1873. gada 17. oktobrī. Pirms 150 gadiem "Latviešu Avīzes" ziņoja: "Pie Kuldīgas jaunā tilta tie astoņi pīlāri ir visi gatavi un nu tik atliks nākošā gadā tos septiņus mūra bogenus (arkas) vilkt. Vecos laikos zem pirmajiem hercogiem Kuldīgai jau ir savs akmiņu tilts reiz bijis, tas bij Kuldīgas pilei pretī, caur tiltu toreiz pilsētām radusies stipra andele un lieliska dzīve.

Reklāma

1621. gadā miris Kuldīgā viens kaufmans Goziņ (Gohssing) vārdā, kam piederējuši 12 kuģi, un tie brauca starp Ventspili, Liepāju, Saku un Alšvangu un veda stipru andeli ar Vāczemi, Holandi, Franciju un Spāniju. Bet šis pirmais akmiņu tilts 1615. gada 20. martā, hercogam Vilhelmam valdot, tapa izrauts caur lielu ūdeni, kas gājis par četru asu augstiem Ventas krastiem pāri un no tā laika arī pilsētā dzīve sāka iet atpakaļ. Tagad nu caur Kurzemes cienīta gubernatora kunga rūpīgu gādāšanu Kuldīgai ir tā liela dāvana no jauna piešķirta, ka ir savs pastāvīgs tilts." Tilta granīta balstu pabeigšanas svinības Kuldīgā bija notikušas jau 22. septembrī, kad 

Kurzemes gubernators Pauls fon Lilienfelds pateicīgo Kuldīgas apriņķa pagastu vecāko un pilsētas varasvīru pavadībā bija "pie jaunā tilta nogājis un tur līdz ar visiem jaunā tilta veselības uzdzēris". 

Ceremonijā dziedāja Vārmes draudzes koris, kas "īpašu uz šo dienu sacerētu jauku dziesmiņu uz balsiem nodziedāja, par godu tilta izgādātājam un pašam tiltam". Interesenti no plašas apkaimes pulcējušies abos Ventas krastos. Iesvētīšanas ceremonijas laikā Lilienfelds tilta būves komisijas un pašu būvnieku pavadībā devās pie otrā balsta, kur nišā iemūrēja hermētisku metāla kasti ar pašrocīgi parakstītu vēstījumu, ko pirms tam svinīgi nolasīja. Vakarā notika lāpu gājiens un dzīres ar gubernatora piedalīšanos izmeklētai vietējai publikai Kuldīgas vācu kluba zālē. Jāatzīmē, ka Lilienfelda laikā Kurzemē infrastruktūras uzlabošanai patiešām tika darīts daudz, arī būvēti jauni ceļi. Ar gubernatora vēlību Krišjānis Valdemārs piekrastē tāpat dibināja vairākas latviešu jūrskolas. Savukārt Kuldīgas ķieģeļu arku tiltu pār Ventu pabeidza un atklāja 1874. gadā. Jelgavas pilsētas arhitekta Oto Dīces projektētais tilts mūsdienās ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts Latvijā.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 17. oktobrī

Prefekta rīkojumi policijas iecirkņu priekšniekiem. Novērots, ka ormaņi bieži nepilda obligatoriskos noteikumus. Tā viņi neievēro noteikumu, ka jābrauc ielai labā pusē. Par šī noteikuma neievērošanu iecirkņos sastādīti daudzi protokoli. Bez tam ormaņi bieži bez vajadzības nokāpj no sava sēdekļa, atstājot zirgus bez uzraudzības. Iecirkņu priekšniekiem uzdots šīs nebūšanas novērst. Prostituēto kontroli nolemts pastiprināt. 

Izmeklēšanā pierādījies, ka daudzas prostituētās izvairās no kontroles, tāpēc šī kontrole nodota sevišķu uzdevumu priekšnieka palīgam M. Deigelim, nododot viņa rīcībā katrā iecirknī vienu vecāko policijas kārtībnieku. 

Iebraucamās vietās laucinieki bieži tirgojas ar pārtikas vielām, tā izvairoties no pilsētas nodokļa. Prefekts uzdod policijas iecirkņu priekšniekiem ciešāk kontrolēt iebraucamās vietas un tos pilsoņus, kuri tur bez atļaujas tirgojas, saukt pie atbildības. Tāpat uzdots priekšniekiem par katru ārzemju aeroplānu, kas ielido Latvijā, bez kavēšanās ziņot galvenā štāba priekšniekam. Prefekts uzdod visiem policijas ierēdņiem, ka tiem likuma vārdā jāaizstāv bez tautības izšķirības visi pilsoņi un pret tiem visur jāizturas pieklājīgi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.