Nācās pavārtīties arī ietekmīgu un dāsnu vīriešu gultās.

Kurtizāne – tā nav tikai vienkārši vieglas uzvedības meiča. Atšķirībā no prostitūtām kurtizānes parasti bija kāda turīga muižnieka, ietekmīga politiķa vai slavena dzejdara mīļākās, turklāt bieži vien spējot virpināt vienlaikus vairākus romānus. Nereti kurtizānes bija arī spiedzes. Lūk, dažas no savā ziņā ievērojamākajām Eiropas kurtizānēm vēsturē.

Diāna de Puatjē (1499–1566)

Visietekmīgākā viduslaiku kurtizāne, kura kļuva par Francijas karaļa Henrija II galveno mīļāko. Kad karalis ieguva troni, viņa praktiski pārvērtās neoficiālā karalienē, pilnībā aizēnojot likumīgo Henrija II sievu un karalieni Katrīnu Mediči. Kad karalis gāja bojā pēc gūtā savainojuma, pārgalvīgi piedaloties bruņinieku turnīrā, karaļgalms, kurā kurtizāni īpaši neieredzēja, pieprasīja viņas aiziešanu.

Tūlija d'Aragona (1510–1556)

Arī viņas māte bija kurtizāne. Tūliju dēvēja par brīnumbērnu, lai gan viņa absolūti neatbilda tā laika ārējā skaistuma standartiem – vāja, liela auguma, plānām lūpām, uzrautu degunu. Taču tas netraucēja iekarot vīriešu sirdis, jo viņas arsenālā bija citi savaldzināšanas instrumenti – smalkas manieres, piemīlīga balss un iedzimts intelekts, kas ļāva viņai iekarot vietu vēsturē ne tikai vienkārši kā manīgai savas miesas tirgonei, bet arī kā itin populārai atdzimšanas laikmeta rakstniecei. Tūlija visu savu dzīvi nepārtraukti pārvietojās pa visu Itāliju.