Darja bija neparasti nežēlīga un asinskāra slepkava. Spīdzināšana, ko viņa pielietoja saviem bezpalīdzīgajiem dzimtļaudīm, bija sadistiska un apzināti ilgstoša – dažkārt viņai pietika izturības savus upurus mocīt diennakti bez pārtraukuma, pašai iztiekot bez miega.

1762. gada jūnijā Krievijas imperatore Katrīna II saņēma sūdzību no diviem dzimtcilvēkiem, kuri vēstīja, ka muižniece Darja Saltikova “nomocījusi līdz nāvei” vismaz 100 savus dzimtcilvēkus. Tas nebija pirmais signāls, tāpēc imperatore lika izmeklēt šo lietu. Izmeklēšana ilga 3 gadus, pēc kā spriedumu muižniecei pasludināja pati Katrīna II, jo tajā laikā neatradās neviens tiesnesis, kurš uzdrošinātos tādā veidā izlemt visnotaļ dižciltīgas aristokrātes likteni.

Daiļās varmākas dosjē

Darja Saltikova dzimusi 1730. gada martā Maskavas aprindās ietekmīgu muižnieku ģimenē – viņas radinieki bija no slavenajām Davidovu, Musinu–Puškinu, Stroganovu, Tolstoju un citām muižnieku dzimtām. Vēlāk par visnotaļ izsmalcinātu sadisti kļuvusī Darja jaunībā bijusi daiļa un vienlaikus arī fanātiski dievticīga sieviete. Bērnībā un jaunībā Darjai bija cits uzvārds – Ivanova, ko viņa nomainīja pēc apprecēšanās ar kavalērijas pulka gvardes virsnieku (rotmistrs) Gļebu Saltikovu.

Bet jau drīz – 1756. gadā – viņa kļuva par atraitni, 26 gadu vecumā pārtopot savam laikam pasakaini liela kapitāla īpašniecē. No mirušā vīra, mātes un vecmāmiņas viņa bija mantojusi muižas Maskavas, Vologdas un Kostromas guberņās. Viņas pārvaldībā bija kopumā aptuveni 600 dzimtcilvēku, no kuriem, kā konstatēts izmeklēšanā, viņa līdz nāvei nomocījusi 138. Turklāt zīmīgi, ka Darjas upuru lokā bija galvenokārt sievietes...