Makšķerēšanā ir ļoti daudz izvēļu – spoles izmērs, spininga īpašības, pītā vai monofilā aukla. Kad esi ekipējies līdz zobiem, bieži nākas ilgi domāt, kur doties ķert, – reizēm variantu nav, bet reizēm to ir pārāk daudz.

Reklāma

Kad liekas, ka smagākās izvēles copmaņa karjerā jau veiktas, nonākot reālos apstākļos, uznirst jautājums uz "dzīvību un nāvi" – kādu mānekli izvēlēties? Katram sava pieeja lēmumu pieņemšanai, padalīšos ar savu.

Ko ķersim?

Primāri mānekli izvēlos pēc mērķa zivs. Varētu padomāt, ka tas nu gan nav nekāds atklājums, bet, esot uz ūdeņiem, ir redzēti (un ne vienu reizi vien) gadījumi… Piebraucu aprunāties un redzu, ka auklas galā karājas četru vai piecu collu zivtiņa, un jautāju, kā līdakas šodien, bet vīri atbild, ka ķer asarus. Protams, protams – lielos ķeram. Tomēr katrai plēsēju sugai ir savi populārākie mānekļu veidi un attiecīgie izmēri.

Ir bijušas copes, kurās tieši mānekļa izmērs ir veiksmes atslēga. Venta pavasarī labi parāda mānekļa izmēra nozīmi. Dodos ķert asari, sāku ar 2,2 collu "Minnow", ir copītes, bet ne līdz galam. Lieku virsū mazāku zivtiņu "Lucky John Baby Rockfish" 1,4 collu izmērā, un skaista izmēra asari ķeras cits pēc cita. Lai arī dabā šī starpība nešķiet liela, tomēr uz asaru copi tā veido ļoti būtisku starpību. Kopējais vienādojums ir tāds, ka lielie mānekļi ķer lielas zivis, mazie – mazas. Kolēģi, kuri darbojas ar lieliem līdaku mānekļiem ("bigbait"), it nemaz negaida, ka skaita ziņā tiks pie daudz līdakām. Lielā līdaka apēdīs atbilstoša izmēra upuri, lai mazāk kustētos un tiešām arī paēstu. Savukārt knapmēra līdakai nav liela jēga ēst to, kas nereti sasniedz viņas izmēru. Šeit gan ir arī ļoti svarīgs faktors – sezona. Pavasarī tie var būt mazāki mānekļi, rudenī lielāki. Mānekļa izmēram ir liela nozīme.

Plaša tēma ir mānekļa forma. Man ir savi iecienītie mānekļi, kurus izvēlos visbiežāk. Ķerot zandartu, ir grūti nošaut garām ar zivtiņas formu, uzsverot, ka aste ir V-veida (šķelta un ar horizontālu novietojumu). "Lucky John Slick Shad" manā arsenālā ir superuniversāls ierocis – dropšotam un arī reāllaika tehnoloģiju variantā. Līdakai, asarim formu nosaukt nevar, jo tie rīmas ķeras uz dažādu veidu mānekļiem. Visēdāji! Bet, ja paskatās plašāk, tad visiem plēsējiem ir viens kopīgs "formas" ēdiens. Tā ir zivs. Tā ir nekļūdīga izvēle, tāpēc visu ražotāju sortimentā atradīsiet "Minnow" tipa mānekļus dažādos izmēros. Piemērs ir man mīļi mānekļi "Lucky John Minnow" un "Keitech Easy Shiner". Atsevišķs stāsts ir vobleru formas. To dažādība parāda to, cik ļoti atšķirīgi mēdz būt ķeršanas apstākļi – virsmas poperi, mazie krenki, mailes, dziļie velcei…

Krāsu daudzveidība vilina. …un visbiežāk makšķerniekus.

Krāsa, smarža un plēsēja refleksi

Visvieglāk iebraukt auzās var ar krāsu. Katrs veido savu krāsu topu, visbiežāk tas notiek, pamatojoties uz veiksmīgiem copes momentiem. Ja es iemetu zaļu gumiju tur, kur ir līdaka, tad manā galvā dzimst doma – šī ir stabila izvēle! Ja man paveicas pēc dažiem metieniem uz tās pašas krāsas mānekļa noķert vēl vienu zivi vai vismaz tikt pie copes, tad šīs gumijas reitings manā mānekļu topā kāpj. Vai ir nozīme krāsai? Valda uzskats, ka arī līdaka līdzīgi kā suns nemaz neredz krāsas, tikai to intensitāti. Nezinu, kā tur ir, bet man mānekļu izvēlē šim aspektam ļoti būtiska loma.

Kad esmu ticis galā ar mērķa zivi, vēlamo upura izmēru, tad nākamais ir krāsa. Jā, daudzas krāsas veikalu plauktos atrodamas ne jau tāpēc, ka tās ķer plēsēju, bet tās ķer pircējus. Šādu krāsu tiešām ir daudz, tās ir sulīgas un neatstāj vienaldzīgus makšķerniekus. Ja pieiet ne pārāk radoši, tad mānekļu kastītē pietiktu ar tām krāsām, kuras eksistē ūdeņos un ir plēsēju ēdienkartē. Loģiski! No savas pieredzes varu minēt, ka mans mīļākais asaru voblers ir toksiski zaļš, tā sauktais tīģeris – ūdeņos tādu radību nav, bet asarim patīk, un man patīk, ja asarim patīk. Esat dzirdējuši par maģisko krāsojumu "Lucky John" mānekļos vai pēdējo sezonu hitu – balto vardi? Nu kā lai vāja rakstura makšķernieks, kurš dzird un redz, ka ķeras uz šiem brīnumiem, pats uz šīm krāsām neuzķeras? Mēs ar kolēģiem taisām pētījumu copes, kurās viens ķer ar pārbaudītu krāsu, bet otrs ar kaut ko pavisam pretēju. Un rezultāts ir dažāds… Reizēm vajag ticēt krāsu favorītiem, reizēm vajag ļauties nejaušai izvēlei.

Savukārt smarža ir lieta, kurai es vispār nepievēršu uzmanību. Visādus sāļus, zivju garšas un smērvielas es uzskatu par mārketinga triku. Kādā brīdī tam biju noticējis, jo aktīvi piedalījos foreļu sacensībās dīķos, un tur tiešām daudz ķērām ar silikona mānekļiem. Šādos apstākļos forelei ir visas iespējas sekot līdzi māneklim, domāt un sajust garšu. Šeit radās arī termins, kuru ar komandas biedriem lietojam bieži, – iedot ierīt. 

Ar jutīgiem instrumentiem varēja sajust, ka siera garšas mānekļus forele, paņēmusi mutē, ņurkāja un nekādi negribēja laist vaļā.

Asarim, līdakai, zandartam ir citas prioritātes. Šiem dabiskajās ūdenstilpēs nav daudz laika pētīt, un tie vairāk vadās pēc instinkta, ka ir jāgrābj. Tāpēc, ķerot šīs sugas, ir ļoti svarīgi nekavēt ar piecirtienu. Bet, lai līdaka peldētu pakaļ un ostītu gumiju un kaut kāda uz silikona mānekļa uzsmērēta smēre stimulētu tās apetīti, neticu. Par šo papildus pārliecinājos, sākot pētīt zivis ar reāllaika eholotēm – ja zivs ir gatava paņemt, tad paņem. Plēsēja refleksi ir spēcīgāki par māneklim piešķirtu smaržu un garšu.

Izspēle un eksperimenti

Daudz darba veic paša makšķeres īpašnieka rokas. Tomēr katram māneklim ir dažādi labie, teicamie un izcilie dancināšanas paņēmieni. Uzskatāms piemērs būs vobleri. Kad pievērsos asaru ķeršanai ar vobleriem, pieļāvu lielu kļūdu, jo neatkarīgi no mānekļa es veicu vienas un tās pašas darbības ar spoli un spiningu. Viens voblers ķer, cits ne. Kad iedziļinājos katra voblera uzvedībā zem ūdens, tad sapratu, ka katrai formai un modelim ir savs raksturs un katram ir sava darbība, lai no neķerošo mānekļu kastes to pārceltu uz izcilnieku kasti. Mums ir bijušas daudzas copes, kurās man vai kādam no draugiem ir būtiski labāks rezultāts, lai arī ķeram vienā tehnikā, ar līdzīgi noregulētām sistēmām, vienādiem mānekļiem, bet rezultāti ir tik atšķirīgi, ka man nav neviena zandarta, bet kolēģim – deviņi. Viss slēpjas izspēlē! Šādās reizēs atliek piekrist, ka ne krāsai, ne formai nav nozīmes, ja nevari atvērt mānekļa potenciālu ar pareizu "driblu".

Neesmu no tiem, kas iemīlas kādā konkrētā māneklī tik ļoti, lai vairāku sezonu garumā ķertu līdakas vai asarus ar vienu gumiju vienā krāsā. Meklēju dažādas veiksmes un panākumu formulas, un tas man ļauj variēt tad, kad mani mīļākie mānekļi man nezināmu iemeslu dēļ nestrādā. Man ir B, C un atradīsies arī D variants. Ja saliek galvā visas komponentes daudzmaz pareizi, svarīga būs tikai viena nianse – ķers tas māneklis, kurš ilgāk atradīsies ūdenī. Vairāk metienu, vairāk iespēju tikt pie mērķa zivs. Ir jātic. Jātic krāsai, spēlei un jāmeklē dienas atslēdziņa.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

 

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu