Pirms 100 gadiem, 1924. gada 26. jūnijā, oficiālais laikraksts "Valdības Vēstnesis" izsludināja Saeimas pieņemto un Valsts prezidenta Jāņa Čakstes apstiprināto Likumu par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos.

Reklāma

Līdz tam Latvija bija sadalīta, tiesa, ar atsevišķām izmaiņām, vēl no cara laikiem pastāvošos 17 apriņķos, toties tagad valstī to bija 19, jo agrākajiem klāt nāca no jauna radītie Madonas un Jaunlatgales (Abrenes) apriņķi. Pārējo centri atradās Aizputē, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Ilūkstē, Jēkabpilī, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Ludzā, Rēzeknē, Rīgā, Talsos, Tukumā, Valkā, Valmierā, Ventspilī. Šāds valsts administratīvais dalījums pastāvēja visu starpkaru laiku. Likums vairākos gadījumos noteica atsevišķu pagastu pāriešanu no viena apriņķa pie otra. Piemēram, Baldones, Līves-Brambergas un Tomes pagastu atdalīja no Bauskas apriņķa un pievienoja Rīgas apriņķim, bet Bauska vietā no Jaunjelgavas saņēma Kurmenes un Valles pagastu. Ar šo pašu likumu Jaunjelgavas apriņķis tika pārdēvēts par Jēkabpils apriņķi un "par apriņķa pilsētu noteic Jēkabmiestu, nosaucot to par Jēkabpili". Pārmaiņas veica, vadoties no jaunās Latvijas valsts robežām, kā arī ekonomiskās nozīmes un iedzīvotāju skaita, lūkojoties, lai apriņķī tas nebūtu pārāk mazs. Par jauno Madonas apriņķi bija teikts, ka tas "sastādās no Valkas apriņķa sekošiem pagastiem: Adulienas, Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Litenes, Stāmerienes, Tirzas un Vecgulbenes, un Cēsu apriņķa sekošiem pagastiem: Bērzaunes, Lučauskas, Cesvaines, Dzelzavas, Grašu, Grostonas, Iršu, Iršu kolonijas, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lautera-Viesienas, Lazdonas, Liezeres, Liepkalna-Ozolu, Lubānas, Lubejas, Ļaudonas, Ļaudonas-Odzienas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Oļu-Apaltienas, Patkules, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Savienas, Vējavas, Vestienas, Vietalvas, Vietalvas-Odzienas". Attiecīgi Jaunlatgales apriņķi izveidoja no agrākajiem Ludzas apriņķa pagastiem: Baltinavas, Balvu, Bokovas, Domopoles, Gauru, Kačanovas, Kokorevas, Liepnas, Rugāju, Tolkovas, Viļakas un Višgorodas. Iepriekš bija notikusi cīņa, vai apriņķa centram būt Balvos vai Jaunlatgalē. Uzvarēja pēdējā, jo dzelzceļa klātbūtnes dēļ Jaunlatgales/Abrenes politisko, militāro un satiksmes mezgla lomu atzina par lielāku. Apriņķu sistēma ar izmaiņām Latvijas teritorijā pastāvēja līdz 1950. gadam, kad notika pāreja uz PSRS pieņemtajiem rajoniem. Turklāt sākotnēji Latvijas PSR iedalīja 58 rajonos.

Latvijas Kareivis, 1924. gada 26. jūnijā

Sēlpils dziesmu svētkiVīgantes muižā notika Jāņu dienā, 24. jūnijā. Piedalījās Jēkabpils apkārtnes apvienotie kori, kurus vadīja virsdiriģents T. Reiters. Svētki bija apmeklēti visai kupli un izdevās visai teicami. Piedalījās vairāki simti dziedātāju. Pēc valsts prezidenta J. Čakstes apsveikuma telegrammas nolasīšanas izpilda orķestra pavadībā himnu "Dievs, svētī Latviju". Pēc apsveikumu virknes pacēlās virsdiriģenta zizlis, un klausītājus, sirmo Daugavu un Staburagu sveic J. Vītola "Gaismas pils". Pēc tam ilgāks pārtraukums, daļa viesu aizplūst uz tuvējo Staburagu. Programmā Jāņu dziesmas, J. Vītola "Beverinas dziedonis", "Trīs jaunas māsas", E. Melngaiļa "Kāde pārnāksi bāleliņ", "Senatne", "Rīgas torņa gala zīle", "Bārenītes slavināšana", E. Dārziņa "Sapņu tālumā"' u.c. mūsu komponistu darbi, beidzot ar A. Jurjāna "Aiz upītes es izaugu"· Priekšnesumu mākslinieciskā nogludinājumā virsdiriģents daudz darījis un daudz arī panācis. Svētki vispār atstāja pacilājošu iespaidu. Pēc koncerta programmas dejas, rotaļas, Jāņu ugunis. Bufete bija bez reibinošiem dzērieniem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.