Vēstīts, ka pasaulē bijuši tikai divi dzīvnieki, kas veikuši mēģinājumu tiešā veidā pastāstīt cilvēkiem par saviem sapņiem, un tie esot gorillas Koko un Maikls. Šo abu pērtiķu “audzinātāja” rakstījusi par to, ka Koko dažkārt stāstījusi par notikumiem, kuri nekad nav bijuši, par izdomātiem cilvēkiem un izdomātām vietām, un parasti šie stāsti atskanējuši tūlīt pēc viņas pamošanās. Savukārt Maikls, kuru paņēma uz zvērudārzu pēc tā, kad malu mednieki bija nogalinājuši visu viņa ģimeni, dažkārt esot pamodies ar vārdiem: “Slikti cilvēki nogalina gorillas.”
Tiesa, saistībā ar to, kas īsti notiek dzīvnieku smadzenēs miega laikā, visi zinātnieku pārspriedumi palikuši tikai kā pieņēmumi un hipotēzes.
Tostarp pētnieki jau ir noskaidrojuši, ka miega laikā lielākajai daļai zīdītāju smadzenes iziet to pašu ciklu, ko cilvēka smadzenes: no ieslīgšanas dziļajā miegā līdz ātrā miega fāzei, kurā smadzenes kļūst aktīvākas. No tā arī radies pieņēmums par to, ka arī daudzi citi dzīvnieki var redzēt sapņus. Nelieli zvēri, piemēram, peles, šo stadiju iziet ļoti ātri, savukārt lielajiem šis cikls nereti mēdz būt ilgāks nekā cilvēkam. Bet reptiļi un putni guļ vispār bez ātrā miega fāzes, un tāpēc pētnieki uzskata, ka tie sapņus vispār nemaz neredz.
Cilvēki parasti redzot sapņus par to, kas viņus interesējis un satraucis pirms došanās gulēt. Un neesot nekāda iemesla domāt, ka dzīvniekiem būtu kaut kā īpaši citādi. Un saistībā ar to, ka suņi parasti ir ļoti pieķērušies saviem saimniekiem, atsevišķi pētnieki pauduši uzskatu, ka suņi sapnī redz saimnieka seju un pat sajūt viņa aromātu. Bet par kaķu sapņošanu kļuvis zināms no Mišela Žuvē pētījumiem, kuru gaitā viņš kaķu smadzenēs sagrāvis sīku zonu, kas iegrožo muskuļu kustību ātrā miega fāzē, un tā rezultātā kaķi, iemiegot un ieejot šajā ātrā miega fāzē, cēlās augšā, lēkāja, staipījās un pat šņāca jeb pēkšņi uzvedās tā, it kā viņi miegā kaut ko medītu.