Pat vispatīkamākie dzīves momenti tomēr šķiet pat mazliet nelaimīgi, ja salīdzina tieši ar šīs iegremdēšanās raisītajām sajūtām.

Ģeniālais serbu izcelsmes zinātnieks Nikolā Tesla bija pilnībā pārliecināts, ka kosmiskajā izplatījumā eksistē kāds gluži noteikts savdabīgs kodols, kuru viņš pats bija nodēvējis par “Visuma saprāta kodolu” un no kura cilvēki mēdz pasmelties dažādas zinības, šim nolūkam izmantojot par smadzenēm dēvēto instrumentu.

Tesla nekad nav slēpis, ka viņš pats visas savas zināšanas arī mēdz pasmelties no kāda neredzama avota, un šādu izteikumu dēļ laikabiedri ģeniālo izgudrotāju nievīgi dēvēja par fantazētāju, neslēpti ņirgājoties. Savukārt Tesla, atbildot šiem mēreni aprobežotajiem izsmējējiem, teju vai ik solī pārliecinoši pierādīja, kurš tad patiesībā šeit dzīvo tuvredzīgā, dziļu un aplamu maldu pārņemtā pasaulē. Un, lai arī gan pašam ģeniālajam izgudrotājam, gan viņa izsmējīgajiem laikabiedriem jau sen gluži vienalga, kam bija un kam nebija taisnība, mūsdienās tomēr jau aizvien vairāk zinātnieku runā par to, ka varētu eksistēt vienots kosmiskais informatīvais lauks, no kura cilvēki mēdz regulāri pasmelties sev nepieciešamās zināšanas.

Idejas, kas visiem vienādi lidinās gaisā

Arī mūsdienu zinātnieki pauduši uzskatu, ka ikviens cilvēks spēj pieslēgties šim Teslas minētajam neredzamajam informācijas laukam un visbiežāk šī pieslēgšanās notiekot spontāni, neapzināti, tāpēc cilvēkiem šķiet, ka daudzos gadījumos viņi ir nezin kādi vienīgie, pirmie un oriģinālie kādas idejas autori. Daudzos gadījumos tas tā pat ne tuvu nav un, iespējams, nemaz arī nevar būt, jo visa “oriģinalitāte” ieslēpta tajā vienotajā informatīvajā kodolā, un jautājums ir tikai par to, kurš, kad un kā spējis to no turienes pasmelties.