6.4 °C
Aizvadītajās brīvdienās Siguldā notikusī tradicionālā Stādu parāde kārtējo reizi apliecināja Latvijā audzēto stādu augsto kvalitāti un konkurētspēju. Stādu parāde, kur piedāvājumā ir vien Latvijā audzēti stādi, šajā reizē līdztekus jau ierastajiem viesiem no Igaunijas bija ieinteresējusi arī daudzus apmeklētājus no Lietuvas.
Stādu parādes rīkotāji – Stādu audzētāju biedrība – arī vērš uzmanību uz šā Baltijas valstīs vislielākā gadatirgus lielisko apmeklētību – divās dienās to apmeklējuši vismaz 25 000 cilvēku. Aptuveni trešdaļa apmeklētāju esot bijuši viesi no Igaunijas.
Gadsimtus sena tradīcija
Stādu parādi Siguldā cilvēki apmeklē dažādu iemeslu vadīti. Mazākā daļa pircēju meklē eksotiskos augus, daļa viesu ierodas pēc košumaugiem, daļa vēlas papildināt vai atjaunot ilggadējos stādījumus vai sarūpēt gurķu, kabaču vai tomātu stādus siltumnīcai. Ludzas stādaudzētavas SIA "Ludzas rozes" saimniece Kristīne Ģēģere piebilst, ka Siguldā ierodas arī ne viens vien viņas klients no Igaunijas, "kuram neko nevajag, stādus pērk tāpat vien". Jāsecina, ka, visticamāk, igauņiem ir līdzīgs stādu dullums kā latviešiem. Biologs Andrejs Svilāns, kurš Stādu parādē ierasti vada arī stādu vairāksolīšanu labdarībai, teic, ka 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma impērijas dārzkopju biedrības gadagrāmatās esot daudz dārznieku ar latviskiem uzvārdiem. Tolaik Latvijas teritorijā audzētie stādi sūtīti uz daudzām valstīm. "Latvijā augstas kvalitātes stādu audzēšana ir sena tradīcija. Arī patlaban cenšamies uzturēt augstu latiņu un plašu sortimentu. Visticamāk, jaunu tirgu apgūšanā nākotnē nonāksim pie plašākas kooperācijas nekā patlaban," tā A. Svilāns.
Stādu parādē ar ļoti plašu sortimentu piedalījās aptuveni 150 vietējo stādu audzētāju un tikpat daudz amatnieku.
Kāpēc ierodas no ārzemēm
Visticamāk, aizvadītā pēdējos gados neierasti aukstā ziema, kas, pēc kāda stādaudzētāja teiktā, "bija brīnumjauka, tomēr nežēlīgi dārga" (domātas kurināmā izmaksas un sala nodarītais posts), bija iemesls ļoti labajiem dažādu eksotisko augu, toskait aprikožu un persiku, kā arī ķiršu pārdošanas rādītājiem, kuru cenu vairāki audzētāji bija mazliet pacēluši. "Dārgāk maksā kūdra un lielākas bija arī kurināmā izmaksas," teic vīnogu stādu, vīnogu un dažādu to produktu ražotāja ZS "Skāduļi" saimniece Jana Drēviņa, kuras saimniecība piedalījusies visās līdz šim notikušajās 22 stādu parādēs. Viņa vērsa uzmanību uz pircēju piesardzību – daudzus gadus bija pierasts pie siltajām ziemām un pie tā, ka vīnogas aug kā dienvidu zemēs. "Cilvēki šajā gadā vairāk pievērš uzmanību vīnogu ziemcietībai, nevis ogu lielumam vai garšas īpašībām. Latvijas šķirnes 'Zilga', 'Jodupe', 'Cīravas agrā', Paula Sukatnieka šķirnes, kā arī vēl citas šķirnes ir ziemcietīgas. Igaunijas pircēju ļoti pieprasīta bija ļoti ziemcietīgā bezsēklu šķirne 'Sommerset Seedle'," tā J. Drēviņa, kuras kolekcijā ir pavisam 279 vīnogu šķirnes.
Viņa teic, ka aizvadītā gadatirgus pārsteigums bija daudzu Lietuvas pircēju apmeklējums: "Kaimiņvalstī cilvēki ir sapratuši, ka Latvijā audzētie stādi ir izturīgi un pārdevēji godprātīgi. Līdzīgu atziņu, kā arī atzinību par plašo šķirņu piedāvājumu un draudzīgajām cenām dzirdam no Igaunijas pircējiem." Gadatirgus otrajā dienā īpaši liels pieprasījums bijis pēc ZS "Skāduļi" ražotajiem vīnogu produktiem – mērcēm, ievārījuma, tējas un arī smaržām, kuras iegūst no vīnogu izspaidām. J. Drēviņa arī atklāja, ka izmēģina Ukrainas vīnogu šķirnes, kas atšķirībā no Latvijas universālajām šķirnēm ir vairāk piemērotas baudīšanai svaigā veidā un ir saldākas nekā Latvijas māsas. ZS "Skāduļi" pārdod divgadīgus vīnogu stādus, tāpēc izaicinājums ir paredzēt nākotnes pieprasījumu. "Latvijā cilvēki saprot vietējās, nepārķīmiķotās vīnogas vērtību. Tā ir veselīgāka nekā tālu ceļu vestā dienvidu oga, tāpēc daudz cilvēku izvēlas vīnogu audzēšanu un baudīšanu svaigā veidā, kā arī bauda kā delikatesi pārstrādātā veidā," teic J. Drēviņa.
Izaicinājums – lielveikalu konkurence
Salgales pagasta stādaudzētavas "Bētras" palīgs Andris Gross visus persiku stādus bija pārdevis jau parādes pirmās dienas vidū. Piedāvājumā ir vietējie augļu koku un krūmu stādi. Lūk, Andra Grosa padoms: "Stādus visvairāk gribas pirkt un stādīt pavasarī, tomēr vislabākie stādi ir rudenī – tie visu vasaru ir auguši, pieņēmušies spēkā. Mēs rudenī no rindas ņemam ārā vislielākos augus un tos pārzieminām kūdrā pagrabā, tāpēc varam garantēt, ka stādi nav nosaluši. Vakar stādus iznesām no pagraba un šodien tiem sākas pavasaris."
Savukārt "Bētru" saimnieks Uldis Gross uzsvēra, ka Latvijas stādaudzētāju lielais izaicinājums ir lielveikalu "neadekvāto" stādu spiediens: "Piedāvātās šķirnes Latvijā nav rajonētas un pilnīgi droši, ka nosals. Lielveikalā pirktie stādi dārzos aizņem vietu un mums, vietējiem stādu audzētājiem, dzīvi neuzlabo," tā U. Gross. Viņam radies iespaids, ka uz Siguldu braucot zinoši pircēji, kas stādus lielveikalos nepērk. "Bētru" saimniecībā stādaudzētava aizņem pavisam piecus hektārus smilšainas augsnes. Smilšainā augsne ir priekšrocība – tajā veidojas īpaši labi attīstīta upeņu, ērkšķogu un jāņogu stādu sakņu sistēma. Saimniecībā arī produktiem pievieno vērtību – ražo dažādus sīrupus un sukādes. Uldis atklāj – viņu tracina cilvēki, kas jautā, kā saimniecībai sokas ar biznesu. "Stādaudzēšana ģimenes saimniecībā ir dārgs dzīvesveids, nevis uzņēmējdarbība. Es ieguldu stādos naudu un sāku to atpelnīt pēc trīs gadiem. Iespējams, līdzīgs modelis lauksaimniecībā ir vēl vien gaļas lopkopībā. Par tādiem "sīkumiem" kā transporta izmaksas un maksa par pārdošanas vietu gadatirgos nerunāsim," tā U. Gross.
Bauda ar asarām
"Es nekad agrāk nebiju redzējusi raudam tik daudz vīriešu, kā degustējot mūsu mērces," teic SIA "Burka un Ledus" saimnieces Loretas Birzules māte un palīdze Līga. Vīri dažkārt neņemot vērā saimnieces brīdinājumu sākt degustāciju ar mērcēm, kas gatavotas no vājāka stipruma čili pipariem. (Paskaidrošu, ka pipari satur ķīmisko vielu kapsaicīnu, kas rada dedzinošo sajūtu.) Tā nu vīri nereti ar lielo karoti ķeroties uzreiz klāt otram degustācijas trauciņu galam, kur novietotas mērces ar lielu kapsaicīna koncentrāciju…
Birzuļu ģimene čili piparus vispirms sēj, tad nodod dārzniecībai audzēšanai un pavasarī stādu podiņus liek savās siltumnīcās vien aptuveni 200 kvadrātmetru platībā. Ražu vāc rudenī un ražo augstas pievienotās vērtības produktu. Turklāt ražo arī vairākus gadus raudzētas mērces.
Uz jautājumu, kādas piparu mērces latviešiem garšo visvairāk, saimniece Loreta Birzule atbild, ka Latvijā vispopulārākais esot halapenjo pipars, kuru Meksikā ēdot kā mēs gurķus. "Halapenjo pipara asums ir 8000 skoviles. Salīdzinājumam – mēs pārdodam arī šķirnes 'Carolina Reaper' piparu stādus ar 2,2 miljonu skoviļu lielu asumiņu. Un arī tik stiprus piparu stādus Latvijas cilvēki pērk ļoti labi. Galvenokārt pārdodam vien tās šķirnes, kuras paši audzējam un pārstrādājam. Gandrīz visu tehnoloģisko procesu no sēkliņas līdz gatavajai mērcei veicam paši," tā L. Birzule. Viņas ģimene piparu, to stādu audzēšanas un pārstrādes uzņēmējdarbību sāka pēc brauciena uz Taizemi pirms 14 gadiem. Aizvadīto gadu laikā pieredzēta mode, kad čili pipari pieprasīti diētām (ēdot asu piparu, izspiežas sviedri), onkoloģisko saslimšanu profilaksei un citiem mērķiem. Loreta pati gan diezgan atturīgi izturas pret iepriekš nosauktajiem izmantošanas veidiem, neesot pārliecinošu zinātnisko pētījumu, tomēr fakti ir neapgāžami: čili piparus izmanto medicīnā, kosmētikā un arī …policijā – asaru gāzē ļaundaru nomierināšanai. Asas garšas iecienījuši arī jaunieši. No audzētāja skatpunkta – jo asāks pipars, jo tas untumaināks un to grūtāk audzēt. Asajiem pipariem ir ilgāks veģetācijas laiks nekā to mazāk asajiem brāļiem. "Katram piparam ir sava garša. Cilvēki čili piparus izvēlas pēc stipruma un pēc garšas. Visinteresantāk ir, ka toleranci pret garšas asumu var uztrenēt. Sāk ar mazāku stiprumu un gribas aizvien asāku. Tā solīti pa solītim nonāk līdz diviem miljoniem skoviles skalā," tā L. Birzule. Viņa aicina būt uzmanīgiem piparu gatavošanā tāpēc, ka, tiem nonākot acīs, var būt neatgriezenisks kaitējums. Saimnieki savus audzētos piparus pārstrādā aizsargmaskās.
"Latvijas Avīzes" aptaujātie Stādu parādes apmeklētāji, toskait arī tie, kas gadatirgū bija pirmo reizi, bija priecīgi par saulaino laiku, plašo sortimentu un pasākuma labo organizāciju. Savukārt Salaspils stādu audzētājs Raimonds Petrovskis, kas piedāvā arī dažādus eksotiskos stādus, augstu vērtēja pasākuma saimniecisko komponenti: dalībniekiem nebūtu izdevīgi mērot lielu attālumu uz pieticīgi apmeklētu gadatirgu, bet Stādu parāde attaisnojusi cerības. R. Petrovskis aicināja lēmējus rīkot šāda mēroga augsta līmeņa pasākumus ar dažādu valstu viesu piedalīšanos arī citās nozarēs un iespējami vairāk.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
