Tūlīt stāsies spēkā noteikumi par fermā lietoto zāļu elektronisko uzskaiti. Tās mērķis ir kontrolēt un beidzot iegūt ticamus datus par zāļu lietošanu fermās, kas varētu palīdzēt precīzāk plānot darbības antimikrobiālās rezistences (AMR) mazināšanai.

Tuvākajā nākotnē fermās jāievieš ES pieprasītās obligātās veterinārās veselības vizītes ar mērķi mazināt zāļu, it īpaši antibiotiku, lietošanu, uzlabojot ganāmpulka veselību (veseliem dzīvniekiem nevajag zāles), ieviešot efektīvus profilakses pasākumus un pilnveidojot ganāmpulka apsaimniekošanu.

Paredzamā nākotnē Latvijā tiks uzsāktas govju infekciozā rinotraheīta (IBR) un govju virusālās diarejas (BVD) izskaušanas obligāti pildāmas programmas.

Vai zemnieki paši nosaka diagnozi un ārstē?

Nesen zvanīju savam kolēģim, kursabiedram, brīvi praktizējošam veterinārārstam. Saku – vajadzīga konsultācija. Viņš atsaka, ka būšot slikts konsultants, jo darba jau labu laiku neesot – tik vien kā kādu govi apsēklot. Kur tad zemnieki dabū veterinārās zāles? Kas viņus konsultē? Vai viņi paši pieņem dzemdības, paši liek atpakaļ izkritušu dzemdi, paši uzstāda diagnozi un paši ārstē? Un, ja netiek galā, aizved uz lopkautuvi, vai arī ir kāds, kurš uzraksta labu pēcnāves stāstu sekciju protokolā apdrošināšanas kompānijai?

Šādi jautājumi nereti uzrodas, un ne bez iemesla. Tāpēc izlēmu pamēģināt atšķetināt jautājumu – kam Latvijā vajadzīgs veterinārārsts?