Aizvadītās sezonas izplatītākie kaitēkļi rapšu sējumos

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu jomas inspektori ikdienā apmeklē sējumus visos Latvijas reģionos. Ar novērojumiem var iepazīties VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv sadaļā Novērojumi, kur Latvijas kartē aplūkojama konkrēta kultūrauga kaitīgo organismu izplatība interesentam vēlamajā laika periodā un reģionā.

1. Krustziežu stublāju smecernieki, krustziežu spīduļi

Stublāju smecernieka kāpuri.

Foto: Māra Bērziņa / Latvijas Mediji

Laikapstākļi krustziežu stublāju smecerniekiem piešķīra topa pirmo vietu ziemas rapšu sējumos, jo tie no ziemošanas vietām iznāca, sākot ar marta beigām. Pirmos īpatņus novēroja Kuldīgas, Jelgavas, Dobeles, Ogres, Talsu, Dienvidkurzemes, Ventspils, Jēkabpils novada apsekotajos sējumos, kur kaitēkļu izplatība bija 2–18%. Aprīļa vidus siltajās dienās smecernieki uzsāka aktīvu rosību visos apsekotajos sējumos visos valsts novados, Dobeles un Talsu novada sējumā kaitēkļa izplatībai sasniedzot 38–40%, Tukuma – 50%, bet Saldus 80% – uz auga dzīvojās 2–3 kaitēkļi. Savukārt dzeltenais ķeramtrauks dažās dienās pievilināja 22 pieaugušos smecernieku īpatņus. 

Maijā pieaugušo smecernieku blīvums rapšu sējumos samazinājās, toties stublājos un lapu kātos sāka šķilties un baroties kāpuri. Pirmos konstatēja maija 3. dekādes sākumā vairākos Talsu, Tukuma, Līvānu, Jēkabpils, Valmieras, Ventspils, Dienvidkurzemes, Rēzeknes, Krāslavas, Jelgavas, Bauskas un Ropažu novada laukos 2–8% izplatībā. Jūnija pirmajā pusē smecernieku kāpurus atrada visu novadu rapšu laukos 2–24% izplatībā. Ap Jāņiem to izplatība nedaudz samazinājās, jo pirmdzimtajiem barošanās laiks beidzies un tie dodas zemsedzē ziemot.

Krustziežu spīduļi kā izplatītākie kaitēkļi vērtējami vasaras rapšu sējumos – vispirms jau par attapību, jo mazās melnās vabolītes vasaras rapšus uzmeklēja, tikai nojaušot ziedpumpuru atrašanās vietu. Jūnija 2. dekādes sākumā Jēkabpils, Ventspils, Krāslavas, Tukuma un Dienvidkurzemes novada sējumus kaitēkļi ieņēma ļoti strauji, uzreiz invadējot 16–32% zaļo pumpuru, uz ziedkopas atrodoties līdz septiņiem īpatņiem. Līdz ziedēšanas sākuma attīstības stadijai (AS 51–60) ziedkopās bija atrodami vidēji 1–5 kaitēkļi katrā invadētajā ziedkopā. Valkas, Aizkraukles, Talsu novada laukos kaitēkļa izplatība bija vērojama 6–28% apmērā, vien kādā Ventspils novada sējumā spīduļi invadēja 52% ziedkopu. Pēc Jāņiem rapšu ziedēšanas sākumā kādā Dienvidkurzemes laukā spīduļi invadēja 74% ziedkopu. Spīduļi bija vērojami visu turpmāko vasaru gandrīz visos apsekotajos laukos – lielākoties 2–18% izplatībā.

2. Krustziežu spīduļi, spradži

Spradžu bojājumi.

Foto: Māra Bērziņa / Latvijas Mediji

Ziemas rapšiem krustziežu spīduļi vērtējami kā kaitēklis nr. 2. Pirmie izlūki Kuldīgas novada sējumā dzeltenajā ķeramtraukā nokļuva, tuvojoties marta beigām, bet aprīļa pirmajās dienās tos konstatēja arī Talsu un Dienvidkurzemes novada sējumos. Aprīļa vidū zaļo pumpuru attīstības stadijā, līdz ziedpumpuri sāk izvirzīties virs lapām (AS 51–53) Saldus novada sējumā spīduļu izplatība sasniedza 76%, Tukuma un Talsu – 56–68%, bet ziedēšanas sākumā (AS 60) Kuldīgas novada ziemas rapšu sējumā spīduļu invāzija sasniedza 100%, ziedkopā uzturoties 4–10 vabolītēm. Kaitēkļi bija izplatīti visu novadu visos apsekotajos laukos, vidēji invadējot ap 30% ziedkopu. Maija pirmās dekādes beigās spīduļu pamatnodarbe – pumpuru izgraušana – tuvojas nobeigumam, jo sākusies ziedēšana (AS 61–65). Spīduļu invāzija sējumos samazinājās, bet tos joprojām varēja atrast gandrīz visos rapšu laukos visu maija mēnesi 2–52% izplatībā vidēji uz 10% ziedkopu. Šie īpatņi darbojās sējumos kā apputeksnētāji, jo rapšiem jūnija pirmajās dienās vairākumā sējumu ir iestājusies ziedēšanas beigu attīstības stadija (AS 69).

Agrais pavasaris un līdz ar to arī agrā vasaras rapšu sēja agri modināja spradžus, kuru darbošanās sākās līdz ar dīgļlapu atvēršanos (AS 10) maija sākumā. Parasti kaitniecības periods bija salīdzinoši īss, bet šogad tas ievilkās ilgāk nekā mēneša garumā, jo nepiemērotie laikapstākļi pagarināja sējas periodu, savukārt spradži barojas, kamēr ir piemērota izmēra augi. Pavasarī augi no dīgļlapu atvēršanās līdz piecu lapu attīstības stadijai (AS 10–15) nodrošināja barību Aizkraukles, Cēsu, Talsu, Jēkabpils, Dienvidkurzemes, Ventspils, Valmieras, Valkas, Krāslavas un Tukuma novada sējumos, kur kaitēkļi bija izplatījušies uz 2–18% augu. Kādā Augšdaugavas novada laukā spradžu izplatība sasniedza 40%.

3. Krustziežu pāksteņu pangodiņš

Krustziešu pāksteņu pangodiņa bojātas pākstis.

Foto: Māra Bērziņa / Latvijas Mediji

Pirmās īstenā vasaras kaitēkļa – krustziežu pāksteņu pangodiņa – kāpuru invadētās pākstis ziemas rapšu sējumos atrada pāksteņu veidošanās laikā (AS 74–75) jūnija pirmās dekādes sākumā Valkas, Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Bauskas novada sējumos 2–4% izplatībā. Līdz jūlija sākumam tos novēroja Ventspils, Tukuma, Aizkraukles, Ropažu, Līvānu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Jelgavas, Limbažu, Ogres, Talsu novada laukos ar 2–14%, bet kādā Bauskas novada laukā – ar 22% izplatību. Atsevišķos laukos pangodiņa kāpuri bija atrodami arī jūlijā rapšu nogatavošanās sākumā (AS 80). Jūlijā tie parasti miermīlīgi sadzīvo vienā pākstenī ar sēklu smecernieka kāpuriem. Invadētie pāksteņi priekšlaikus nogatavojas, atveras, un izbirst gan sēklas, gan kaitēkļu kāpuri, kas, ja vien pietiekamu laiku barojušies, nokļūstot zemē, gatavojas ziemošanai.

Arī vasaras rapšos krustziežu pāksteņu pangodiņa bojājumus novēroja, sākot ar jūlija otro pusi, kad rapši sasniedza 50% pāksteņu attīstības stadiju (AS 75). Jēkabpils, Aizkraukles, Augšdaugavas, Valkas, Ventspils, Dienvidkurzemes novada sējumos pangodiņa bojājumi bija 2–8% izplatībā. Augustā pāksteņu attīstības beigu līdz sēklu nogatavošanās (AS 79–82) laikam kaitēkļa kāpuru bojātās pākstis atrodamas arī Tukuma, Limbažu un Valmieras novada sējumos 6–14% izplatībā.