Pēc desmit gadu pārtraukuma Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki atgriežas ar jaunām vēsmām un pārmaiņām. Pēc 2015. gada lielās ģībšanas un 2023. gada dzērienu ienešanas aizlieguma Vispārējos dziesmu un deju svētkos organizatori sola pārdomātāku pieredzi gan skatītājiem, gan dalībniekiem. "Kultūrzīmes" noskaidroja, kādas izmaiņas ir ieviestas Dziesmu svētku norisē, kad būs pieejamas biļetes, cik gatavi ir paši jaunie dziedātāji un dejotāji.
Bērnu skaits nav pašmērķis
Pagājušajā gadā ap šo laiku valdība un svētku organizatori bažījās par to, vai Mežaparka estrāde nepaliks tukša, jo pavasarī notikušās koprepertuāra pārbaudes skates raisīja satraukumu. Tajās piedalījās 164 kori ar 7000 koristiem – gandrīz uz pusi mazāk, nekā bija cerēts. Organizatoru sākotnēji cerētais 35 000 lielais dalībnieku skaits svētkos sāka šķist pārlieku optimistisks. XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva atzīst, ka pieredzētais tiešām raisījis pamatotas bažas, īpaši koru nozarē. Citās jomās šādu satraukumu nav bijis. Pēdējie klātienes svētki notika 2015. gadā, un desmit gadu pārtraukumu vēl vairāk ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas divus gadus būtiski apgrūtināja kolektīvu darbu. "Diemžēl daudzi bērni, kas tolaik pameta kolektīvus, vairs neatgriezās. Tas novērojams gan koros, gan deju kolektīvos."
Tomēr pēc dalībnieku reģistrācijas 2024. gada oktobrī, kad pieteicās 309 kori ar 12 000 koristu un kopējais dalībnieku skaits pārsniedza 40 000, varēja atviegloti uzelpot. Noslēguma koncerta "Te-aust" mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Edgars Vītols norādīja, ka dalība skatēs bija brīvprātīga, tādēļ arī dziedātāju skaits tajās bija mazāks. Turklāt skatēs nepiedalījās zēnu kori.
"Kolektīvu reģistrācija oktobrī parādīja, ka interese pirmssvētku gadā ir ļoti liela. Šādu tendenci novērojam arī Vispārējos dziesmu un deju svētkos – interese palielinās tieši pirmssvētku gadā, un tas ir dabisks cikla process. Vienlaikus jāatceras, ka bērnu skaits kolektīvos vai Mežaparka estrādē nav pašmērķis. Būtiski, lai tie bērni, kas iesaistās Dziesmu svētku kustībā, to dara arī savā ikdienā. Dalībai mākslinieciskajos kolektīvos nevajadzētu būt tikai centieniem nokļūt uz svētkiem. Dziesmu svētku vērtība slēpjas ikdienas kopābūšanā – mēģinājumos, koncertos, izbraukumos un kolektīvā kā kopienā," uzsver I. Vasiļjeva.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Ertmane informē, ka šobrīd turpinās repertuāra apguves skates un vienlaikus norisinās dalībnieku reģistrācija. Precīzu dalībnieku skaitu varēs pateikt maija vidū, kad reģistrācija būs beigusies. Plānots, ka šovasar svētkos piedalīsies aptuveni 35 tūkstoši dalībnieku.
"Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, uz kuru šobrīd raugās visa izglītības sistēma, ir demogrāfiskā situācija. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas prognozēm, vairākās pašvaldībās un novados skolēnu skaits ap 2040. gadu var katastrofāli samazināties – līdz pat 60%. Šādas pārmaiņas var būtiski ietekmēt arī Dziesmu svētku tradīciju skolēnu vidū un ilgtermiņā visu kustības nākotni. Tas vairs nav tikai jautājums par bērnu ieinteresētību vai vēlmi piedalīties svētkos, bet gan par to, cik bērnu vispār būs skolu sistēmā nākamajās desmitgadēs," teic I. Vasiļjeva.
Tomēr, kā 2. maijā ziņoja LTV raidījums "Kultūršoks", arī šogad izskan vecāku neapmierinātība, ka ne visi bērni, kas piedalās skatēs – šajā gadījumā runa ir par koklētājiem, kuru lielkoncerta vieta Rīgā pārcelta no Ķīpsalas izstāžu zāles uz Dailes teātri ar krietni mazāku ietilpību –, tiek uz svētkiem, jo neatbilst kādiem kritērijiem, varbūt viņu sniegums nav visaugstākajā kvalitātē, vai tērpā vērojamas kādas kļūmes. Vecāki jautā – vai šie bērni, kuri nav ar mieru uzstāties Vērmanes dārzā, kā to piedāvā svētku organizatori, būs gatavi arī turpmāk iesaistīties dziesmu svētku kustībā, par ko tā uztraucas virsdirigenti. "Vai nav paradokss, ka bērni grib uzstāties, bet Rīgā vietas ir par maz?" jautā kāds sociālo tīklu lietotājs.
Vai dalībnieki ir gatavi
"Skatēs visvairāk izcēlās tas, ka bērni ne tikai spēj, bet arī patiesi vēlas dziedāt, un ne tikai Dziesmu svētku dēļ, bet vispār. Labā ziņa – 99% koru ir labi sagatavojušies, uzstājušies brīnišķīgi un snieguši lieliskus priekšnesumus. Rezultāti ir ļoti augsti. Jau esam apsprieduši, kuri kori varētu tikt izvirzīti un aicināti piedalīties skolēnu koru karos – koru finālkonkursā 4. jūlijā," stāsta E. Vītols. Izvēle neesot bijusi viegla – augstākās pakāpes ir sasnieguši daudzi kolektīvi un dominē pirmās pakāpes. "Nelielas bažas rada dziedāšana no galvas, taču vēl ir laiks, un līdz vasarai skolēni turpinās mācīties un atkārtot dziesmas," uzsver virsdiriģents. Lielāku sagatavošanos prasa "a cappella" skaņdarbi, taču tas vienmēr ir darba lauks, kurā iespējams pilnveidoties. Runājot par pārējām dziesmām, viņš norāda, ka tās vairs nerada problēmas nevienam: "Kad dziesma ir apgūta, tā arī skan. Vēlreiz pārliecināmies, cik izšķiroša loma ir koru diriģentiem, personībām, kas stāv korim priekšā. Ja tur ir profesionāls, talantīgs diriģents, tad skan visi – gan sākumskolas bērni, gan vidusskolēni."