Šoruden augļu dārzu saimniekiem nācās iesaistīt visus pieejamos darbaspēka resursus un izdomu, lai valsts reģionos, ko neskāra pavasara salnas, novāktu un atrastu pielietojumu bagātīgajai ražai. Iespējams, labi iestrādājušies un laikapstākļu lutināti, augļu dārzu kopēji vēlēsies darboties arī pēc ražas novākšanas.

Rudens beigās atbilstošos laikapstākļos droši var nodarboties ar lielākiem darbiem – izzāģēt vēja un ražas aizlauztos zarus, likvidēt vēža inficētos zarus un kokus. Radušās brūces nekavējoties apstrādājamas ar šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, lai neradītu vēža infekcijai labvēlīgus apstākļus. 

Lapu koku vēža izplatībai silts, mitrs un vējains rudens ir pats piemērotākais izplatības laiks. Sevišķi, ja augļu dārza tuvumā vai pašā dārzā atrodas lapu koku vēža infekcijas perēkļi – tie vērojami ne tikai uz augļu kokiem, bet arī liepas, apses, kļavas un bērzi ir slimības sporu uzņēmīgi. Vēža ierosinātājspora spēj iekļūt kokā pa jebkuru lapas atdalīšanās vietu, jo, lapai nobirstot, veidojas neliela brūcīte. Sausā un vējainā laikā mazās brūcītes ātri nožūst, bet, kā zināms, uz vēla rudens laikapstākļiem paļauties nevar, tāpēc dārzs būs vairāk pasargāts, ja apkārtnē likvidēs potenciālos infekcijas avotus.