Kā nepārkurināt krāsni, kad uznāk lielāks aukstums? Jautā Vilis Balvos. Konsultē uzņēmuma "FN-Serviss" tehniskais speciālists, skursteņslauķis Edvarts Melnis.
Ja vairākus gadus, kurinot mājās izbūvēto krāsni, jūtams, ka malkas vajag vairāk nekā iepriekš, lai iegūtu tādu pašu temperatūru, visticamāk, krāsnij nepieciešama papildu tīrīšana. Lielāks malkas patēriņš norāda, ka ir apgrūtināta siltuma atdeve sildmūrim. Tāpēc nevajadzētu krāsnī ievietot vairāk malkas, jo tādējādi var krāsni pārkurināt.
Nekurināt visu, kas pa rokai
Tehniskais speciālists un skursteņslauķis Edvarts Melnis iesaka nepārpildīt krāsni jeb tās muti. Ja pie sildmūra nevar pielikt roku karstuma dēļ, pietiks kurināt – jau ir par daudz. Jāņem vērā – ja mūris nav silts, tas nenozīmē, ka krāsns nav pietiekami izkurināta. Mūris uzsilst lēnām, nepieciešams laiks, lai tas atdotu siltumu. Kurinot vēlams novērot krāsns uzsilšanas ātrumu un materiālus, ar ko kurina (skujkoks, ābele, ozols un citi). Pēc pilnīgas ogļu nodzišanas, kad neveidojas tvans, var aizvērt šīberi, pārtraucot gaisa plūsmas iziešanu caur dūmkanālu vai skursteni, saglabājot siltumu. Sildmūrim, kam uzlīmētas flīzes, siltuma atdeve notiek lēnāk, jo slānis ir biezāks. Katrs slānis uz apkures ierīces ir kā neliela blokāde siltumam, kam jātiek cauri.
Lai krāsni nepārkurinātu, uzmanība jāpievērš laikapstākļiem. Ja nav velkmes, nevajag skurstenī ievietot neko degtspējīgu, lai palielinātu velkmi, jo skurstenis/dūmkanāls nav paredzēts tiešai liesmas iedarbībai. Jāatver pelnu nodalījuma durvis un telpas logs, lai pieplūst gaiss, kas var būtiski palielināt degšanas spēku. Svarīgi sekot līdzi kurināmā degšanai, kā uzsilst mūris. Kurinot pavardu, jāvēro virsma – ja tā kļūst sarkana, kurināmā padeve jāpārtrauc.
Kurināšanai vislabāk izmantot sausu – īpaši lapukoku – malku. Slapja malka deg sliktāk, veidojot vairāk sodrēju krāsns iekšpusē, pievadkanālā, dūmkanālā. Kurināmajam materiālam jāatbilst apkures ierīces veidam un kurtuves izmēram, jo temperatūra degšanas rezultātā katram materiālam atšķiras.