1923. gada 16. oktobrī. Pirms 100 gadiem Rīgā, laukumā pie Sv. Pētera baznīcas pirmo reizi Latvijā tika publiski demonstrēts jaunums – elektrometināšana, ko toreiz sauca par "elektrisko šveisēšanu" jeb "elektrisko metāla savārīšanu".

Reklāma

Autogēnā metināšana un metāla griešana ar gāzes un skābekļa liesmu Latvijas teritorijā rūpnieciskām vajadzībām bija pazīstama kopš 19. gadsimta beigām, taču elektroenerģijas izmantošana bija kas jauns, kaut krievu izgudrotājs Nikolajs Benardoss šo metodi bija izstrādājis un patentējis vairākās Eiropas valstīs jau 1885. gadā. Paraugdemonstrējumus savā mītnē, toreizējā adrese Kungu ielā 34, organizēja firma "Autogēns", kas izmantoja zviedru partneru iekārtas. Pasākumā piedalījās aparāta izgatavotājfirmas inženieris Ternblūms, Latvijas rūpniecības uzņēmumu, valsts civilā un militārā resora, kā arī preses pārstāvji un LU studenti. Avīze "Latvijas Sargs" vēlāk rakstīja: 

"Šī metālu savienošanas metode darbojas ar elektrību, ir ļoti praktiska, ērta un vienkāršāka par parasto autogēnisko, un šādā kārtā iespējams izlabot dažādus lūzumus mašīnās, sākot no 1 mm līdz visbiezākiem metāla gabaliem. 

Sevišķi viņa ieteicama tvaika katlu izlabošanai, kur autogēniska šveisēšana ar gāzēm pielaižama tik pie katliem līdz 6 atmosfēru spiediena, bet jaunā metode ar elektrību šo atmosfēru spiedienu neaprobežo. Pagaidām firma "Autogens" ir vienīgā Rīgā un pie viņas griežas ne tik vien dažādi uzņēmumi un iestādes, bet arī zemkopji pat no tālākiem Latvijas apvidiem." Prese pauda, ka elektriskā strāva esot "tik maza, ka strādniekiem briesmas nedraud". Ņemot vērā pirmo neatkarības gadu nabadzību, metināšana 20. gadsimta 20. gadu sākumā Latvijā tika pastiprināti reklamēta kā samērā lēts un operatīvs risinājums, īpaši orientējoties uz dzelzceļiem un lauksaimniekiem, jo jaunām konstrukcijām, instrumentiem, detaļām un iekārtām trūka naudas. Kā spēka iekārtas plaši izmantotos tvaika katlus agrāk defektu gadījumā vajadzēja ilgi un rūpīgi kniedēt, ko visdrīzāk veica vietējais kalējs, bet nu tos varēja diezgan vienkārši sametināt. Tiesa, elektrometināšana Latvijā vēl gadiem skaitījās eksotiska lieta un plašāk sāka ieviesties 30. gadu beigās un 40. gados. Šķiet, kavēšanos radīja gan iekārtu dārdzība, gan aizspriedumi pret elektriskās strāvas izmantošanu tādiem mērķiem.

Brīvā Zeme, 1923. gada 16. oktobrī

Ķeipene. Šejienes dažiem lauksaimniekiem jaunos rudzu laukus sācis apstrādāt gliemezis. Vietām tas visu lauku pilnīgi iznīcinājis un lauksaimnieki, ja nav vēl par vēlu, sēj rudzus otrreiz. Pa lielākai daļai gan viņš nenoposta visu lauku, bet padara to plankumainu. Pēc lauksaimnieku nostāstiem, viņš vairāk nopostot rudzus māla zemē, bet smilts zemē sētiem rudziem maz vai pavisam neuzbrūkot. Vairāk ciešot agrāk sētie rudzi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.