Dinamiskie fakti. Medījuma gaļa

Vai zināji, ka, ja pirms nomedīšanas dzīvnieks tiek pakļauts ilgam stresam, gaļa kļūst cietāka, sausāka un kopumā mazāk kvalitatīva, jo notiek izmaiņas tās pH līmenī. Šāda gaļa arī krietni ātrāk sabojājas.

Dzīvniek stresu var radīt cilvēka izraisīti apstākļi, piemēram, neprecīzs trāpījums, dzīvnieka dzīšana. Ir arī citi, ar cilvēku maz saistīti stresa izraisītāji, piemēram, grūta ziema, plēsēju spiediens, pārtikas trūkums.

• Jau zināms, ka medījuma gaļa pēc nomedīšanas ir vairākas dienas jānogatavina vēsumā. Ja ar to šķiet par maz un gribas gaļu padarīt vēl mīkstāku, irdenāku, var izmantot marinādes ar skābām sastāvdaļām. Gaļai var pievienot, piemēram, kivi, apelsīna vai ananasa sulu. Tiesa, pārāk ilgi marinēt tajā nedrīkst, jo var panākt pretēju efektu. Pietiks ar apmēram stundu.
• Vēsturiski medījuma gaļa ir bijusi gan uz aristokrātu, gan trūkumcietēju galda. Renesanses laikmetā Anglijas karaļnama mielastos viesus cienāja ar briežu, fazānu, mežacūku cepešiem. Tolaik brieži mita augstmaņu īpašumos, tos rūpīgi sargāja un jebkuri malumedniecības mēģinājumi tika bargi sodīti. Savukārt pēc Otrā pasaules kara daudzās Eiropas valstīs tieši savvaļā iegūstamā gaļa bija tā, kas daudzus cilvēkus glāba no bada nāves pārtikas trūkuma laikā. To varēja konservēt un tādējādi uzglabāt ilgāku laiku.
• ASV, kur mīt daudz lāču, šos lielos plēsējus mēdz arī ēst. Cilvēku viedokļi par šo gaļu gan ļoti variē – vieni to uzskata par ļoti negaršīgu, citi – par īstu delikatesi. Lāča gaļas garša ir lielā mērā atkarīga no tā, ko dzīvnieks ir lietojis uzturā. Jo mazāk zivju, jo garšīgāka gaļa. Arī Somijā var iegādāties lāča gaļas konservus. Šis prieks gan nav lēts – viena kārbiņa maksā ap 20 eiro.
• Gan Krievijā, gan Ķīnā mēdz gatavot un ēst lāča ķepas. Ķīnā šis ēdiens tiek saistīts ar augstu statusu un bagātību. Tā kā ķepa pati par sevi ir diezgan sīksta, to vispirms ilgi vāra vai tvaicē, tad sautē dažādās garšvielās un beigās pārlej ar mērci.
• Āfrikā, Austrālijā, Dienvidaustrumāzijā lielā cieņā ir krokodila gaļa. Tai ir neliels tauku saturs, tā ir pavisam gaiša un vizuāli atgādina vistas gaļu. Kas šo gaļu ir pagaršojuši, atzīst, ka arī garšas ziņā tā nedaudz atgādina vistu, bet ir cietāka, nedaudz saldenāka.