Clear 12.3 °C
P. 21.06
Egita, Emīls, Monvīds
"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis par lielāko izaicinājumu sauc tempu, kādā projekti bija jāpabeidz, kā arī to mērogu. Īpaši pēc tam, kad tika pieņemts lēmums sinhronizāciju veikt ātrāk, nekā sākotnēji plānots. "Bet kolēģi teic, ka šis laiks sagādājis gandarījumu, ir tāda kā misijas apziņa, jo šis ir lielākais enerģētiskais projekts kopš neatkarības atjaunošanas. No vienas puses, izaicinājumi ir, bet, no otras puses, šis bijis ļoti motivējošs un piepildīts laiks."
"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis par lielāko izaicinājumu sauc tempu, kādā projekti bija jāpabeidz, kā arī to mērogu. Īpaši pēc tam, kad tika pieņemts lēmums sinhronizāciju veikt ātrāk, nekā sākotnēji plānots. "Bet kolēģi teic, ka šis laiks sagādājis gandarījumu, ir tāda kā misijas apziņa, jo šis ir lielākais enerģētiskais projekts kopš neatkarības atjaunošanas. No vienas puses, izaicinājumi ir, bet, no otras puses, šis bijis ļoti motivējošs un piepildīts laiks."
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

"Apzināmies risku, ka Krievija var ātrāk spert desinhronizācijas soļus un pati iniciēt atslēgšanos, bet mēs tam esam gatavi," tā norāda "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Reklāma

"Mums ir rīcības plāns, lai pārņemtu pilnīgu kontroli pār tīklu. Mums ir sadarbības plāni ar Polijas, Zviedrijas un Somijas operatoriem par frekvences atbalsta sniegšanu caur līdzstrāvas kabeļu savienojumiem. Tādā veidā nodrošināsim pietiekamas jaudas, lai sistēma būtu stabila. Protams, drošāk un vienkāršāk būtu, ja process notiktu plānveidā, bet pietiek ar vienu gadījumu, lai apdraudējums būtu būtisks. Visa sinhronizācija vērsta uz to, lai mēs paši spētu tīklu uzturēt un kontrolēt, nodrošināt stabilitāti un nebūtu nekādi atkarīgi no kaimiņu darbībām," tā Irklis.

Jau mazāk nekā pēc gada – 2025. gada februārī – Baltijas valstis atvienosies no Krievijas un Baltkrievijas jeb t.s. BRELL tīkla, pievienojoties kontinentālās Eiropas tīkliem. Šobrīd tiek pabeigti pēdējie projekti, lai process notiktu bez aizķeršanās, taču nepieciešamības gadījumā operatori jau šobrīd būtu gatavi operēt bez BRELL frekvencēm.

Tiktu galā, arī atslēdzoties šobrīd

Ideja par Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem dzima jau tālajā 2007. gadā. Nākamos vairāk nekā desmit gadus tapa dažādi pētījumi, ceļa kartes, bija vienošanās un sarunas. Pa vidu tika sākts "Kurzemes loks", bet Lietuva un Polija sāka "LitPol" savienojuma būvniecību. Tomēr tāds nopietns starta šāviens tika dots 2019. gadā, kad tika piešķirts pirmais līdzfinansējums no Eiropas Savienības Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijai. Tātad 

būtībā piecu gadu laikā Baltijas valstīm un Polijai, ieguldot apmēram divus miljardus eiro, būs izdarīts viss, lai varētu droši atvienoties no Krievijas starpsavienojumiem. 

Tādu ar Krieviju un Baltkrieviju Baltijai ir deviņi, Latvijai – viens.

Sākotnēji atvienoties no BRELL tīkla bija paredzēts 2026. gadā, taču 2022. gadā neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltijas valstis vienojās termiņu saīsināt par gadu. Lietuvas amatpersonas runājušas pat par atvienošanos jau 2024. gadā, taču Latvijai un Igaunijai darāmo darbu saraksts bijis garāks.

"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis stāsta, ka šobrīd viens no svarīgākajiem projektiem, kas jāpabeidz līdz sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, ir Latvijas un Igaunijas kopīgais Valmieras–Tsirgulīnas savienojums. Latvijas pusē savienojumu plānots pabeigt jau šomēnes vai vēlākais jūnijā, bet Igaunijas pusē – rudenī. Pirms vairākiem gadiem jau tika pabeigts Latvijas un Igaunijas 3. starpsavienojums, kas savienoja Valmieru ar Tartu. Pirms tam tika pabeigts arī Kurzemes loks. "Šis starpsavienojums ir svarīgs aspekts, jo, ja tas nebūs pabeigts, tad mēs ar Igauniju paliekam tikai ar diviem starpsavienojumiem. Ja kaut kas notiek ar vienu no tiem, tad paliekam tikai ar vienu, kas samazina elektroapgādes drošumu."

Arī Lietuvas elektropārvades sistēmu operatora "Litgrid" valdes priekšsēdētājs Roks Masjulis "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka visas trīs Baltijas valstis jau šobrīd vajadzības gadījumā varētu sinhronizēties ar kontinentālās Eiropas tīkliem, tomēr vēl ir paveicami projekti, kas pārslēgšanos padarītu drošāku un lētāku. "Šobrīd Lietuvā pabeidzam pirmo divu sinhrono kompensatoru uzstādīšanu. Kopā ar pārējiem kompensatoriem tie nodrošinās inerci elektrotīklā un palīdzēs līdzsvarot frekvenci pēc sinhronizācijas. 

Tāpat visiem trim operatoriem ir jāpabeidz vadības sistēmu pilnveidošana, lai nodrošinātu tīkla drošāku pārvaldību, un ražošanas un patēriņa balansēšanu. 

Lietuvā mūsu projekti norit saskaņā ar plānu, un būsim pilnībā gatavi atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas sistēmas, veikt visus testus un pievienoties kontinentālās Eiropas tīkliem."

Reklāma
Reklāma

Masjulis arī pastāstīja, ka Lietuva kopā ar Poliju jau veikusi "LitPol" savienojuma testus, kuri bijuši veiksmīgi, un, pat ja šobrīd Krievija nolemtu izdarīt kādus traucējumus tīklā, Lietuva būtu gatava ar to tikt galā.

Savukārt Igaunijas elektropārvades sistēmu operatora "Elering" pārstāvis Ains Kosters tāpat kā Rolands Irklis sacīja, ka Igaunijai svarīgi ir pabeigt Viru–Tsirgulīnas savienojumu. Kā lielāko izaicinājumu šo gadu laikā viņš nosauca lielo būvniecības projektu termiņu ievērošanu, kas uzņēmumam ir izdevies, jo visi projekti ir pabeigti laikā vai pat ātrāk, nekā sākotnēji iecerēts.

Uzstādīs divas lielas baterijas

Latvijai bez starpsavienojuma ar Igauniju vēl jāuzstāda arī sinhronie kompensatori, tās ir ierīces, kas nodrošinās nepieciešamo sistēmas inerci liela ģenerācijas avota vai starpsavienojuma atslēguma gadījumā līdz brīdim, kamēr tiek iedarbinātas citas rezerves. Latvijā tādi būs trīs – Grobiņā, Ventspilī un Līksnā, kas ir Latgalē. Pirmais kompensators Grobiņā tiks uzstādīts līdz gada beigām. Jau šomēnes tas nonāks Latvijā, kur līdz gada beigām notiks būvniecības un uzstādīšanas darbi. Kopumā Baltijā būs deviņi kompensatori. Sinhronizācijas brīdī darbosies septiņi.

Tāpat vitāli svarīgs projekts ir elektrības uzkrāšanas bateriju sistēmas, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu tīklu ar ātri palaižamām balansējošām rezerves jaudām. 

Šis ir kopumā tas retais projekts, kurā viss nenotika tik raiti, kā plānots, jo pirmajā iepirkumā tika saņemts tikai viens piedāvājums un krietni dārgāks, nekā cerēts. Otrajā iepirkumā situācija jau uzlabojās un, kā norāda Irklis – mazliet pagaidot, izdevies ieekonomēt vairākus miljonus eiro. "Februārī noslēdzām līgumu ar "Rolls Royce Solutions", kurš ir bateriju piegādātājs. Plānots, ka baterijas būs uzstādītas līdz 2025. gada nogalei. Baterijas būs divās vietās – Rēzeknē būs 60 MW baterija ar 120 MWh ietilpību un Tumē būs 20 MW baterija ar 40 MWh ietilpību. Tādas baterijas Latvijā līdz šim nav bijušas." Par divu bateriju piegādi un uzstādīšanu Latvija pazīstamajam Vācijas uzņēmumam samaksās 77 miljonus eiro.

Irklis gan norāda, ka baterijas Latvijā (Lietuvā un Igaunijā tādu nebūs) varēs izmantot vien ierobežotu laika posmu – līdz 2028. gadam. "Normāli Eiropā operatoriem neļauj uzturēt šādu infrastruktūru, jo balansējošās rezerves jaudas parasti iepērk tirgū. Baltija ir izņēmums, jo, 

apzinoties, ka sinhronizācijas brīdī jaudu tirgus nebūs pietiekami attīstījies, mums pirmos gadus ir tiesības šādas baterijas iegādāties un ekspluatēt pašiem.

 To izmantosim brīžos, kad vajadzēs stabilizēt tīklu, ja tajā pazudīs kāda ģenerējošā vienība vai ja vajadzēs nostabilizēt frekvenci."

Pēc 2028. gada balansējošās rezerves vajadzēs iepirkt tirgū, bet baterijas AST varēs novirzīt citiem mērķiem. Iespējams, pārdot. Jau šobrīd Latvijā un pārējās Baltijas valstīs strādā pie informācijas sistēmu attīstīšanas, lai balansēšanas tirgu varētu atvērt. "Būs Baltijas mēroga jaudas tirgus, kur varēs startēt jebkurš pakalpojumu sniedzējs, ražotājs, patērētājs vai agregators, kurš varēs piedāvāt elastīgas elektroenerģijas jaudas, sākot no 1 MW – ātri audzēt vai strauji samazināt patēriņu," norāda AST vadītājs. Šobrīd tirgus dalībnieki tiekot aktīvi uzrunāti. Neskaitot HES, TEC u.c. lielos ražotājus, interese parādoties arī no siltumapgādes uzņēmumiem, kuri varētu savā pakalpojumā izmantot elektroenerģiju. Brīžiem elektrības cenas ir ļoti zemas, kas var būt stimuls elektrisko katlu uzstādīšanai ūdens sildīšanai.

Reklāma
Reklāma

Vēl ir arī agregatori, kuri savāc kopā vairākus ražotājus vai patērētājus vienkopus un attālināti vada viņu sistēmas. Piemēram, iesaistīta varētu tikt kāda lielveikalu ķēde, kam ir saldētavas, kondicionieri, kas rada lielu patēriņu, bet kuru pēc vajadzības var palielināt vai samazināt. 

Savienojot šādus patērētājus kopā, var iegūt lielas jaudas, ar ko var piedalīties tirgū.

Tāpat Baltijas valstis pievienosies arī kopīgām Eiropas platformām. Viena būs manuālo rezervju platforma "MARI", kam pievienosimies šī gada beigās, bet otra būs automātisko rezervju platforma "PICASSO", kam pievienosimies nākamā gada sākumā. Visiem pakalpojumu sniedzējiem būs iespēja darboties ne tikai Latvijas vai Baltijas tirgū, bet kopējā Eiropas tirgū, līdzīgi kā tas notiek "NordPool" biržā ar nākamās dienas elektroenerģijas tirgu.

"Šobrīd redzam, ka interese ir un arvien palielinās. Parādās privātu investoru interese investēt baterijās, top arī reāli projekti. Piemēram, Kurzemes pusē ir viens vēja parka projekts, kur plāno izbūvēt 17 MW bateriju. Tāpat ir viens apjomīgs saules parka projekts, kur plāno uzstādīt pat 60 MW bateriju. Privātiem investoriem būs dažādas iespējas, kā gūt labumu no baterijām – ne tikai uzkrāt, lai pārdotu brīdī, kad cena biržā ir augstāka, bet arī piedalīties šajā balansēšanas jaudas tirgū," saka Irklis, norādot, ka pēdējo gadu elektrifikācijas procesi uzņēmumam un sabiedrībai nāk tikai par labu.

"Ceram nākotnē uz lielāku patēriņu, kas nozīmē, ka tīkls tiks izmantots efektīvāk un kopējās tīkla izmaksas tiks sadalītas uz lielāku patērētāju skaitu. 

Šobrīd gan patēriņam nav tendences augt, tas ir pat krities, jo palielinās ģenerācija aiz skaitītāja – daļa patērētāju paši ražo elektrību. Jācer uz lielām ražotnēm. Jācer uz t.s. "power-to-x" tehnoloģijām, kas ļauj pārvērst atjaunīgo elektroenerģiju veidos, kurus var uzkrāt," stāsta Rolands Irklis.

Atslēgšanās – vairāku dienu maratons

Bet kā tad nākamā gada februārī notiks atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem? Vai tik vienkārši, kā nospiežot vienu podziņu līdzīgi kā uz televizora tālvadības pults? Irklis norāda, ka tik vienkārši tas nebūs gan. Viņš atslēgšanos un arī pieslēgšanos jau kontinentālās Eiropas tīkliem iedala trīs etapos. Pirmais etaps ir koordinēta atslēgšanās no BRELL tīkla, kas notiks saskaņoti un koordinēti visās trīs Baltijas valstīs. Atslēdzoties paliksim savā veidā salas režīmā, jo nebūsim vēl sinhronizēti ar kontinentālo Eiropu. Vienlaikus šajā laikā būs frekvenču atbalsts no Somijas un Zviedrijas. Otrais etaps būs testu veikšana šajā brīdī, lai pārliecinātos par sistēmas drošumu. Tas varētu aizņemt dažas dienas. Trešais etaps būs jau sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu.

Atslēgšanās esot vesels pasākumu kopums, ko dispečeri un dažādi tehniskie darbinieki veic pēc speciālas programmas. 

Būšot sadarbība arī ar kontinentālās Eiropas operatoriem. Baltijas operatoriem būs jārealizē specifisks pasākumu plāns. "Šobrīd veic pirmo novērtējumu par atbilstību sinhronizācijas plānam, bet galīgais novērtējums par to, vai esam gatavi sinhronizēties ar kontinentālās Eiropas tīklu, būs gada beigās," saka AST vadītājs.

Kaut gan Igaunijai ir divi savienojumi ar Somiju (kopumā 1000 MW) un Lietuvai ir viens ar Zviedriju (700 MW), ilgstoši nebijām savienoti ar kontinentālo Eiropu, kas šajā gadījumā nozīmē – Poliju. 2015. gadā tika atklāts pirmais 500 MW jaudīgais Lietuvas līdzstrāvas savienojums ar Poliju, bet līdz sinhronizācijai būs jau 1000 MW maiņstrāvas savienojums. 

"Apzinoties, ka būsim sinhronizēti tikai ar vienu savienojumu, būsim gatavi jebkurā mirklī pāriet atkal salas režīmā," atzīst Irklis.

Tiekot domāts arī par vēl tālāku sistēmas drošuma stiprināšanu. Sākotnēji bijis plāns par "Harmony Link" izbūvi starp Poliju un Lietuvu, bet pa jūru. Tomēr pagājušā gada nogalē plāni mainījušies. Starpsavienojums būšot, bet pa sauszemi – paralēli "Rail Baltica" trasei –, un tas būšot nevis līdzstrāvas, bet gan maiņstrāvas, kas sinhronizācijas nolūkiem kalpo labāk. To plānots izbūvēt līdz 2028. gadam.

Uz elektrības cenu ietekme maza

Vai sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu nepieciešama tikai elektroapgādes drošības uzlabošanai vai tomēr tas varētu arī patērētājiem pozitīvi ietekmēt elektroenerģijas cenas? Rolands Irklis stāsta, ka elektrības cenas visvairāk ietekmē trīs apstākļi. "Pirmais – klimats. Redzam, kas notiek aukstās ziemas dienās, kad nav vēja un saules, bet patēriņš ir ļoti augsts. Savukārt, kad paliek siltāks vai kad ir lieli nokrišņi, stiprs vējš, tad cenas atkal krīt zemē. Otrais – dabasgāzes cena. Pieaugot šai cenai, pieaug arī elektrības cenas. 

Ja nav vēja un saules, tad ieslēdzas fosilie kurināmie, un Baltijā nākamais pēc zaļās enerģijas ir dabasgāze. 

Trešais – pieejamās pārvades savienojumu jaudas. Ja kāds savienojums ir atslēdzies, tad kādā reģionā var veidoties cenas starpība."

Attiecīgi Irklis norāda, ka savienojumiem ir zināma ietekme uz gala cenu, bet no Krievijas un Baltkrievijas elektrība netiek importēta jau kopš 2022. gada sākuma. Pagājuši divi gadi, un cena ir zemāka, nekā tā bija vēl pirms importa pārtraukšanas.

Roks Masjulis no Lietuvas "Litgrid" piebilda, ka ir arī citi ieguvumi, piemēram, sinhronizācija nodrošinās labāku Eiropas Savienības pārvades sistēmu savstarpējo savienojamību un tirgus integrāciju, ļaujot Baltijas elektroenerģijas sistēmām darboties saskaņā ar vienotiem un pārredzamiem Eiropas noteikumiem. "Sinhronizācija arī veicinās atjaunojamās enerģijas attīstību Baltijas valstīs un Polijā, jo jaunuzstādītās elektrolīnijas, apakšstacijas un sinhronie kompensatori palielinās pārvades tīklu spēju atbalstīt darbību ar lielāku atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā elektroenerģijas ražošanā."

Pēdējie darbi, lai brīvi atvienotos no BRELL tīkla

2024. gads

  • Sinhronie kompensatori Igaunijā – Kīsā un Viru.
  • Sinhronie kompensatori Lietuvā – Alītā, Telšos un Nerē.
  • 330 kV elektrolīniju Valmiera–Tsirgulīna un Viru–Tsirgulīna rekonstrukcija.

2025. gads

  • Sinhronie kompensatori Latvijā – Grobiņā, Ventspilī un Līksnā.
  • 330 kV elektrolīnijas Darbena–Bitena jaunbūve Lietuvā.
  • Baterija 60 MW Rēzeknē.
  • Baterija 20 MW Tumē.

Informācija: "Augstsprieguma tīkls"

Fakti par Baltijas valstu pievienošanos kontinentālās Eiropas tīkliem

  • Kopējās investīcijas Baltijas valstīs un Polijā: apmēram divi miljardi eiro, no kuriem apmēram 75% sedz Eiropas Savienība.
  • Investīcijas Latvijā – apmēram 500 miljoni, no kuriem vairāk nekā 300 miljonus sedz Eiropas Savienība. Lielāko projektu izmaksas:

* Kurzemes loks – 127,1 miljons eiro;

* Igaunijas–Latvijas starpsavienojums – 84 miljoni eiro;

* Bateriju sistēma BESS (Tumē un Rēzeknē) – 77,07 miljoni eiro;

* Trīs sinhronie kompensatori Grobiņā, Ventspilī un Līksnā – 114 miljoni eiro.

  • Kopējais paveikto projektu skaits – vairāk nekā 40.

Informācija: "Augstsprieguma tīkls".

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma