Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.
Cilvēki laivās
12. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiks pirmizrāde režisores Ineses Mičules iestudētajai rakstnieka Alberta Bela drāmai "Cilvēki laivās". Romāna, kas tiek uzskatīts par vienu no jaudīgākajiem darbiem latviešu literatūrā, dramatizējuma autore ir Lelde Stumbre.
Sirds uz perona
13. septembrī plkst. 20 pēc Latvijas laika visā pasaulē – no Latvijas līdz Indijai un no Amerikas līdz Austrālijai – sāksies daudzu iemīļotā un gaidītā Dzejas dienu akcija "Sirds uz perona" ar tiešraidi "TV Jūrmalā" un internetā.
"Sirds uz perona" nav platforma dzejniekiem – tā joprojām ir satikšanās vieta dzejas cienītājiem, kas visā pasaulē vienlaikus lasa savu mīļāko dzeju.
Tiekamies vietās, kur cilvēki dodas ceļā vai atgriežas mājās – dzelzceļu stacijās, autoostās, autobusu pieturās, kuģu piestātnēs un lidostās. Šā pasākuma burvība ir iespēja dzeju lasīt ikvienam, pat nejaušam garāmgājējam.
Šā gada moto – Saknes. Dzejas dienu akcijā runāsim dzejā par dzimto vietu, ģimeni, dzimtu, valodu. Par savām saknēm.
Tiešraidi vadīs Eva Johansone, muzicēs Valdis Atāls.
Vairāk informācijas: www.facebook.com/SirdsUzPerona un "Instagram" sirdsuzperona.
Notikumu reāllaikā translēs "TV Jūrmala", www.facebook.com/SirdsUzPerona un www.facebook.com/dzejasdienas.
Sirreālisms Daugavpilī
Šī gada rudens sezonas Rotko muzeja atklāšana notiks 13. septembrī. Vērienīgākais izstāžu projekts "Disegno Interno: Padodies savām apmātībām", tapis sadarbībā ar filmu producentkompāniju "Athanor" un veltīts sirreālisma kinorežisoram Janam Švankmajeram. Izstāde ļaus apmeklētājiem pilnībā iegrimt mākslinieka unikālajā pasaules redzējumā, apskatot ne vien dažādus mākslas objektus no visām Jana Švankmajera filmām un īsfilmām, bet arī mākslinieka un viņa sievas Evas Švankmajerovas gleznas, grafikas darbus, keramiku, tekstus, brīvās rokas zīmējumus un kolāžas.
Izstādē "Cilvēki, zvēri un ainavas" jaunu radošo posmu savā daiļradē iezīmē mākslinieks Verners Lazdāns. Pirmā darbu kopa pēta privāto un sociālo atmiņu attiecības, gleznieciski risinot "ģimenes portretu" tēmu un skatītājos rosinot "déjà vu" sajūtu. Otrais darbu cikls ir veltīts vīzijām par ideālās vietas meklējumiem un ilgām pēc harmonijas un piederības sajūtas, savukārt trešā darbu sērija, turpinot "cilvēkdzīvnieku" tēmu, kas jau ilgstoši caurvij Lazdāna daiļradi, atspoguļo mākslinieka personīgo pieredzi, ko viņa zemapziņā diktē kontakts ar dabu.
Trešā izstāde stāsta par Daugavpilī dzimušo mākslinieku Solomonu Geršovu, vienu no leģendārākajiem un neparastākajiem avangarda meistariem, kuram piemīt ekspresionistisks un tūdaļ atpazīstams, unikāls rokraksts. Viņa darbos parasti redzamas ainavas, portreti un Bībeles sižeti. Izstādē "Ebreju motīvi" mākslinieks ar savu daiļradi "atgriežas" dzimtajās mājās, apmeklētājiem piedāvājot darbu kolekciju, kas aptver ebreju tautas likteni.
Savukārt izstāde "Atspulgi" Rotko muzeja Martinsona mājā aptver keramiķes Skaidrītes Cihovskas daiļradi vairākos posmos, piedāvājot darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rotko muzeja krājumiem. Mākslinieces daiļradi raksturo stabilitāte un precizitāte, racionāla formu valoda un klasiska vienkāršība, kas nekad nepārsātina, bet gan harmoniski apvieno funkcionālo un dekoratīvo mākslas izpausmē.
144. koncertsezona Liepājā
Sestdien, 14. septembrī, plkst. 18 koncertzālē "Lielais dzintars" savu 144. koncertsezonu uzsāks Liepājas Simfoniskais orķestris. Ekstravagantā zviedru diriģenta Kristiana Lindberga vadībā orķestris atskaņos Žana Sibēliusa Piekto simfoniju, Džona Koriljano Koncertu klarnetei un orķestrim, bet pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša fantāzija par Emīla Dārziņa ne pilnībā iznīcinātā darba materiālu "Vientuļā priede. Falsifikācija un epitāfija".
LSM "Kilograms kultūras 2024"
Sācies Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā "Kilograms kultūras 2024" rudens balsojums. Tas būs aktīvs līdz 20. septembra plkst. 23.59 sabiedrisko mediju portālā LSM. Žūrija rudens balsojumā izvirzījusi kandidātus desmit kategorijās – "Mūzika", "Kino", "Teātris", "Vizuālā māksla", "Literatūra", "Popkultūra", "Starts", "Mantojums", "Pārsteigums", "Notikums". No katras tikai vienu darbu, kas saņems lielāko sabiedrības atbalstu, izvirzīs fināla balsojumam. Balsot iespējams vienu reizi dienā (autorizējoties). Finālam izvirzītos darbus paziņos 23. septembrī.
Eiropas džeza tīklā iekļaujas arī Latvija
No 12. līdz 15. septembrim norisināsies Eiropas džeza tīkla ikgadējā konference un Ģenerālasambleja. Vairāk nekā četrsimt dalībnieku sarakstā no trīsdesmit deviņām valstīm šogad ierindojas arī Latvija, LMIC kļūstot par Eiropas džeza tīkla biedru. Eiropas džeza konferences tēma šogad ir "Rītdiena pienāk šodien". Šā gada devīze ir aizgūta no gregoriskā dziedājuma frāzes "kad arī tie, kam ir tiesības, nevar būt aizsargāti", un pasākuma fokusā ir jaunā paaudze. No jauniem profesionāļiem arī mūzikas sektorā sagaida pārmaiņas, robežu laušanu un pārsteigumus, kā arī jaunas skaņas un radošo pienesumu džeza žanrā. Eiropas džeza tīkls šogad īpaši aicinājis pievienoties ekspertiem arī jaunos profesionāļus "30 zem 30" programmas ietvaros, lai klātienē apspriestu džeza žanra nākotni un izaicinājumus, tādēļ Latvijas delegācijai Lines un džeza dziedātājas Santas Šilleres sastāvā pievienojas arī jaunā saksofoniste Inga Vamze.
LMIC iestāšanās Eiropas džeza tīklā ir jauns pavērsiens Latvijas džeza nozarei, kas caur jauniem kontaktiem un biedru aktivitātēm nozares jaunajiem un pieredzējušiem profesionāļiem pavērs jaunas iespējas sadarboties, apmainīties un radīt. Savukārt dalība atklātā balsojumā par Eiropas džeza tīkla valdi un prezidentu ir tieša iespēja ietekmēt Eiropas džeza nākotni.
Egila Rozenberga tekstilmākslas izstāde Kanādā
Egila Rozenberga tekstilmākslas izstāde Kanādā. 29. augustā Otavā notika tekstilmākslinieka Egila Rozenberga personālizstādes "LAIKA ZĪMES" ("SIGNS OF THE TIME") atklāšana. Izstādē, kas līdz pat novembra beigām apskatāma Otavas pilsētas domes mākslas galerijas (City Hall Art Gallery) telpās, iekļauta tekstilmākslinieka Egila Rozenberga plaša lielformāta gobelēnu kolekcija. Uz Kanādu atceļojuši darbi no mākslinieka pēdējiem vairāk kā divdesmit darba gadiem, to vidū gobelēni no darbu sērijām "Transfigurācijas", "Eņģeļi un maskas", "Rētas", "Parīzes ritmi" un "Zīmes smiltīs".