Kas notika pēc tam. Uz skolu tikai latviešu valodā

Vairāk nekā 40 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanas šis ir pirmais mācību gads, kad vismaz formāli pilnībā ir ieviesta vienota skola latviešu valodā.

Latvijas skolas, kas īstenoja mazākumtautību (galvenokārt krievu) pamatizglītības programmu, tagad pilnībā pārgājušas uz mācībām tikai valsts valodā. Lai arī lielākajā daļā izglītības iestāžu pāreja norit atbilstoši plānam, pagājušajā mācību gadā trešdaļā skolu Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatējis būtiskas grūtības. "Latvijas Avīze" rubrikā "Kas notika pēc tam" veido publikāciju sēriju par krievu skolu reformu, skaidrojam, kā uz pārmaiņām raugās pedagogi, kā jūtas paši skolēni, ko saka amatpersonas.

Pirms pieciem gadiem, uzsākot darbu bijušajā mazākumtautību skolā, Rīgas Daugavgrīvas pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotājai Ingai Papardei par skolēnu latviešu valodas zināšanām lielu pārsteigumu neesot bijis: "Es labi sapratu, kas ir Daugavgrīva, kā šis rajons vēsturiski veidojies un kādi cilvēki tur dzīvoja padomju okupācijas gados, kādi cilvēka tur ir dzīvojuši. Lielākās daļas – praktiski 99% – šīs skolas audzēkņu dzimtā valoda ir krievu. Man bija absolūti skaidrs, ka skolēnu latviešu valodas prasmes būs dažādas, un tā tas arī vēlāk apstiprinājās."

Skolotāja savus mācību priekšmetus jau no paša sākuma pasniedz tikai latviešu valodā. "Pašā sākumā biju patīkami pārsteigta, kā bērni mani uzņēma. Viņi uzmanīgi klausījās manī, varbūt arī kaut ko no sacītā nesaprotot. Klausījās, kā es runāju. Reiz viens skolēns man atzinās, ka viņš nekad mūžā nav dzirdējis tādu latviešu valodu. Un es aizdomājos, ka arī tā ir viena no lietām, ko skolēniem varu dot," stāsta Inga Paparde.

Agrāk Daugavgrīvas skolā bija arī vidusskolas klases, un, kā atzīmē Paparde, vidusskolēniem bijušas labas latviešu valodas prasmes: "Viena mana bijusī skolniece tagad jau trešo gadu mācās pedagogos un ir sākusi strādāt mūsu skolā. Būs brīnišķīga latviešu valodas skolotāja, kurai latviešu valoda nav dzimtā valoda." Pamatskolas klasēs situācija ir atšķirīga. 

"Ir taisnība, ka daļa bērnu nesaprot latviešu valodu pietiekami labi, bet es par to nešokējos," 

saka skolotāja. Viņa vērtē, ka aptuveni trešajai daļai jauniešu varētu būt grūtības ar valodu, bet neesot tādu skolēnu, kas latviski nesaprastu pilnīgi neko. "Ir skolēni, kas saprot visu, ko viņiem saka, bet viņi neko īsti nevar atbildēt, trūkst vārdu krājuma, līdz ar ko šiem bērniem ir grūtāk aktīvi iesaistīties nodarbībā. Bet kopumā situācija noteikti ir labāka nekā pirms trīs gadiem, jo skolā mēs ļoti intensīvi strādājam pie latviešu valodas."

Iepriekšējā mācību gadā veiktajās pārbaudēs 70 skolās IKVD secināja, ka pielāgojumus mācību programmā atbilstoši skolēnu reālajām latviešu valodas zināšanām veic tikai desmitā daļa izglītības iestāžu, bet lielākajā daļā (80%) mācību stundu netiek izmantotas metodes skolēnu valodas zināšanu pilnveidei, piemēram, grupu un pāru darbs.

Daudz atkarīgs no ģimenes

"Mūsu mērķis ir iedrošināt visus jauniešus runāt latviski. Vēlamies, lai, tāpat kā daudzi pusaudži bieži runā angliski, jo tas viņiem šķiet stilīgi, viņi arī vēlētos runāt latviski," teic Rīgas 13. vidusskolas jaunā direktore Inna Burova. Arī viņa atzīmē, ka skolēnu valodas līmenis ļoti atšķiras – no tiem, kas brīvi pārvalda latviešu valodu, līdz skolēniem, kuri tik tikko spēj kaut ko pateikt. "Diemžēl ir skolēni, kam šī pāreja bija ļoti grūts laiks, – viņi nevarēja kvalitatīvi apgūt priekšmetus valodas dēļ," piebilst Burova. "Šeit viss nav atkarīgs tikai no skolas, bet arī no ģimenes. Ja skolēna vecāki apzinās, cik svarīgi ir zināt latviešu valodu, bieži šo attieksmi izdodas nodot arī bērnam."

Direktore atzīst, ka skolas loma šajā jautājumā bieži vien ir izšķiroša, jo daudziem krievu skolēniem mācību iestāde ir vienīgā vieta, kur viņi sazinās latviski. "Manuprāt, skolas uzdevums ir izveidot tādu vidi, kur skolēni gribēs runāt latviski. Ir jāparāda, ka runāt latviski var būt stilīgi. Protams, ir jādzied un jāmācās tautasdziesmas, bet svarīgi, lai skolēni iepazīstas arī ar mūsdienīgām dziesmām, mākslu un kultūru," spriež Burova, uzsverot, piemēram, skolas koru nozīmi. "Kad bērni piedalās Dziesmu un deju svētkos, viņiem ir iespēja saskarties ar kaut ko varenu un grandiozu. Redzot un dzirdot tik daudz koru vienlaikus, nevar palikt vienaldzīgs, un tas tiešām raisa spēcīgas emocijas…"

Tikmēr IKVD rosina sistēmiskas izmaiņas eksaminācijā, jo izglītības iestādes, kurās nokļūst izglītojamie pēc pamatskolas, norāda, ka daļa jauniešu nespēj turpināt kvalitatīvu izglītības procesu nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ, lai gan ir izpildījuši minimālās prasības 9. klases latviešu valodas eksāmenā.

Divi vienā

Kā secina direktore Burova, bijušajās mazākumtautību skolās katram priekšmeta skolotājam šobrīd vienlaikus jābūt arī valodas skolotājam: "Tas ir papildu izaicinājums, un tam ir nepieciešamas gan noteiktas prasmes, gan vēlme ar to nodarboties. Tāpēc ļoti būtisks ir arī kadru jautājums, jo nepieciešami pedagogi, kas ir gan profesionāļi savā jomā, gan ar izcilām valodas prasmēm un, galvenais, ar vēlmi palīdzēt krievu bērniem apgūt mācību priekšmetus valsts valodā. Tādu kadru nav daudz, un viņus ir ļoti grūti atrast. Skolotāju krīze Latvijā nepāriet, un situācija īpaši neuzlabojas. Jā, ir tādi projekti kā "Mācītspēks", kas palīdz piesaistīt profesionāļus no citām sfērām, bet jautājums ir, kā viņus skolā noturēt. Tas ir gan atalgojuma, gan profesijas prestiža jautājums."

Kā vienu no izaicinājumiem skolas direktore min arī ieradumu maiņu: "Piemēram, ja kāda skolotāja pirms "Vienotās skolas" runāja ar saviem skolēniem krieviski, gan skolēni, gan skolotāja bija pie tā pieraduši. Bet, kā mēs labi zinām, mainīt ieradumus nav viegli. Tagad viņiem jārunā tikai latviski un ir jāmaina savi ieradumi."

Skolotāja Inga Paparde, kura pirms dažiem gadiem studēja Latvijas Universitātes programmā "Mācītspēks", atzīst, ka viņu nepatīkami pārsteidzis atbalsta trūkums pedagoģijas jomā: "Šoks bija par to, ka neviens pat universitātē man nevarēja atbildēt uz jautājumu, kā vislabāk šos bērnus mācīt, ja nemācu tieši latviešu valodu, bet citu mācību priekšmetu. Vismaz vēl pirms dažiem gadiem nebija sajūtas, ka akadēmiskā vide iet kopsolī ar mazākumtautību skolu reformu. Man likās, ka viņi dzīvo kaut kādās ilūzijās, neapzinoties reālo situāciju. Šķiet, ka tikai tagad nākusi tā nojausma, pateicoties arī skaļākām diskusijām publiskajā telpā." Vienlaikus Paparde atzīst, ka pēdējos gados situācija ar metodiskajiem materiāliem skolotājiem ir uzlabojusies.

"Manuprāt, kopš bilingvālās izglītības ieviešanas valsts sniegtais atbalsts nebija pietiekams. Nebija izstrādāti bilingvālie mācību materiāli un citi metodiskie līdzekļi. Universitātes pedagoģiskajā fakultātē nebija kursa, kur studentus mācītu, kā strādāt bilingvāli, tāpēc katrs darīja tā, kā pats saprata," teic Rīgas 13. vidusskolas direktore Burova, kura līdz tam daudzus gadus strādājusi Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā. "Skolas tika nostādītas situācijā, kad reformu nācās īstenot tā, kā viņas spēja un saprata. Tāpēc Rīgas skolas šajā ziņā ļoti atšķīrās. Ir lieliski piemēri, piemēram, Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija, kas jau sen sāka īstenot bilingvālo izglītību. Tur tika veikts nopietns metodiskais darbs ar skolotājiem un izstrādātas bilingvālās mācību grāmatas, tāpēc ģimnāzija bija gatava pārejai uz mācībām valsts valodā. Savukārt, ja skola bilingvālo izglītību uztvēra formāli, piemēram, skolotājs visu skaidroja krieviski, iedodot tikai dažas definīcijas latviski, ne skolotāji, ne skolēni nebija gatavi pārejai. Taču neuzskatu, ka skolām to var pārmest – vienkārši pietiekama valsts atbalsta nebija."

"Ir taisnība, ka daļa bērnu nesaprot latviešu valodu pietiekami labi, bet es par to nešokējos," saka Rīgas Daugavgrīvas pamatskolas skolotāja Ingai Paparde.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Paparde: "Ja skatāmies uz to, ka jau vairāk nekā 20 gadus kādreizējās mazākumtautību skolās bija ieviesta bilingvālā sistēma, protams, arī man rodas jautājums, ko visus iepriekšējos gadus ir darījuši skolā, kur skolēni tagad joprojām nevar mācīties latviešu valodā. Domāju, ka bija daļa skolotāju, kuri godprātīgi strādāja un mācīja latviešu valodā, ja tas bija paredzēts, bet pieļauju, ka daļa tāpat vienkārši turpināja krievu valodā..."

Gan latviešu, gan bijušajās mazākumtautību skolās mācību programma ir identiska, bet skolotājam bijušajā krievu skolā jāmeklē īpaša pieeja. Jārēķinās, piemēram, ka skolēni klasē zina tikai kādu konkrētu vārdu, nevis sinonīmus, un, iespējams, daļu teiktā nesaprot. "Iemācījos ar skolēniem runāt skaidri, katru vārdu pateikt lēni, pateikt pa zilbēm. Es praktiski nevarēju izmantot sinonīmus, jārunā vienkāršā, gandrīz vai vieglajā valodā," par savu pieeju vēstures stundās stāsta Paparde. "Vēstures stundās man ir gan mērķi, kas jāsasniedz vēstures priekšmetā, gan mērķi, ko apgūsim latviešu valodā, piemēram, iemācīsimies pateikt vai izveidot kādu sarežģītāku teikumu, vai sapratīsim atšķirību starp jēdzieniem "cēlonis" un "sekas" un tamlīdzīgi. Daži skolēni kautrējas pateikt pilnu teikumu latviešu valodā, tad mudinu uz to. Izmantojam dažādas stratēģijas."

IKVD veiktā 8. klases skolēnu aptauja rāda, ka lielākā daļa pedagogu (80% atbilžu no aptuveni 800 respondentiem) joprojām tulkošanu izvēlas kā primāro risinājumu. "Var izteikt hipotētisku pieņēmumu, ka pedagogi saskaras ar sociālo spiedienu, dominējot uzskatam, ka tulkošana ir labākais iespējamais un ātrākais risinājums," secinājuši dienesta speciālisti, mudinot tam pievērst uzmanību, pilnveidojot pedagogu profesionālo kompetenci. Paparde atzīst, ka retos gadījumos mācību stundā izmanto tulkošanu: "Tikai gadījumos, ja visas citas iespējas ir izsmeltas."

Cer uz pedagoga palīgiem

"Daudzi pusaudži bieži runā angliski, jo tas viņiem šķiet stilīgi. Gribam, lai viņi tā arī vēlētos runāt latviski," teic Rīgas 13. vidusskolas direktore Inna Burova.

Foto: Foto no privātā arhīva.

Rīgas Daugavgrīvas pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Paparde ir pārliecināta, ka valsts valodas zināšanas Latvijas skolu jauniešiem arvien uzlabosies, jo šajā jomā jau šobrīd esot jūtams progress. Vienlaikus viņa pauž rūgtumu, ka šo reformu lielā mērā uz saviem pleciem iznes godprātīgi strādājoši skolotāji, kuriem būtu nepieciešams lielāks atbalsts un motivācija.

"Manuprāt, labs atbalsts būtu papildus pedagoga palīgi, kas varētu palīdzēt tieši ar valodu, īpaši sākumskolas posmā. Un, protams, ļoti svarīgi ir viss, kas vērsts uz skolotāja atalgojuma palielinājumu un profesijas prestiža celšanu," piebilst Rīgas 13. vidusskolas direktore Burova.

Visas pārmaiņas, ko likumdevējs centās ieviest Latvijā saistībā ar krievu skolām, pavadīja krievisko partiju (bieži ar Maskavas atbalstu) protesti. Attēlā: piketa dalībnieces 2019. gada 5. oktobrī Rīgā Rātslaukumā ar plakātu krievu valodā: "Krievu bērniem – krievu skolas".

Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Reformas hronika. Ceļš līdz vienotai skolai valsts valodā

Mazākumtautību jeb krievu skolu pāreja uz mācībām valsts valodā prasījusi vairāk nekā 40 gadus kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Pārmaiņas, kas saskārās ar lielu pretestību un pretdarbību, notika soli pa solim.

• Līdz 1995. g. Latvijā pastāv divas skolu sistēmas ar atšķirīgu mācību programmu: vienā mācības notiek tikai latviešu valodā, otrā – tikai krievu valodā.
• 1996. g. Saeimā tiek apspriests Izglītības likuma projekts, kas ietver pārejas noteikumu 5. pantu, nosakot, ka valsts un pašvaldību vidējās izglītības iestādes līdz 2005. gadam tiek pārveidotas par skolām ar valsts mācību valodu. Kustība "Līdztiesība" savāc vairāk nekā 55 000 parakstu pret šādu pāreju, un likumprojekts tiek atlikts.
• No 1995./1996. m.g. mazākumtautību skolā divi mācību priekšmeti pamatskolā un trīs priekšmeti vidusskolā jāpasniedz latviešu valodā.
• 1998. g. pieņemtais Izglītības likums noteic, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, kā arī citā valodā, ja valsts un pašvaldību izglītības iestādēs tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas.
• Līdz 2002. g. jūnijam mazākumtautību skolās visā pamatizglītības posmā no 1. līdz 9. klasei jāievieš kāds no četriem izglītības programmu modeļiem, kas noteic mācību priekšmetu proporciju latviešu valodā, bilingvāli un mazākumtautību valodā. Skolas var izstrādāt arī savu izglītības programmu.
• 2004./2005. m. g. tiek ieviests bilingvālās izglītības modelis, sākot ceļu uz mācībām tikai latviešu valodā: valsts un pašvaldību mazākumtautību vidusskolās mācības notiek, ievērojot proporciju 60% mācību satura latviešu valodā, 40% – mazākumtautību valodā. Mācību priekšmetus var apgūt latviski, mazākumtautību valodā vai bilingvāli arī viena mācību priekšmeta ietvaros.
• Sākot ar 2007. g. mazākumtautību izglītības iestādes 12. klašu valsts pārbaudes darbu materiālus saņem latviešu valodā, bet skolēniem ļauts izvēlēties eksāmenu izpildes valodu. Piemēram, 2008./2009. m. g. 60% mazākumtautību skolēnu 12. klases centralizēto eksāmenu darbus pilda latviešu valodā, 40% – krievu valodā.
• Sākot ar 2009./2010. m. g. tiek ieviests vienots mācību priekšmeta standarts latviešu valodas apguvei vidusskolā, līdz ar to no 2011./2012. m. g. centralizētā eksāmena saturs latviešu valodā visiem 12. klases skolēniem ir identisks.
• No 2017./2018. m. g. visi 12. klases skolēni centralizētos eksāmenus kārto latviešu valodā. No 2019./2020. m. g. valsts valodā pārbaudes darbos atbild visi 9. klases skolēni.
• 2018./2019. m. g. tiek uzsākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana pirmsskolā, lai bērniem no piecu gadu vecuma nodrošinātu latviešu valodas prasmi.
• No 2019./2020. m. g. 7.– 9. klasē 80% mācību, bet 1.–6. klasē 50% mācību notiek latviešu valodā.
• Līdz 2022. g. visā vidusskolas posmā (10.–12. klase) pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Skola var piedāvāt specializēto kursu – mazākumtautības valoda un literatūra.
• No 2023./2024. m. g. visās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītības programma notiek valsts valodā. Mazākumtautību izglītojamiem tiek nodrošināta iespēja pirmsskolas izglītības iestādē vai pašvaldības interešu izglītības iestādē apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi.
• No 2023. g. sākas pāreja uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu pilnībā latviešu valodā: ar 2023./2024. m. g. 1., 4. un 7. klasē; ar 2024./2025. m. g. – 2., 5. un 8. klasē; ar 2025./2026. m. g. – 3., 6. un 9. klasē. Interešu izglītības programmas ietvaros skolēni var apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi.
• Ar 2025. g. no Izglītības likuma izslēgts 41. pants "Mazākumtautību izglītības programmas".

Rakstu sēriju turpināsim "Latvijas Avīzes" nākamajā numurā – lasiet interviju ar kādreizējo Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, kurš uzskatāms par vēsturiskās reformas pamatlicēju, par ko savulaik izpelnījies arī ne mazums pārmaiņu pretinieku dusmas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

 

MAF 2025

Foto: #sif_maf2025

#SIF_MAF2025

#kasnotikapectam