8. augusts vēsturē un senās avīzēs. Centīgs Rīgas policijas priekšnieks

1885. gada 8. augustā. Pirms 140 gadiem "Baltijas Vēstnesis" informēja par Rīgas vecākā policijmeistara dienas pavēli pilsētas policijai: "Ka traktieros, restorācijās, alus bodēs un dzērienu pārdotavās logus aizsegtu gardīnēm, slēģiem, puķēm vai citām lietām, to vispārīgi neesmu atļāvis; tomēr pie zināmiem nosacījumiem dažām no tādām iestādēm atļāvu logus turēt aizsegtus.

Vakaros pa pilsētu braukdams, ievēroju, ka dažas iestādes aizklāj logus, priekš kam tām nemaz nav tiesības. Pie šo iestāžu apskatīšanas viņu turētāji atsaucās uz mana paša atļauju. Dēļ jebkādu pārpratumu novēršanas un dēļ tādu iestāžu uzmudināšanas, kuras izrādījušās par uzticamām, kā arī dēļ vieglākas pārraudzības no policijas puses, es izdošu ar savu parakstu drukātas liecības zīmes katrai iestādei, kurai esmu atļāvis logus aizkārt, ar to nosacījumu, ka tāda zīme jāizkar redzamā vietā. Man uzticētai policijai to darīdams zināmu, uzdodu pie minēto iestāžu apraudzīšanas jo stingri uz to skatīties, ka tikai tajās no tām būtu aizkārti logi, kurās atrodas minētās drukātas liecības zīmes." Logu aizsegšanas aizliegums saistījās ar vēlmi jau no ielas redzēt un kontrolēt, vai izpriecu vietās nenotiek kādas nekārtības un pretlikumības. Tā laika Rīgas policijas priekšnieks "palkavnieks Starovs" bija ļoti enerģisks un mēdza izbraukt pa pilsētu, pats lūkojoties pēc nebūšanām. Tādas viņš sastapa diezgan bieži. Pēc tam ar preses starpniecību pilsoņus informēja, kādus lēmumus šajā sakarā pieņēmis. Piemēram, tā paša 1885. gada jūnijā Starovs bija ievērojis, ka daudzi fūrmaņi sastājas krustojumos uz ielu stūriem, lai varētu laikus pamanīt klienta tuvošanos no visām četrām ielām, un "stāv publikai priekšā, tā ka ļaudis nevar pār ielu pārkļūt pāri". Sekoja rīkojums: 

"Uzdodu man uzticētās policijas ierēdņiem fūrmaņus uzraudzīt un turpmāk vairāk kā trim fūrmaņiem nevienā vietā neļaut stāvēt, izņemot viesnīcas un vispārīgas sapulcēšanās vietas, kur var stāvēt arī vairāk fūrmaņu, 

un visus fūrmaņus pieturēt, ka tie ļaudīm nestāvētu ceļā." Citā reizē policijmeistars bija ievērojis, ka pilsētā un īpaši priekšpilsētās "suņi skraida veseliem bariem apkārt, bet saimnieki nerūpējas nemaz par uzpurņu uzmaukšanu saviem suņiem". Tad nāca uzsaukums pilsētas apmaksātajiem suņkērājiem, ka tie slikti pilda savus līgumā paredzētos noteikumus. Vēl citā reizē Starovs ievēroja, ka pie dažām mājām ir "tāpelītes" ar tur dzīvojošo īrnieku sarakstu, bet dažās nav. Tad tika apelēts pie namīpašniekiem, lai visur tādas būtu.

"Balss", 1925. gada 8. augustā

Ziemeļlatvija. Plūdi. 4. un 5. augustā ilgstošais lietus applūdināja ne vien siena ķirpas un vāles, bet arī kaudzes vairāk vietās atradās ūdenī. Tagad, kur lietus mitējies, ļaudis pūlas ar siena "izzvejošanu". Daudzās vietās straujie ūdeņi vāles un gubas aiznesuši. Ceļos izskalotas dziļas grambas, tīrumi slapji kā purvi, ar zirgu nevar rādīties. Daudzās saimniecībās vēl nepļauti rudzi, kurus vētras stipri izkūlušas un salmus salauzījušas. Vasarājs pa lielākai daļai sagājis veldrē, lai vai sprīdi garš, druvas kā norullētas. Neizplaukusi labība būs tukša. Dārzos daudz ābolu nobirdināti. Ganības pilnas ar ūdeni, nav kur lopus laist.