Pie kāda vēja zivis ir aktīvākas jeb laika apstākļi veiksmīgai makšķerēšanai

Pirms došanās makšķerēt ieteicams noskaidrot, kādā vējā zivis neķeras, bet pie kāda tās pašas lec uz makšķernieka piedāvātajām ēsmām. Šo informāciju iespējams iegūt no dažādiem avotiem, bet, krājoties pieredzei, rodas savs viedoklis par laikapstākļiem, kuri tad būs vislabvēlīgākie.

Vai gaisa masu kustība ietekmē zivju aktivitātes?

Lai saprastu, kā vējš var ietekmēt zivju aktivitāti, vispirms ir jāsaprot, kas tad ir vējš. Vējš ir gaisa masu kustība, ko izraisa atmosfēras spiediena atšķirība virs zemes virsmas, pie tam dažādās tās zonās.

Atmosfēras spiediens ir atkarīgs no tā, kā sasilst zemes virsma. Rezultātā gaisa masas plūst no augsta atmosfēras spiediena zonas uz zema spiediena apgabalu, kā rezultātā veidojas cikloni un anticikloni. Ciklona zonā ūdens masu kustība notiek pa apli no perifērijas uz centru uz zema spiediena zonu, savukārt pretējais virziens ir raksturīgs anticiklonam.

Protams, ja mēs uzskatām vēju kā atsevišķu faktoru, tas ietekmē aktivitātes, bet šī ietekme var izpausties dažādi. Vēju var uzskatīt par atmosfēras spiediena lēcienu jeb pārmaiņu sekām, to pavada apkārtējās vides temperatūras izmaiņas, kā arī nokrišņi, bet šiem faktoriem ir jau tieša ietekme uz zivju aktivitāti.

Kā tas iedarbojas?

Vējš kā vides faktors var labvēlīgi ietekmēt makšķerēšanu šādā veidā: ūdens sajaucas, piesātinās ar skābekli, izlīdzinās ūdens temperatūra starp virsējiem un zemajiem slāņiem; izskalojas ūdenskrātuves piekraste. Ūdenim skalojoties, no krasta izskalojas dažādi kukaiņi, kāpuriņi un tārpiņi, kas kļūst par zivju barību. Vējš nopūš no piekrastes augiem kukaiņus, kas ir zivju barība, tādējādi zivīm rodas labvēlīgi apstākļi kukaiņu ķeršanai. Tas viss labvēlīgi ietekmē zivju aktivitāti.

Spēcīgais vējš izskalo piekrasti, palielinās ūdens duļķainība, kas jau atbaida zivis. Bieži vien vējš iepūš ūdenī augu putekšņus un arī pūkas, kas apgrūtina makšķerēšanu. Patiesībā arī īpaši spēcīgais vējš, ko latviski dēvē par vētru, makšķerēšanai nav piemērots, jo pirmkārt jau nebūs pašam nekāda komforta un zivis būs noslēpušās klusākās, mierīgākās vietās.

Ziemas sezonā spēcīgais vējš var aizputināt tā, ka rodas brangas sniega kupenas, pārvietošanās pa ledu prasa zināmas pūles, bet vēl jau jāsameklē kāds zivju bars. Ziemā nereti gadās, ka no āliņģa izdodas izvilkt vien dažus asarīšus, un apgrūtinošais ceļojums pa ledu atkal jāveic. Ziemā, lielā vējā, manuprāt, lietderīgāk būtu izmantot telti, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.

Galvenās vēja īpašības ir tā spēks un virziens, bet sekundārās – vēja brāzmas un ilgums.

Vēja spēks

Sinoptiķiem ir šāda stipruma skala: bezvējš, viegls vējiņš, mērens, spēcīgs vējš un jau vētra. Par vislabvēlīgāko makšķerēšanai tiek uzskatīts bezvējš, viegls vai mērens vējš.

Bezvēja laikā zivis interesi par ēsmu var izrādīt vai nu rīta, vai vakara stundās, vai mākoņainā laikā. Tajā pašā laikā mērens jeb viegls vējš, kas pūš uz krastu, veicina miermīlīgo zivju tusēšanos piekrastes zonā, bet plēsīgās zivis attiecīgi seko tām. Tālākais turpinājums nav nepieciešams, jo spēcīgā vējā labāk neiet makšķerēt.

Vēja stiprums

Vēja stiprums nozīmē, ka vējš pūš ar mainīgu spēku, ir brīži, kad vēja spēks pastiprinās, pēc neilga laiciņa tas atkal norimst. Brāzmas pašas par sevi nevar būtiski ietekmēt zivju aktivitāti, taču tās nopietni sarežģī makšķerēšanas procesu kā tādu.

Vēja ilgums

Spēcīgs vējš, kas pūš ilgstoši, var gan uzlabot zivju ēstgribu, gan pasliktināt to. Ja pūš auksts vējš, tad zivis pārstāj meklēt barību, bet siltais vējš tajā pašā laikā sajauc stāvošo ūdeni un veicina zivju aktivizēšanos. Makšķerēšanai vislabākās dienas ir tās, kad pēc ilgstoša vēja brāzmām pūš viegls vējiņš vai pat iestājies bezvējš.

Vēja stabilitāte

Vējš, kas pūš vienā virzienā, gandrīz vienmēr ir labāks par vēju, kas pastāvīgi maina virzienu. Zivīm nav laika pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, tāpat kā makšķerniekam, kuram jāmaina ķeršanas metodes, jāmaina ēsmas un pastāvīgi jāmaina mānekļi.

Vēja virziens

• Ziemeļvējš

Eiropas daļā ziemeļu vējš atnes aukstumu un nokrišņus, ja to pavada ciklons. Ziemeļvējš var būt kopā arī ar anticiklonu. Šādā gadījumā vasarā iestājas skaidrs, karsts laiks, bet ziemā – skaidrs un sals. Tiesa, vēja stiprums šajā laikā ir neliels, bet ir iespējams arī pilnīgs bezvējš.

Ja ciklona zonā pūš ziemeļu vējš, makšķerēšana reti kad ir veiksmīga, turklāt lielā vēja dēļ tā ir ārkārtīgi nekomfortabla.

Vasarā, karstā laikā, lielos rezervuāros makšķerēšana, kad pūš neliels ziemeļu vējš, ir stipri daudzsološāka nekā mazās ūdenskrātuvēs, jo mazajās ūdenstilpēs pasliktinās skābekļa režīms, zivis ir nolīdušas savās slēptuvēs un gaida labākus laikus. Ziemā makšķerēšana sala laikā var būt gan veiksmīga, gan neveiksmīga, un pēc pēdējo gadu novērojumiem ir otrais variants, proti, neveiksmīga.

• Dienvidvējš

Vairākumā gadījumu dienvidu vējš, protams, ja tas nav pārāk spēcīgs un to nepavada ievērojami nokrišņi, ļauj cerēt makšķerniekam uz labu vai pat teicamu lomu.

• Austrumvējš

Austrumu vējš parasti pūš tikai vasarā, kad attiecīgais reģions atrodas anticiklona zonā. Makšķerēšana visbiežāk ir veiksmīga, taču ieteicams izvēlēties laiku, kad saule pārāk necepina. Ziemā, ja tomēr pūš austrumu vējš, tā parasti ir zīme, ka zivju aktivitātes nebūs.

• Rietumvējš

Kad ciklonu nomaina anticiklons, sāk pūst rietumu vējš. Attiecīgi zivju aktivitāte pamazām samazinās, bet, kad spiediens stabilizējas, zivis nomierinās un makšķerēšana atkal var kļūt diezgan rezultatīva.

Papildus vējiem, kas pūš vienā virzienā, ir rīta un vakara vēja pūtieni. Pirmais pūš no krasta, otrais – pret krastu. Tas ir saistīts ar temperatūras atšķirībām virs zemes un ūdens.

Ziemā pēc rietumu vējiem parasti ir novērojama temperatūras sasilšana, kas, pat ja izkrīt nokrišņi, veicina zivju aktivitātes pieaugumu.

Kad zivis ir visaktīvākās?

Apkopojot daudzus dažādu makšķernieku novērojumus, var secināt: vislabākie makšķerēšanas rezultāti gaidāmi, kad pūš dienvidrietumu, dienvidu vai rietumu virziena vēji ar nosacījumu, ja tos nepavada nokrišņi. Mazāk labvēlīgi makšķerēšanai ir austrumu un dienvidaustrumu vēji, lai gan anticiklona periodā tie var arī veicināt labus lomus.

Vislabāk makšķerēt, kad pūš neliels, vājš vai kluss vējš. Bezvējā pie noteiktiem apstākļiem iespējama arī teicama cope, savukārt mērenā līdz stiprā vējā makšķerniekam jāizvēlas vieta, kur ir kāda aizsardzība pret spēcīgo vēju.

Kad zivis nav aktīvas un par ēsmu interesējas ar “gariem zobiem”?

Vairākums aptaujāto makšķernieku domā, ka copēšanai visnepiemērotākais laiks ir tad, kad pūš ziemeļaustrumu vējš, bet nedaudz labāki lomi gaidāmi, kad pūš ziemeļu vējš.

Kā noteikt virzienu?

Makšķerējot bieži vien jāsaprot, no kuras puses pūš vējš. Pirms vēja virziena noteikšanas vajadzētu noorientēties pēc gaismas puses. Skaidrā laikā to var izdarīt pēc saules stāvokļa debesīs, bet mākoņainā laikā palīdzēs kompass. Vēja virziena vienkāršākais indikators ir pirkstu aplaizīšana. Daudzi makšķernieki tagad droši vien atceras bērnību, kad, lai noteiktu vēja virzienu, mēs vienkārši nolaizījām pirkstu un pacēlām to augšā. No tās pirksta puses, kura sajuta kaut mazāko vēsumu, tad arī pūta vējš.

Vēl iespējams noteikt vēja virzienu, vērojot mākoņu kustību un skatoties, uz kuru pusi noliecas krūmi vai koki. Ja esat kādā apdzīvotā vietā, pavērojiet, uz kuru pusi iet dūmi no skursteņa, bet, ja ir vējrādītājs, tad tas pavisam precīzi norādīs vēja virzienu.

Aptuveno vēja stipruma prognozi nākamajai dienai palīdzēs iegūt tautas novērojumi. Piemēram, ja, saulei norietot aiz horizonta, ir koši sarkana krāsa, tad ar lielu varbūtību var apgalvot, ka nākamā diena būs vējaina. Vakarā nerimstošais vējš liecina, ka arī nākamā diena būs vējaina.

Kuru vietu labāk izvēlēties makšķerēšanai?

Makšķerējot vējam vajadzētu pūst mugurā. Šī pozīcija ļauj iemest un daudzmaz veiksmīgi darboties praktiski ar jebkuru inventāru, bet ziemā mazāk salst rokas un seja. Tomēr dažreiz iznāk makšķerēt, vējam pūšot tieši sejā, iemesls ir pavisam vienkāršs – tur ir zivis. Protams, jāmet pret vēju. Vēlamo metiena attālumu iespējams sasniegt, tikai palielinot atsvara vai mānekļa svaru, tas jāievēro gan spiningošanā, gan pludiņmakšķerēšanā, gan copējot ar fīderi.

Citi laikapstākļi, kas ietekmē zivju aktivitāti, ir šādi: gaisa temperatūra, atmosfēras spiediens, nokrišņi un arī mākoņi vai, precīzāk, to daudzums.

Sapratne, kurā vējā zivis nekož un labāk palikt mājās, nāk ar pieredzi, un nepiemērotos laikapstākļos uz dīķa reti izdodas sastapt rūdītu makšķernieku.

Sezonas izpausmes

• Pavasaris

Pavasara makšķerēšanai par vislabvēlīgāko tiek uzskatīts viegls, bet silts vējiņš, var smidzināt smalks lietutiņš, bet ne ilgstošs.

• Vasara

Vasarā zivis var izrādīt aktivitāti pat stiprā vējā, bet galvenais, lai tas būtu silts. Jebkura virziena aukstie vēju pūtieni vienmēr atnes copes pasliktināšanos. Labāki panākumi gaidāmi, makšķerējot bezvējā vai lēnā vējā (kad vēja ātrums nepārsniedz 7 m/s) rīta vai vakara stundās. Izteikti karstā, bet nedaudz vējainā laikā jādodas copēt uz lielajām ūdenstilpēm.

• Rudens

Rudenī, iestājoties aukstumam, kad pūš jebkurš spēcīgs vējš, labi lomi nav gaidāmi. Zelta rudens ir īss, bet silts laika periods, kad zivis var būt īpaši aktīvas. Tuvojoties ziemai, apetīte plēsējiem palielinās, tie var būt aktīvi pat tad, kad pūš stiprs un auksts vējš.

• Ziema

Ziemas makšķerēšanai labāk izvēlēties dienas, kad pūš samērā silts vējš, izņēmums varētu būt tikai vēdzeles, kas aktivizējas, iestājoties aukstam un vējainam laikam, turklāt ar sniega vētrām.

No visām dabas parādībām makšķerēšanai par vissliktāko tiek uzskatīta migla, kā arī brāzmains vējš.

Foto: Lielais Loms

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu