15 °C
Tie makšķernieki, kas ir copējuši jūrā, zina, ka tur un līcī ir sastopamas visdažādāko sugu zivis. Jūrā mīt līdakas, zandarti, vimbas, asari, kā arī citas saldūdens zivis, bet tikai tur iespējams noķert mencas, siļķes un plekstes (dažkārt ir pieteikušās Daugavā, pie upes ietekas jūras līcī).
Sugas izcelsme un apraksts
Lai arī katrai sugai ir savas individuālās iezīmes, visām plekstēm ir dažas kopīgas pazīmes, kas raksturīgas tikai plekstēm.
Tām ir stipri saplacināts ķermenis; acis ar izliektu formu, to kustībām var būt daudz virzienu un pat pilnīgi neatkarīgas viena no otras; neparasti asimetriska galva; sānu līnija, kas atrodas starp acīm; izliekta mute un ļoti asi zobi; iegarenas spuras, kas aprīkotas ar vairākiem stariem; gaiša vēdera puse, kas ir pārklāta ar raupju un blīvu ādu; īsa astes pamatne.
Baltijas jūrā ir sastopamas trīs veidu plekstes.
- Gludā plekste ir visbiežāk sastopamā šīs dzimtas zivs. Šīs zivs garums sasniedz 30–40 cm, bet svarā līdz pat vienam kg. Krāsa butēm var būt dažāda atkarībā no vietas apstākļiem. Sānu līnija veido pusloku. Mīt galvenokārt sālsūdenī. Piekrastes zonā pārsvarā sastopami mazie eksemplāri, kas, iespējams, dzimuši tikai šogad. Plekstes gaļa ir ļoti garšīga, taču tā ātri bojājas.
- Parastā plekste. Šo zivju garums sasniedz pat 50 cm. Ķermenis parastai plekstei ir gluds, ar sarkanu punktējumu, mīt dziļākos ūdeņos. Parasti makšķerē no noenkurotas laivas, ar gruntsmakšķerēm par ēsmu izmantojot zivs gabaliņu. Dažkārt tās ķer žibuli, kas “spēlē” ļoti tuvu gultnei.
- Akmeņplekstēm ir visai interesants izskats. Ķermenis ir augsts, acis atrodas tikai kreisajā pusē. Apakšdaļa balta, bet augšdaļa apkārtējās vides krāsā, kas ir teicams maskēšanās veids. Zivs augšdaļā vispār nav zvīņu, bet gan kaulaini izvirzījumi. Ķermenis ir gandrīz apaļš, var sasniegt 50 līdz 70 cm garumu, dažreiz līdz pat vienam metram. Akmeņplekste ir ļoti aktīva, plēsīga zivs, kas barojas ar mazām zivīm un vēžveidīgajiem. Makšķernieku lomos nonāk reti, biežāk zvejnieku lomos, tādēļ var uzskatīt, ka šī ir komerciāla zivs.
Plekstes saimi veido apmēram 60 zivju sugas, kas apvienotas 23 ģintīs.
Šoreiz runa būs par plekstēm, kuras var noķert ar gruntenēm. Kurš gan nezina pleksti? Vienīgo zivi mūsu platuma grādos, kurai abas acis ir vienā ķermeņa pusē. Iespējams, daži ir kļuvuši par jūras makšķerniekiem tikai un vienīgi plekstes dēļ. Zināma romantika makšķerēšanai jūrā ir: trakais vējš, jūras viļņi, smiltis pa gaisu un plekstes medaļas lielumā. Citus savukārt piesaista to izslavētā un izcilā garša. Protams, jau pēc plakanā izskata var minēt, ka tās dzīvo tikai uz gultnes. Mēģināsim ieskatīties zemūdens dzīlēs, aplūkosim šīs unikālās zivs ārējās pazīmes, uzzināsim tās paradumus un raksturu.
Interesants fakts: plekstēm ir īpašs talants maskēties, kas izpaužas kā ādas krāsas maiņa, lai tā atbilstu gultnes virsmai. Šajā jautājumā tās var sacensties tikai ar hameleoniem.
Jāpiebilst, ka dažādu dzimumu zivīm ir vairākas atšķirības. Plekstes tēviņi ir mazāki par mātītēm, attālums starp acīm ir garāks, arī viņu pirmie muguras un krūšu spuru stari ir garāki nekā mātītēm.
Ārējais izskats un īpatnības
Mēs jau esam noskaidrojuši, ka plekstes dzimtas pārstāvji izceļas ar saplacinātu ķermeni, kuram var būt ovāla vai pat rombveida forma, visa šī pārmērīgā saspiešana un gludais vēders ir saistīts ar dzīvošanu uz gultnes.
Mūsu platuma grādu plekstes var atšķirties ne vien pēc formas, bet arī izmēriem, krāsojuma un acu izvietojuma. Mūsu plekstēm raksturīga zaļganbrūna krāsa ar oranžiem vai sarkaniem plankumiem. Lielākā plekste, kas noķerta Baltijas jūrā, ir 1,690 kg.
Interesants fakts: Atlantijas un Klusajā okeānā mīt lielākā no plekstēm, proti, paltuss. Šīs plekstes var nodzīvot pat pusgadsimtu.
Ar ko barojas plekstes?
Plekstes ēdienkarte ir ļoti daudzveidīga, šo zivi var droši saukt par plēsēju. Šīs saplacinātās zivis var parādīt barošanās aktivitāti naktī, krēslā, dienā un no rīta, tas daudzējādā ziņā ir atkarīgs no laikapstākļiem, taču zivis galvenokārt pārtiek no dzīvnieku barības.
