1926. gada 19. jūnijs. Sestdienas pievakarē, dažas dienas, pirms valsts ieskandina Līgo vakaru un Jāņu dienu, Latvijas galvaspilsētas viducī, Esplanādes laukumā, bija sapulcējies daudzus tūkstošus liels cilvēku pūlis. Rēķināja, ka tovakar laukumā bijuši ap septiņi tūkstoši cilvēku. VI Vispārējie latviešu dziesmu svētki jeb, kā toreiz teica, Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki pirmkārt jau bija īpaši ar to, ka bija pirmie tieši neatkarīgajā Latvijā.

Ja tobrīd laukumu varētu uzlūkot no gaisa, tad redzētu laikraksta "Latvijas Kareivis" aprakstīto: "Visur viļņojas skatītāju galvas, retas tukšas saliņas dārgākajās vietās. Pāri laukumam paceļas karogota estrāde. Uz tās sapulcējušies skanīgāko balsu pār- valdītāji mūsu dzimtenē. Plašā estrāde zināmā mērā atgādina latvisku krāsu dārzu, kuru reprezentē zīļu vaiņagos un nacionālos tērpos rotājušās tautas meitas. [..] Tomēr daļa dziedātāju tērpušās baltos un rozīgos vasaras uzvalkos, kas vēl vairāk pavairo pirmo rindu gaišo noskaņojumu. Tautu dēli nav piegriezuši vērtību nacionālajiem kostīmiem. To rindas nopietni melnas vai pelēkas. Diezgan bieži iezaļojas karavīru – dziedātāju vingrie stāvi. Ap diriģentu paaugstinājumu novietojas apvienotais kara radzinieku orķestris."

Pirmie Dziesmu svētki neatkarīgajā Latvijā

Dziesmu svētki latviešiem vienmēr ir bijis īpašs notikums. Tāpat kā dziedāšana, kas varbūt daudziem nav īsti saprotams. "Mūsu valsts eksistences izšķirošā momentā, kad arāji basām kājām un izmocītie pilsētnieki kā viens vīrs sacēlās un gāja paŗ saulaino Latviju – tos vadīja mūsu dzimtenes mīlas iešūpota dziesma," tā rakstīja tā laika prese. VI Vispārējie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā, 1926. gada 18.–22. jūnijā. Šie svētki kā pirmie tieši neatkarīgajā Latvijā bija ļoti gaidīti. Pavisam skaidrā atmiņā cilvēkiem vēl bija Pirmā pasaules kara vētras, neatkarības izcīnīšana divus gadus ilgā karā. Un kopš iepriekšējiem latviešu dziesmu svētkiem jau bija pagājuši vairāk nekā desmit gadi…Dažādi svētku pasākumi toreiz, tajās dienās, bez šaubām, bija galvenie notikumi valsts dzīvē, tomēr arī citas aktivitātes turpinājās, nereti pieskaņojoties un papildinot dziedāšanas pārpilno noskaņu Rīgā.