Vai vietējās kartupeļu šķirnes paliks vēsturē?

Augot labklājībai, mazinās kartupeļu patēriņš. Būtiski mazāki nekā agrāk ir kartupeļu stādījumi, turklāt Latvijas šķirnes pārliecinoši zaudē citās valstīs izveidotajām šķirnēm.

Lielie lietus izraisītie ražas zudumi Zemgalē un ekspertu brīdinājumi par bumbuļu glabāšanas izaicinājumiem ziemā vēsta, ka nākamie mēneši kartupeļu audzētājiem un pircējiem būs izaicinoši. Par to liecina arī "Latvijas Avīzes" šā gada 22. septembrī novērotais Kartupeļu festivālā Rīgā, Āgenskalna tirgū, kur piedalījās vien divas saimniecības un Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centrs. Precizēšu, ka Priekuļi ir vienīgā vieta Latvijā, kur selekcionē jaunas kartupeļu šķirnes un uztur agrāk izveidotās. "Mēs dalībai festivālā uzrunājām diezgan daudz kartupeļu audzētāju. Saņēmām galvenokārt atteikumu. Tā iemesli bija plūdu radītā sliktā raža, Kolorādo vaboļu ietekme uz ražu, kā arī aiziešana no kartupeļu audzēšanas uzņēmējdarbības," teic Laila Šneidere, Āgenskalna tirgus tematisko pasākumu rīkotāja.

Kartupeļu raža gan Latvijas reģionos ir atšķirīga. Saimniekiem, kas ražu vēl nav vākuši, eksperti iesaka bumbuļus kārtīgi, pat nedēļu "izvējot" un pārlasīt, lai neļautu izplatīties no lakstiem iegūtajai puves infekcijai.

Patēriņa un platību kritums

Kartupeļu audzētāju skaits, apstādītās platības un arī kartupeļu patēriņš Latvijā krīt. Eksperti nosauc iemeslu – jaunā paaudze izvēlas citus produktus, piemēram, makaronus. 

"Mēs cenšamies cilvēkiem stāstīt par kartupeļu vērtību, par to, cik daudz un dažādus ēdienus no tiem pagatavot. Mazdārziņā tos var izaudzēt vienmēr," 

tā I. Skrabule. Viņa atgādina, ka dižķibeles laikā 2008. un 2009. gadā ļoti būtiski kāpa gan audzētāju daudzums, gan arī stādījumu platības. "Labklājības kāpums iet sazobē ar kartupeļu platību kritumu. Šāda tendence ir vērojama visā Eiropā. Un vēl raksturīgi, ka gan Eiropā, gan arī Amerikas Savienotajās Valstīs kartupeļus ļoti daudz pārstrādā. Vispopulārākie ir čipsi un tā dēvētie frī kartupeļi, bet ir arī citi produkti," teic Priekuļu pētniecības centra selekcionāre zinātņu doktore Ilze Skrabule.

Līvija Zariņa, agronomijas zinātņu doktore, Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece, aicina platību un patēriņa kritumu vērtēt filozofiski – viss plūst un mainās. Latvijas cilvēki kartupeļus ēd mazāk tāpēc, ka ir daudz citu piedāvājumu. 

"Ne mazāka loma ir arī informācijai plašsaziņas līdzekļos, kad tie vēsta par veselīgu pārtiku. Kartupeļus veselīgo produktu sarakstā nosauc reti, neraugoties uz to augsto diētisko vērtību. 

Un gandrīz vienmēr uzsver taukos ceptu kartupeļu neveselīgumu, it kā citu taukvielās ceptu produktu nebūtu. Nākamais iemesls ir lauku iedzīvotāju skaita mazināšanās. Aizbraukušie un aizgājušie cilvēki tupeņus audzēja, ēda ikdienā paši un baroja suķus. Lauku cilvēki agrāk daudz vairāk gribēja un pirka kartupeļu sēklu, agrāk citās valstīs audzētā sēkla tik brīvi nebija pieejama. Un vēl viens iemesls ir kartupeļu pārstrādes uzņēmumu piederība. Tie nepieder latviešiem, bet ārzemnieki, protams, lobē savas šķirnes. Vai arī ar vēsu prātu apstiprina saimnieciski visizdevīgāko variantu, uz pārstrādes līnijas liekot procesam vispiemērotākās šķirnes," tā L. Zariņa.

Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pērtniecības centra pētniece Mg. biol. Lāsma Rābante-Hāne ar mazajiem, no sēklas audzētajiem Latvijas kartupeļiem.

Foto: Uldis Graudiņš / Latvijas Mediji

Kāpēc apdraudētas Latvijas šķirnes

I. Skrabule ir vairāku Latvijā zināmu šķirņu (‘Rigonda’, ‘Jogla’) selekcionāre. Viņa uzsver, ka ir pamatots iemesls satraukumam par Latvijā izveidoto šķirņu apdraudētību. I. Skrabule: "Mēs Priekuļos audzējam augsta ataudzējuma Latvijas kartupeļu šķirnes un tālāk tās pārdodam kartupeļu sēklu audzētājiem, kas savukārt savos laukos pavairotās šķirnes pārdod zemniekiem patēriņam un pārstrādei. Diemžēl Latvijas sēklu audzētāji vairs nepieprasa Latvijas šķirnes. Šajā gadā savu sēklu lauku platību samazinājām no 40 līdz 25 hektāriem." Precizēšu, ka visas 11 patlaban Augu šķirņu katalogā iekļautās Latvijas kartupeļu šķirnes ir izveidotas Priekuļos.

Mans ieteikums ir audzēt mazdārziņos šķirni ‘Prelma’ vai agrās šķirnes ‘Rigonda’ un ‘Monta’," Latvijas kartupeļu šķirnes raksturo selekcionāre. Uz jautājumu par vietējo šķirņu vājās konkurētspējas iemesliem, viņa atbild: "Mēs nespējam tik spilgti un agresīvi reklamēt savas šķirnes tāpēc, ka darām citu darbu. 

Latvijas kartupeļu izplatīšanas menedžmentam ir vajadzīga lielāka jauda. Bet citādi Latvijas šķirnes ir konkurētspējīgas," 

uzsver I. Skrabule.

Selekcionāre arī vērš uzmanību, ka citu valstu firmas Latvijā darbojas ļoti agresīvi, toskait ļauj norēķināties par sēklu rudenī pēc ražas vākšanas. Vēl viens izaicinājums ir lielveikalu prasība pēc liela daudzuma vienas šķirnes kartupeļu. Šo nosacījumu var izpildīt vien daži saimnieki. I. Skrabule teic, ka patlaban visi Latvijas lielie kartupeļu audzētāji audzē vien citās valstīs izaudzētās bumbuļu šķirnes. Tas arī nozīmē, ka autortiesību maksājumi aizplūst citu valstu selekcionāriem, nepapildinot Latvijas selekcionāru iespējas.

Savukārt L. Zariņa nepiekrīt Skrabules teiktajam par Latvijas kartupeļu šķirņu konkurētspēju: "Jā, vietējās šķirnes ir konkurētspējīgas ražības ziņā. Diemžēl čipsu ražošanai mūsu šķirnes nav pieprasītas, jo tām speciālajām čipsu šķirnēm – mūsējās līdzi netur tieši bioloģiski noteikto kvalitatīvo īpašību ziņā. Vietējās izcelsmes cietes kartupeļi piedāvājumā ir, tomēr šīs šķirnes galvenokārt pussolīti iepaliek ārzemju izcelsmes cietes ražošanai paredzētajām šķirnēm tieši cietes kopražas ziņā. Citugad pēc bumbuļu ražības tās ir līdzvērtīgas vai kādreiz pat pārspēj, tomēr ir ar mazāku cietes saturu, bet citugad satur pat vairāk cietes, tomēr tad ir zema ražība. Un tā tas pussolītis tā arī iepaliek. Latvijas selekcionāriem neizdodas izveidot pietiekami elastīgas šķirnes, tādas, kas notur augstu kanti visdažādākajos agroekoloģiskajos apstākļos," uzsver L. Zariņa.

Viņa aicina apzināties, ka nav tā, kā bija senāk, tostarp Latvijā dzīvo būtiski mazāk cilvēku nekā agrāk, un kartupeļi vairs nav jāaudzē svešas armijas ēdināšanai. 

Iepriekš nosaukto iemeslu dēļ kartupeļu stādījumu platību kritums ir jāpieņem kā pašsaprotams fakts. "Un ir pašsaprotami, ka līdz ar tirgus atvēršanos, ienākot Latvijā citu valstu audzētāju kompānijām, ir palielinājušās prasības pēc konkrētas kvalitātes kartupeļiem. Pieaugusi konkurence, patērētājs palicis prasīgāks," tā L. Zariņa.

Audzētāji atraduši vietu tirgū

"Mēs no Vācijas ievedam elites klases kartupeļus. Šogad Ādažu čipsu vajadzībai izaudzējām vienu elites klases šķirni un pirmo ataudzējumu. Mazdārziņā vislabāk ir iestādīt pirmo ataudzējumu, ražu apēst un nākamajā gadā atkal pirkt sēklu. Kartupeļi ik gadu paliek uzņēmīgāki pret slimībām un, ja tos audzē lielā platībā, slimību ietekme uz ražu ir būtiska," tā lauksaimnieks Mārcis Pakalns no SIA "Piekalnes". Uz jautājumu, kāpēc "Piekalnes" neaudzē kādu no Latvijā selekcionētajām kartupeļu šķirnēm, viņš atbild, ka iemesli ir divi: Priekuļu pētniecības centrs nespējot piegādāt lielražotājam vajadzīgo sēklas daudzumu un arī nepiedāvājot universālās šķirnes. Saimnieks skaidro – universālā šķirne ir tā, kas izmantojama gan salātu, gan arī biezeņu gatavošanā. Četras piektdaļas no viņa saimniecības kartupeļiem esot universālo šķirņu bumbuļi. Sarunā jūtams, ka saimnieks ir apmierināts ar savu uzņēmējdarbību un Latvijas šķirņu piedāvājums viņu neinteresē. M. Pakalns uzsver, ka kartupeļi ir jāreklamē, par sevi ir jāatgādina. 

"Kartupeļu popularizēšana ir smags darbs. Cenšos kartupeli padarīt slavenu, darbojos, lai tas nonāk influenceru blogos un arī restorānos," tā saimnieks.

Atšķirībā no Zemgales puses audzētājiem "Piekalnes" šogad daba izaicināja daudz mazāk. Tomēr bija gan lietusgāzes un +30 grādu karstums vākšanas laikā, gan tā saucamais pirts efekts, tāpēc glabāšanā izšķirošs būšot pirmais mēnesis. Saimniecībā vāca aptuveni 30 līdz 40 tonnu lielu vidējo ražu. Pieprasītākās šķirnes ir Vācijā izveidotās 'Soraya', 'Wega', 'Birgit', 'Nixe' un 'Gala'.

Savukārt pazīstamajā Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecībā (ZS) "Zūmaņi" kartupeļu lauki būtiski cieta jūlija beigu lietusgāzē. Saimniece Digna Skrodere teic, ka vairākos laukos ūdens vagās bija divas dienas, kas nozīmē bumbuļu nosmakšanu un puvi. "Laksti nokrita, raža uz pusi mazāka, nav kvalitātes, uz bumbuļiem uzmetas pūtītes. Gruntsūdeņu līmeņa celšanās dēļ ražu vācam aizvien, arī 24. septembrī. Vidējais ražības rādītājs pēc optimistiskās prognozes būs 25 līdz 30 tonnas no hektāra. Salīdzinājumam – citus gadus novācam pat 40 tonnas kartupeļu," tā ZS "Zūmaņi" saimniece. Viņas saimniecībā šajā gadā kartupeļus audzē pavisam 58 hektāru platībā, ZS "Zūmaņi" Latvijā izveidotās šķirnes neizvēlas. Svarīgākie iemesli šādi: zemākas ražas un mazāk izcilas garšas īpašības nekā Vācijā izveidotajām šķirnēm. 

"Svarīgi arī, kā kartupelis uzvedas glabāšanā, kāda ir izturība pret slimībām. Iespējams, ka Priekuļos ir kāda laba šķirne, es vienkārši to neesmu atradusi," 

piebilst saimniece. Viņa arī atklāj, ka šajā gadā vairumtirgotāji Latvijas agro šķirņu kartupeļus pārdevuši Zviedrijā, kur sausuma dēļ raža bijusi ļoti maza. Patlaban septembra beigās vairumtirgotāju maksātie 20 centi par kilogramu neļauj saimniecībai kompensēt izmaksas. Tiesa gan, saimniecībai ienesīgs bijis 2023. gads, kad tā nopelnīja 420 000 eiro. D. Skrodere paredz, ka kartupeļu cena kāps. Viņa arī piebilst, ka brīvā tirgus situācijā cenas un piedāvājums ir atkarīgi no ražas citās valstīs, visvairāk Polijā. Patlaban vēl nav oficiālu ziņu, kā ekstrēmie dabas apstākļi šogad ietekmējuši Polijas kartupeļu audzētāju vākumu.

Mālpils bioloģisko kartupeļu audzētājs SIA "Pumpuri" Elvijs Ozoliņš šā gada vākumu raksturo šādi: "Pielija mums pilnas vagas, nākamajā dienā +30 grādu, un gatavs. Laksti uzreiz nopuva! Fotosintēze beidzās, augšana apstājās. Tomēr kartupeļi atkarībā no šķirnēm ir izauguši vairāk vai mazāk labi. Nav jāsatraucas. Sausais un mitrais laiks ir ietekmējis glabāšanu, tas ir izaicinājums. Puve. Vislielākais izaicinājums ir ar šķirni ‘Gala’. To sākām vākt visagrāk, un tā visvairāk pūst. Šķirnei ‘Alouette’ vispār nav nekādu problēmu!"

SIA "Pumpuri" kartupeļus bioloģiski audzē pavisam 3,5 hektāru platībā. 

"Šajā gadā raža bija laba, aptuveni 15 tonnas no hektāra. Bioloģiskajam audzētājam izcila ir 25 tonnu, bet slikta desmit tonnu liela raža no hektāra," tā E. Ozoliņš.

SIA "Pumpuri" audzētā raža nonāk paša Elvija dibinātajā kooperatīvā "Ekologisks.lv" un tālāk Siguldas un tās apkaimes skolās. Visu ražu līdz gadumijai pārdod. Elvijs atzīst, ka bioloģisko bumbuļu un ar integrēto metodi audzēto kartupeļu cena ir gandrīz vienāda, par aptuveni piektdaļu dārgāki ir vien "krāsainie" kartupeļi.

"Nenovērtētais dārgums kartupelis"

Tāds šā gada 22. septembrī Āgenskalna tirgus zālītē bija citas Priekuļu zinātnes centra pētnieces, zinātņu doktores Ilzes Dimantas lekcijas nosaukums. Lekcijas sākumam paredzētajā laikā gan bija ieradies tikai viens klausītājs, šā raksta autors. I. Dimanta aicina sabiedrību uz kartupeli raudzīties no neierasta, valsts drošības skatpunkta. I. Dimanta: "Kartupeļi ir sava veida drošība Latvijas Republikai, drošības garants divu nosacījumu dēļ: pirmām kārtām, kā produkts, kas viegli izaudzējams mazā platībā, prasa maz resursu, ieguldījumu un no mazas platības dod daudz vērtīgas kalorijas. Otrām kārtām, izmantojot vietējās šķirnes, atbalstām, ka var pastāvēt vietējo šķirņu sēklaudzēšana un sākotnējā audzēšana. 

Mēs Priekuļos esam vienīgie Latvijā, kas uz vietas veic sākotnējo sēklaudzēšanu. Visas citas ārzemju firmas ieved zemāku kategoriju sēklas, kuras pavairo un pārdod. 

Pērn bija situācija, kad vienai kompānijai nepietika sēklas, Latvijas pārstāvjiem to nepiegādāja. Tas nozīmē – ir precedents. Šis Rietumeiropā bija ļoti smags gads, nezinu, kā būs ar sēklu piegādi uz Eiropas nomali. Drošība ir, ja ir savējie sēklu ražotāji uz vietas, kas sēklu ražo un pārdod vietējiem zemniekiem. Lai ir atvērtais ES tirgus, lai sēkla cirkulē, tomēr mūsdienu pasaulē ir svarīgi, ka mums ir savas, visu laukaugu, to skaitā kartupeļu šķirņu sēklas."

I. Skrabule papildina, ka vietējo kartupeļu šķirņu apdraudējums ir vērojams arī Polijā un citās Eiropas valstīs. Šā iemesla dēļ Priekuļu pētnieki patlaban kopā ar Somijas un Igaunijas kolēģiem ir iekļāvušies ES "INTERREG" starpvalstu projektā, kura mērķis ir vietējo kartupeļu šķirņu atpazīstamības veidošana, toskait arī no aprites izgājušajām šķirnēm un veselīga kartupeļu sēklas materiāla nodrošinājums visām, tostarp vēsturiskā mantojuma šķirnēm. "Mēs arī vēlamies ieviest Latvijā kāda Somijas pagasta tradīciju. Šajā pagastā rīko vienas kartupeļu šķirnes svētkus, piedāvā no tās gatavotus dažādus ēdienus. Priekuļi ir Latvijas kartupeļu šķirņu šūpulis. Pirmo šķirni šeit 1931. gadā izveidoja Ēriks Knape," tā I. Skrabule.

"Tomēr, neraugoties uz visu, kartupeļus audzēsim un arī ēdīsim. Kur nu latvietis bez kartupeļiem! Bet vietējo šķirņu audzēšanas izvēle gan ir apdraudēta. Vismaz līdz brīdim, kamēr izveidos senajai šķirnei ‘Agrie dzeltenie’ (tā reģistrēta tālajā 1948. gadā) līdzīgu, iecienītu galda kartupeļu šķirni. Būs laba šķirne, to noteikti gribēs audzēt!" uzsver L. Zariņa.

Uzziņa

Latvijā izveidotās un Augu šķirņu katalogā iekļautās kartupeļu šķirnes

* Vispieprasītākā ir šķirne ‘Agrie dzeltenie’. Tā ir sena, pirms 76 gadiem izveidota un leģendām apvīta šķirne. Agra. Ziedi – violeti. Miza – dzeltena. Mīkstums – dzeltens.

Kartupeļi pēc vārīšanas ļoti miltaini, atdziestot netumšojas, ļoti labu izskatu un garšu.

Izturīga pret kartupeļu vēzi, neizturīga pret nematodi, vidēji izturīga pret lakstu puvi, jutīga pret vīrusslimībām;

* pieprasīta un populāra ir cietes ražošanai izveidotā garšīgā šķirne ‘Brasla’;

* šķirne ‘Jogla’ ar augstu cietes īpatsvaru;

* šķirnes ‘Rigonda’ un “Monta’ ir agrās šķirnes. ‘Monta’ ir izteikta salātu tipa šķirne. Izturīga pret nematodi. Vidēji izturīga pret lakstu puvi. Bumbuļu forma ovāla. Miza un mīkstums gaiši dzeltens. Vidēji līdz maz miltaini kartupeļi; ‘Rigonda’ arī izturīga pret nematodi. Bumbuļi – apaļi ovāli, miza dzeltena, mīkstums gaiši dzeltens.

Mazmiltaini kartupeļi;

* šķirne ‘Gundega’. Ziedi sārti violeti. Bumbuļi apaļi ovāli, acis ļoti seklas. Miza sārta, mīkstums dzeltens. Vidēji vēla. Vidēji miltaini, B tips. Atdziestot netumšojas, vai ļoti vājas tumšošanās pazīmes. Garša – vidēji laba. Cietes saturs – vidēji augsts. Izturīga pret kartupeļu vēzi un nematodi. Vidēji izturīga pret lakstu puvi;

* šķirne ‘Magdalēna’. Ziedi – sārti violeti. Zied vidēji daudz. Bumbuļi apaļi, acis vidēji seklas, Miza koši sarkana, mīkstums gaiši dzeltens. Vidēji vēla. Gatavošanas tips – vidēji miltaini, atdziestot netumšojas. Cietes saturs – vidējs. Vidēji izturīga pret lakstu puvi. Izturīga pret nematodi, pret kartupeļu vēzi un pret kraupi;

* šķirne ‘Prelma’ – izcili ražīga šķirne, vidēji agra, piemērota tieši Latvijas audzēšanas apstākļiem. Izturīga pret nematodi. Piemērota bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Miza un mīkstums dzeltenā krāsā. Bumbuļu forma garenovāla. Vārīti bumbuļi mazmiltaini, netumšojas. Garšīgi krāsnī cepti kartupeļi;

* šķirne ‘Imanta’, vidēji vēla, izturīga pret nematodi, diezgan izturīga pret lakstu puvi, augsts cietes saturs, bumbuļu forma garenovāla, lieli bumbuļi, miza dzeltena ar sārtām acu vietām, mīkstums balts, vārīti ļoti miltaini, baltai biezputrai;

* šķirne ‘Mandaga’. Ziedi – sārti violeti. Bumbuļi ovāli, acis seklas. Miza dzeltena, mīkstums gaiši dzeltens. Vidēji vēla. Miltaini kartupeļi, BC-C tips, atdziestot netumšojas. Cietes saturs vidējs līdz augsts. Vidēji izturīga pret vīrusslimībām, izturīga pret vēzi. Vidēji izturīga pret lakstu puvi;

* šķirne ‘Madara’. Agra. Ziedi – balti. Zied vidēji daudz. Bumbuļi apaļi līdz ovāli, nedaudz plakani, acis seklas Miza gluda dzeltena, mīkstums gaiši dzeltens. Vidēji miltaini kartupeļi.

Garša – ļoti laba, glabāšanas laikā nepasliktinās. Cietes saturs – vidējs.

Avots: Agroresursu un ekonomikas institūts.