Dabiska aizsardzība ābolu ilgākai uzglabāšanai

Austrijas zinātnieku izstrādātā videi draudzīgā metode var ievērojami palielināt ābolu uzglabāšanas laiku mazumtirdzniecības ķēdē.

Tas ir iespējams, pateicoties bioloģiskajos ābolos atrodamās mikrofloras izmantošanai. Tajos esošās baktērijas uzglabāšanas laikā var novērst sēnīšu infekciju attīstību uz āboliem. Pārbaudīta metode aizsardzībai pret sēnīšu infekcijām ir īslaicīga augļu apstrāde ar karstu ūdeni. Šis termiskais šoks iedarbina dabiskos aizsardzības mehānismus.


Jaunu pieeju ābolu uzglabāšanai pētījis Grācas Tehnoloģiju universitātes (Austrija) Vides biotehnoloģiju institūts. 

Pētnieki apvienoja karstā ūdens apstrādi ar mikrofloru no vietēji audzētu bioloģisko ābolu mīkstuma. Tajā ietilpst baktērijas, sēnītes, aļģes un citi mikroorganismi. 

No iepriekšējiem pētījumiem zināms, ka bioloģisko ābolu mikroflora ievērojami atšķiras no parasto ābolu mikrofloras. Arī ābolu mikroflora ar dažiem puves plankumiem atšķiras no veselo ābolu mikrofloras. Puvušu ābolu mikroflorā ir 99% sēnīšu un tikai 1% baktēriju. Jaunais bioloģiskais aģents sastāv no baktērijām, kas kavē puves patogēnu augšanu. 


Baktērijām jābūt specifiskām augu sugai. Pēc pētnieku komandas vadītājas Birgitas Vasermanes teiktā, no kviešiem iegūtās baktērijas nepasargās ābolus. Zinātnieki sāka savu darbu, pārbaudot bojātu bioloģisko ābolu. Viņi izolēja 800 dažādas baktēriju sugas. Visas tās tika pārbaudītas Petri trauciņos pret puves patogēna kultūru 4 °C temperatūrā. Dažās dienās bija skaidrs, kuras baktērijas iznīcināja sēnīti. 


Pārbaudes turpinājās praktiskos apstākļos. Bioloģiski audzētie 'Topaz' šķirnes āboli tika mehāniski bojāti, un brūces tika inficētas ar diviem no visizplatītākajiem puves patogēniem (nosaukumi nav norādīti). Pēc tam āboli tika iegremdēti 53 °C ūdenī un pēc tam šķīdumā, kas satur jaunu bioloģisku aģentu, kura pamatā ir atlasītās baktērijas. Šādā veidā apstrādātie āboli tika uzglabāti. Kombinēta karstā ūdens un bioloģiskās apstrādes lietošana pilnībā likvidēja infekciju vai samazināja tās izplatību līdz minimumam 60% uzglabāto ābolu. 

Kontroles grupā, kur āboli tika apstrādāti tikai ar karstu ūdeni, efektivitāte bija par 20% zemāka. Turklāt karstā ūdens apstrāde nemainīja ābola mikrofloras sugu sastāvu. Tāpēc tika izvirzīta hipotēze, ka karstā ūdens izraisītais šoks aktivizē ābola paša aizsardzības mehānismus, izraisot metabolītu izdalīšanos, kas iznīcina patogēnu. 


Vēl viena jaunās metodes priekšrocība ir tā, ka tā neprasa būtiskas izmaiņas ābolu uzglabāšanas tehnoloģijā. Saimniecībām, kas jau izmanto karstā ūdens apstrādi āboliem, ir viss nepieciešamais aprīkojums. Būtu nepieciešama tikai papildu tvertne mikrobioloģiskās apstrādes dozēšanai.


Āboli būs arī turpmāko pētījumu uzmanības centrā, ko veiks zinātnieki no Vides biotehnoloģiju institūta. ES finansētā projekta mērķis ir atrast videi draudzīgas alternatīvas pesticīdu lietošanai ābeļdārzos.