvalitāte tāpat mēdz būt visai atšķirīga. Tāpēc būtu vērts paskatīties uz šo procesu, tā teikt, no iekšpuses. 

Kas tad ietekmē blietēšanas kvalitāti? Kā rāda pieredze, galvenie tās kvalitāti ietekmējošie faktori ir masas mitrums, šķiedru sastāvs, griešanas garums, masas izlīdzināšana, blietēšana, kā arī tranšeju kvalitāte, tostarp ņemot vērā tilpuma parametrus. Ir vērts sīkāk pakavēties pie masas izlīdzināšanas un blietēšanas, kā arī šo divu darbību krustošanās un mijiedarbības ar citiem faktoriem.

Kas tad ietekmē blietēšanas kvalitāti? Kā rāda pieredze, galvenie tās kvalitāti ietekmējošie faktori ir masas mitrums, šķiedru sastāvs, griešanas garums, masas izlīdzināšana, blietēšana, kā arī tranšeju kvalitāte, tostarp ņemot vērā tilpuma parametrus. Ir vērts sīkāk pakavēties pie masas izlīdzināšanas un blietēšanas, kā arī šo divu darbību krustošanās un mijiedarbības ar citiem faktoriem.

Svarīgs ir masas viendabīgums

Mitrums un šķiedru sastāvs ir ļoti svarīgi, jo strukturētai barībai ir labākas blīvēšanas īpašības, un tam vajadzētu noteikt arī griešanas garumu. Zālājos ar augstu mitruma līmeni pļaušanas garumu var veikt līdz 120 mm, bet sausākos vēlams – līdz 20 mm. Manevrējot šajā diapazonā, var iegūt viegli skābbarībā gatavojamu izejmateriālu, kas arī ātrāk izvadīs gaisu. Jo masas daļiņas ir garākas un sausākas, jo grūtāk tās sablīvēt. Grūtāk blīvējama masa jāizlīdzina iespējami plānākā slānī.

Maksimālais pieļaujamais slānis ir 30 cm (ar mitrumu 70–75%), minimālais ir 10–15 cm (ar mitrumu 45–55%). Jo mazāks slānis, jo ātrāk un labāk notiek blīvēšana.

Jāpievērš uzmanība arī masas viendabīgumam botāniskā sastāva ziņā. Dažādu lauku stiebrzālēm var būt būtiskas novirzes struktūrā un augšanas fāzē, tas arī jāņem vērā, uzglabājot šādu skābbarību vienā krātuvē.