1924. gada 2. janvārī. Pirms 100 gadiem Latvijā bija pavadīta pirmā diena "litru un gramu pasaulē", kā to raksturoja presē.

Proti, 1924. gada 1. janvārī noslēdzās pārejas periods un stājās spēkā "Likums par metriskās sistēmas ieviešanu", kas nozīmēja, ka Latvija pilnībā pāriet uz metrisko mēru un svaru sistēmu. Iepriekš paralēli tai darījumos un veikalos lietotās kopš Krievijas impērijas laikiem ierastās aršīnas, pēdas, mārciņas, stopi un spaiņi vairs nevar tikt izmantoti, vietā nāk metri, grami un litri. Tika uzsvērts, ka Latvija līdz ar to iekļaujas starptautiski pieņemtā sistēmā. Lai nesastaptos ar nepatikšanām, tirgotājiem nācās mainīt svaru atsvarus, mērkokus un mērkausus. Atsvari bija jāmarķē no jauna. "Pēc mēru un svaru valdes statistiskiem datiem, nemetriskās sistēmas mēri un svari atrodas apgrozībā apmēram 280 000 gabali. Pārbaudīti un izgatavoti pēc metriskās sistēmas ir 56 000 gabali. Paliek vēl izgatavot, pārtaisīt un likumīgi pārbaudīt 224 000 mēru svaru un atsvaru. Tagad ik dienas laiž apgrozībā pāri par 1500 gabalu dažādu jaunās sistēmas mēru un svaru. Mēru un svaru valde ir informējusi tirgotāju aprindas, kur metriskās sistēmas mēri un svari dabūjami. 

Sākumā, kamēr šie mēri ir maz pazīstami, šīs sistēmas ieviešana varbūt radīs dažus pārpratumus. Bet ar laiku pie tiem tāpat pieradīs. 

Daudz veikalnieku jau iegādājušies metriskos mērus un svarus, tomēr lielai daļai vēl jāpasteidzas ar to iegādāšanu," jaunā gada pirmajās dienās norādīja "Latvijas Kareivis". Kamēr visi vēl nebija nomainījuši savu inventāru, bija jātirgojas saskaņā ar mērus salīdzinošiem plakātiem un "tabelēm", ko gādāja valsts un kas bija jāizvieto katrā tirdzniecības vietā. Gada otrajā pusē Mēru un svaru valde veica pārbaudes un revīzijas pilsētās ārpus Rīgas, lai pārliecinātos par jaunās sistēmas ievērošanu. Septembrī revīzijā Daugavpilī, Jelgavā, Tukumā un Rēzeknē konstatēja, ka vecie "krievu laiku" svari palikuši vien retā vietā. Vecās svaru bumbas, ja atrada, nekavējoties konfiscēja.

Brīvā Zeme, 1924. gada 2. janvārī

Neatliekams darbs. Parādās tendence rakstīt sieviešu uzvārdus ar sieviešu kārtas galotnēm, kaut arī tie vārdi paši par sevi būtu sastopami vīriešu kārtā – piem., Vītole, Vītola. Pret tādu galotņu maiņu un jēdziena patiesās apzīmēšanas sagrozīšanu nebūtu ko iebilst, ja gribam sieviešu uzvārdos redzēt sieviešu kārtas galotnes. Bet tādā gadījumā vajadzētu būt konsekventiem arī pie vīriešu uzvārdu rakstīšanas un, proti, vīriešu uzvārdiem dot vīriešu kārtas galotnes, piem., Pēters Zālītis. Un tiešām, uzvārda lietošanā mums nav darīšana ar jēdziena paša par sevi pareizas kārtas apzīmēšanām, bet gan ir vajadzība izšķirības labad starp sievietes un vīrieša uzvārdiem dot nosaukumus ar kārtas galotnēm. Tā tas ir arī pie dažām citām tautām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.