Latvija patērē 53% atjaunīgās elektroenerģijas, kamēr lietuvieši – 26%, bet igauņi – 29%.

Lai Latvija sasniegtu 100% atjaunīgās elektroenerģijas patēriņu, nepieciešami 1,5–2 GW ģenerējošās vēja enerģijas jaudas, kas gadā vidēji spētu saražot 3,6–4,9 TWh elektroenerģijas. 

Šāds saražotais vēja enerģijas apjoms sniegtu Latvijai iespēju mums aizstāt gan elektroenerģijas importu, gan elektroenerģijas ražošanā esošo fosilo kurināmo, kā arī nodrošināt Latvijas eksporta potenciālu, tā pagājušajā nedēļā preses brīfingā izteicās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Jāpiebilst, ka šobrīd pārvades tīklā ir rezervēta 6046 MW, tātad vairāk nekā sešu gigavatu liela jauda, no kā 59% veido saules elektrostacijas, 15% vēja elektrostacijas, bet dažādi hibrīda projekti 26%. Taču pastāv pamatotas aizdomas, ka vismaz puse pieteikto jaudu netiks izmantotas reālu elektrostaciju būvei.

"Latvijas teritorija ir īpaši piemērota vēja parku izveidei. 

Taču pirms šādas attīstības uzsākšanas svarīgi nodrošināt, ka tieši Latvijas iedzīvotāji ir tie, kuri saņem ieguvumus no zemes izmantošanas. 

Tāpēc jau nākamnedēļ sabiedriskajā apspriešanā nodosim Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt finansiālu labumu iedzīvotājiem un pašvaldībām vēja parku tuvumā. Regulējumu paredzam apstiprināt līdz Līgo svētkiem," skaidroja ministrs. Te gan ir neliels āķis – maksu iedzīvotāji saņems tad, ja vēja turbīnas augstums pārsniedz 100 m un tā atrodas līdz 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas. Maksa būs 2500 EUR/MW gadā, kas tiks sadalīta divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai. Pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot, lai īstenotu klimata un energoefektivitātes projektus, sakoptu pašvaldības infrastruktūru, veiktu ceļu un ielu remontdarbus. 

Minimālā maksa gadā iedzīvotājiem paredzēta vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas.

Vidējā elektrības cena biržā 2022. gadā bija 22 centi/kWh, pērn – vairāk nekā divas reizes zemāka – 9 centi/kWh. Ņemot vērā, ka vēja enerģijas pašizmaksa ir 4–7 centi kWh, pieaugot atjaunīgo energoresursu īpatsvaram, Klimata un enerģētikas ministrija uzskata, ka spēs nodrošināt vidējo elektroenerģijas cenu Latvijā 5–7 centi/kWh. Lai to panāktu, KEM gatavo arī grozījumus normatīvajos aktos, kas ļaus tīkla pārvades jaudas izmantot efektīvāk, piemēram, saules elektrostacijām rezervētās jaudas naktīs varētu izmantot vēja elektrostacijās.

Aptauja

Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.