Rēķini par apkuri zem 2 eiro: Renovēta māja izmaina dzīves kvalitāti

Patlaban pieteikumus līdzfinansējumam daudzdzīvokļu māju renovēšanai nepieņem: pauze līdz pavasarim, kad sāksies jaunā programma. Eksperti novērojuši, ka iedzīvotāju izpratne par ēku renovācijas izdevīgumu pēdējos gados ir uzlabojusies, tomēr daudzviet neuzticēšanās joprojām gūst virsroku.

Par siltumu oktobrī – daži eiro

Par siltumu 1,73 eiro liels maksājums aptuveni 40 kvadrātmetru lielā mājoklī 1964. gadā ekspluatācijā nodotā piecstāvu ķieģeļu nama piektajā stāvā, trīs eiro par siltumu tikpat lielā šīs ēkas otrā stāva dzīvoklī – šā raksta autors klātienē pārliecinājās, ka tik maza maksa par oktobrī saņemto siltumu ir Latgales ielas 237. nama iedzīvotājiem Rīgā.

Precizēšu, ka ļoti mazie siltuma rēķini ir par pusmēnesi – siltumu nama iedzīvotāji sāka saņemt 15. oktobrī. Vēl svarīgāk, ka pērn ēkā pabeidza renovāciju, kuras kopējās izmaksas bija aptuveni 800 000 eiro, toskait pusi no šīm izmaksām ar finanšu institūcijas "Altum" starpniecību apmaksāja Eiropas Savienība.

"Mūsu mājā pavisam ir 55 dzīvokļi, tostarp desmit vienistabas. Dzīvokļu saimnieki maksāja arī 2,68 eiro par siltumu kāpņu telpā un aizdevuma maksājumu, kas divistabu mājoklim ir 74 eiro ik mēnesi. 

Kad sākām uz 15 gadiem ņemtā aizdevuma atmaksu, tas bija 54 eiro. Precizēšu, ka patlaban desmit dzīvokļu īpašnieki visu savu aizdevuma daļu bankai ir samaksājuši. 

Bet maksājums par visu patērēto siltumu un arī aizdevuma maksājums divistabu dzīvoklim, kas norēķinās ar banku, kopā bija mazāks nekā 80 eiro. Mazāk, nekā mēs maksātu, ja nebūtu veikuši renovāciju," uzsver Latgales ielas 237. nama vecākā Līga Lazda. Viņa turpina: "Maksa par siltumu ir atkarīga no tā patēriņa. Atsevišķa patērētā siltuma uzskaite notiek koplietošanas telpās. Katrā dzīvoklī ir radiatori ar regulējamu siltuma padevi, ikviena mājsaimniecība uzstāda sev vajadzīgo režīmu."

Agrita Kluša, kas arī dzīvo Latgales ielas 237. namā, atceras, ka pērn ziemā maksa par siltumu neesot pārsniegusi desmit eiro mēnesī.

Agrita Kluša, Rīgas, Latgales ielas 237. nama dzīvokļa saimniece, rāda vienkāršu rīku radiatora atgaisošanai. Viņas mājoklī radiatori aprīkoti ar alokatoriem, kas palīdz sekot līdzi siltuma patēriņam.

Foto: Uldis Graudiņš / Latvijas Mediji

Saskaņā ar Latgales ielas 237. ēkai piešķirto energosertifikātu tā atbilst C klasei ar primārās enerģijas patēriņa novērtējumu 135 kWh/m² gadā. Savukārt pēdējās, 2023./2024. gada apkures sezonas mērījumi rāda, ka ēka sasniegusi B klasi apkurei ar patēriņu 44 kWh/m² gadā. L. Lazda teic, ka siltuma patēriņš ēkā salīdzinājumā ar laiku pirms renovācijas ir par 54% mazāks. Viņa ar lepnumu piebilst: "Šā gada konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2024", kur vissvarīgākais vērtēšanas nosacījums bija siltuma ietaupījums, ieguvām otro vietu. Piedalījās 33 daudzdzīvokļu ēkas."

Trūcis naudas remontiem

Iecere renovēt daudzdzīvokļu ēku radusies tāpēc, ka nekad neesot pieticis naudas remontiem, svarīgu nokalpojušo mezglu nomaiņai. 

Daļa mājas ārsienas bija samirkusi, kur vien iespējams, tostarp no jumta, pēc lietus un pēc sniega iekštelpās sūcās ūdens. Ēkas galos sāka izspiesties ķieģeļi. Sienās veidojās plaisas. 

Trīsdesmit gadus ēkā nekas nebija darīts. Līga Lazda atceras, ka 2018. gada 5. novembrī notika iedzīvotāju sapulce, kur konceptuāli nobalsots par mājas renovēšanu. Tā paša gada 27. decembrī jau slēgts pirmais līgums ar arhitektu par projekta gatavošanu. "Mani izvirzīja par aktīvistu, par mājas vecāko. Renovācija bija vienīgā iespēja, kā ar vienu vēzienu visu atrisināt," stāsta L. Lazda.

Pirms renovācijas darbu sākuma mainīts apsaimniekotājs. Iemesls – tolaik, 2019. gadā, apsaimniekotājam "Rīgas namu pārvaldnieks" uz renovāciju bija pieteiktas 106 mājas. Būtu ilga gaidīšana rindā līdz iepirkumu veikšanai, teic L. Lazda. Par apsaimniekotāju izvēlēts SIA "Energoserviss". Tā valdes loceklis Āris Elsts bija renovācijas projekta vadītājs.

Pretinieki maina domas tikai praksē

Ēku renovāciju nereti bremzē vai pat aptur daļas dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanās uzņemties atbildību un rūpes par savu nekustamo īpašumu. L. Lazda atceras, ka viņai netieši palīdzējusi kovida pandēmija. "Bija atļauts pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēkiem. Sapulces atsevišķi rīkojām katrā no trīs kāpņu telpām, un renovācijas pretinieki nevarēja vienoti iebilst," stāsta mājas vecākā. Notika piecas sapulces ar vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku piedalīšanos. Sapulcēs bija jābalso par bankas izvēli, par izcenojumiem un par citiem jautājumiem. 

Par renovāciju no 55 dzīvokļiem balsoja 33 saimnieki, pret bija 22 dzīvokļu īpašnieki. 

"Izaicinājums bija iegūt balsojumu no īpašniekiem, kas dzīvo citā valstī. Viņu bērni arī izplatīja dažādas runas par manu privāto ieinteresētību šā projekta īstenošanā. Neesmu par savu darbošanos saņēmusi ne centa, tomēr ir prieks par sakopto vidi, kurā patlaban dzīvojam. Bija grūti. Nebija atvaļinājumu, ir sirmi mati. Patlaban renovācijas pretinieki domas mainījuši, viņi ir apmierināti," tā L. Lazda. Viņa arī neizvairās no atbildes uz jautājumu, kādā valodā runājošie cilvēki vairāk nostājušies izmaiņu pusē. "Latviešos tomēr ir saglabājies saimnieka gars, viņi vēlas apsaimniekot un uzlabot savu īpašumu. Krievu valodā runājošie mājokļu īpašnieki galvenokārt gaidīja, ka kāds onkulis atnāks un viņu vietā visu paveiks," novērojumos par Latgales ielas 237. ēkas renovāciju dalās L. Lazda.

Oktobra rēķinā maksa par pusi mēneša apkures 40 kvadrātmetru dzīvoklī nesasniedz divus eiro. Kopā ar maksājumu bankai jaunās ērtības mēnesī maksā nedaudz virs 130 eiro.

Foto: Uldis Graudiņš / Latvijas Mediji

Paveiktie darbi un laimes krekliņš

Renovācijas laikā ēkas silikātķieģeļu ārsienas siltinātas ar 200 mm biezu minerālvati un 30 mm biezu vēja izolāciju. Piektā stāva bēniņu dzelzsbetona pārsegums siltināts ar 300 mm biezu beramo minerālvati uz esošās izdedžu siltumizolācijas, pirms tam zem spārēm ierīkojot vēja izolācijas aizsargbarjeru. Veikta pagraba griestu siltināšana. Ēkai nomainīts jumts, uzklājot šķiedrcementa viļņotās loksnes. Uzstādītas trīs jaunas ārdurvis ar siltuma caurlaidību 1,8 W/(m²K) un trīs jaunas vējtvera durvis no koka. Veikta 25 logu nomaiņa dzīvokļu īpašumos. Divpadsmit logi nomainīti kāpņu telpās, 15 logi pagrabā. Logi izgatavoti no PVC ar trīs stiklu paketēm. Ēkā ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma regulēšana notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras un individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite tiek veikta individuāli ar alokatoriem. Ēkā ir centralizētā karstā ūdens sagatavošana siltuma mezglā. Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltuma mezglā. Siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai ir gan kā vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai siltummezglā, gan kā attālināti nolasāmi karstā ūdens skaitītāji.

Ēkā ir ierīkota gaisa dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, logos uzstādīti gaisa pieplūdes vārsti.

Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidots energoefektīvs telpu apgaismojums. Dzīvokļos uzstādīti dūmu detektori.

"Mums paveicās, ka aizdevuma līgumu ar banku noslēdzām pirms kara sākuma, 2022. gada 4. februārī (karš sākās 18 dienas vēlāk), līdz ar to būvnieki, SIA "A Celtne" vīri no Rojas, paspēja pasūtīt būvmateriālus vēl pirms to cenu kāpuma," atceras nama vecākā. "Mums kaimiņos, Ogres ielā 10, renovāciju sāka divas nedēļas vēlāk un vēl patlaban darbi ir apstājušies. Līdzīgs liktenis ir arī daudziem citiem projektiem, kas cieta no lielā būvmateriālu sadārdzinājuma. Laimes krekliņā ielēcām pēdējā vagonā!" Viņa īpaši uzsver būvnieku attieksmi pret mājokļu saimniekiem un to, ka pret darbu kvalitāti būtisku iebilžu nav bijis. Projekta arhitekti bija Dace Gradovska, kas renovācijas laikā aizgāja no dzīves, un Guntis Gradovskis. Būvniecības darbu laikā ik nedēļu sapulcēs vērtēts progress. Visi ar renovācijas darbiem saistītie cilvēki esot bijuši sazvanāmi jebkurā diennakts laikā. Mājokļu saimniekiem bijusi laba pieredze arī ar būvdarbu vadītāju Andri Rutkovski un būvuzraugu SIA "RS Property", ko pārstāvējis Raitis Stuklis.

Īpašnieku biedrība līdztekus "ALTUM" piešķirtajam finansējumam (50%) pusi renovācijai nepieciešamās summas aizņēmās SEB bankā. Līgumu slēgusi īpašnieku biedrība, apsaimniekotājs un banka. L. Lazda: "SEB banku izvēlējāmies tāpēc, ka tā tolaik vienīgā piedāvāja aizdevumu ar 51% iedzīvotāju balsojumu. Arī aizdevuma procenti šai bankai bija zemāki."

Latvija ES inovācijas žurnālā

Par ēku renovācijas izaicinājumiem, tostarp Latvijā, nesen vēstīja arī ES inovāciju žurnāls "Horizon Magazine". Žurnāla šā gada 8. novembra numurā cita starpā vērtēts Latvijas veikums, kur daudzdzīvokļu mājās dzīvo vairāk nekā puse cilvēku. To eksperti energoefektivitātes nozarē uzskata par vienu no visvājākajiem ES dalībvalstu vidū. Skaidrojot ieguvumus no ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, "Horizon Magazine" autore Kaja Šeruga akcentē pilna apjoma renovācijas nozīmīgumu: 

"Visaptveroša renovācija ir ēku pilnīga modernizācija, kas ēkas energopatēriņu var samazināt pat par 75% vai vairāk. 

Šie pasākumi, kuriem atbalstu sniedz arī Eiropas Savienība, ir palīdzējuši uzlabot iedzīvotāju veselību, komfortu un finansiālo drošību, vienlaikus arī ievērojami samazinot emisijas. Tomēr trīs ceturtdaļas ēku Eiropas Savienībā joprojām ir uzskatāmas par energo neefektīvām. Un tieši ēkas veido 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijām ES."

Apskatot Latvijas ekspertu ieguldījumu ēku energoefektivitātes uzlabošanā, K. Šeruga izceļ Nikolasa Stančofa 2012. gadā dibinātās NVO "Ēku birojs" veikumu, toskait dažādus pētījumus. Nikolasu Stančofu, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes doktori un eksperti energoefektivitātes jautājumos Mariku Rošā autore rakstā dēvē par celmlaužiem ēku renovācijas pētījumu jomā. "Ēku renovācija ir viens no labākajiem veidiem, kā samazināt ne tikai rēķinus par patērēto enerģiju, bet arī siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropā, nodrošinot veselību un komfortablus dzīves apstākļus iedzīvotājiem, un abi minētie pētnieki šajā jomā ir celmlauži," norāda žurnāls.

Dzīvas postpadomju bažas

Vērtējot ēku renovācijas procesu Latvijā, Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Vancāne vērš uzmanību uz postpadomju blaknēm – cilvēki nevēlas sadarboties, ēkas ir siltuma nenoturīgas. "Patlaban vislielākās rūpes sagādā cilvēku pretestība, buksē dokumentu gatavošana," izaicinājumus raksturo S. Vancāne. Viņa tomēr uzsver arī izaugsmes virzību – pašvaldību atbalstu tehniskās dokumentācijas gatavošanai un arī padomu došanu.

Ierēdne uzsver, ka daudzi projekta pieteicēji vairs nedomā, cik gados atmaksāsies ieguldījums, bet gan vai ēkā pēc desmit gadiem vispār varēs dzīvot. "Padomju laikā būvēto namu kvalitāte mazinās, tiem ir vajadzīga pārbūve," vērtē Vancāne.

Patlaban pieteikumus daudzdzīvokļu māju renovēšanai nepieņem. Šā gada 5. septembrī beidzās uzsaukums, kur pieteikumus 57 miljonu eiro ES Atveseļošanās un noturības mehānisma atbalstam iesniedza 166 pieteicēji. Patlaban EM gatavo Ministru kabineta noteikumus ilgtermiņa renovācijas programmai, kurai ir piešķirti 157 miljoni eiro. Šo līdzekļu pietikšot 260 līdz 300 ēku renovēšanai. Pieteikumu pieņemšanu varētu sākt nākamā gada pavasarī. 

"Jaunajos noteikumos centīsimies mazināt birokrātiju, palielināsim apsaimniekotāju lomu renovēšanā. Būs saprotamāki projektu īstenošanas nosacījumi," 

sola S. Vancāne. Viņa slavē Valmieras un Liepājas pašvaldību veikumu, darbi labi sokas arī Ventspilī. Rīgā, kur iesniedz visvairāk renovācijas projektu pieteikumu, būtiskas izmaiņas notikušas pēc 2020. gada, tomēr galvaspilsētā renovēšanu aizvien gaida 6000 daudzdzīvokļu namu. S. Vancāne uzsver, ka, iespējami agrāk ieguldot renovācijā, naudas ieguldījums būs mazāks.

"Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece teic, ka daudzās pašvaldībās vairs nav jāpārliecina par renovācijas nepieciešamību, bet ir jāatbild uz jautājumu: kad varēs sākt projekta īstenošanu?

Tikmēr Dace Vārna, asociācijas "Mājoklis" valdes priekšsēdētāja, pērn vērsa "Latvijas Avīzes" tematiskā pielikuma "Latvijas Bizness" lasītāju uzmanību uz to, ka 2020. gadā 24% Latvijas cilvēku dzīvoja mājokļos ar būtiskiem bojājumiem. Viņas secinājums – daudzdzīvokļu ēku vispārējā renovācija ir vienīgais ekonomiskais risinājums vairākumam māju tāpēc, ka renovēt ir lētāk nekā uzcelt jaunu. "Eksperti nemitīgi runā, ka padomju laika blokmājas neatbilst tehniskām un kvalitātes prasībām. Tomēr neviens no viņiem tieši neatbild uz jautājumu, cik ilgi vēl kalpos padomju laikā celtās blokmājas. Teorētiski šo māju kalpošanas termiņš jau ir beidzies vai jau tuvojas beigām, savukārt lielai daļai to tipveida māju, kurām vēl būtu jākalpo vairākus gadu desmitus, mūžu saīsina nepienācīga apsaimniekošana un dzīvokļu īpašnieku vienaldzība, kas izpaužas kā savu pienākumu ignorēšana – savlaicīga lēmumu nepieņemšana un līdzekļu neieguldīšana ēku uzturēšanā," tā D. Vārna. 

Viņa arī atgādināja, ka Eiropas Parlaments pērn 14. martā lēma par Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu ar ambiciozu mērķi līdz 2030. gadam būtiski palielināt ēku renovācijas apjomu. 

Plāns nozīmē, ka līdz 2030. gadam visām ēkām jābūt vismaz E energoefektivitātes klasei, bet līdz 2033. gadam – vismaz D energoefektivitātes klasei. Vai Latvijai izdosies sasniegt šādu izaicinošu mērķi, par to, vērtējot nepietiekami augošos renovācijas tempus, gan jāšaubās.