1934. gada 22. februārī. Pirms 90 gadiem Briselē notika Beļģijas karaļa Alberta I bēru ceremonija, uz kuru ieradās kā citu valstu monarhi, tā arī valdības delegācijas no visas Eiropas, tostarp Latvijas.

Beļģijā 19. februārī bija izsludinātas trīs nedēļu sēras. Sagādājot šoku visai Eiropai, Alberts I traģiski gāja bojā 58 gadu vecumā. Karalis tika labi ieredzēts un uzskatīts par varoni. Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gada augustā viņš noraidīja ķeizariskās Vācijas ultimātu ielaist tās karaspēku valstī un, pildot nācijas vairākuma gribu, deva pavēli pretoties. Mazās Beļģijas armija karoja visus kara gadus, kamdēļ Beļģiju pieskaitīja sabiedroto valstīm uzvarētājām. Dzīvību Alberts I zaudēja jaunlaiku monarhiem neparastā veidā – būdams dedzīgs alpīnists un sportiska dzīvesveida piekritējs, viņš 17. februārī viens devās pastaigā Ardēnu klinšu kalnos pie Namīras. Karalis tā nerīkojās pirmo reizi. 

Kad diena sliecās uz vakaru un karaļa šoferis nesagaidīja monarhu norunātajā vietā, sākās meklēšana lāpu gaismā. Alberta I līķi atrada pulksten divos naktī ap 18 metru augstas klints pakājē. 

Karalis kāpa kalnos kopš 1901. gada un savulaik bija iekarojis 4478 metrus augsto Materhornu Šveices Alpos, tāpēc vēlāk apritē parādījās sazvērestības teorijas par atentātu vai pašnāvību. Tomēr gan notikuma brīdī, gan mūsdienās uzskata, ka viņš vai nu nokritis no kalnu takas, neveiksmīgi atbalstoties pret kādu nedrošu klintsbluķi, vai arī pievīluši klintī iedzītie virves stiprinājuma āķi. Latvijā traģēdijai pievērsa īpašu uzmanību, jo Alberts I bija vienīgais ārvalsts līderis, kas saņēmis divus augstākos starpkaru Latvijas apbalvojumus. 1922. gadā viņam piešķīra 1. šķiras Lāčplēša Kara ordeni (LKO) "par Pirmajā pasaules karā parādīto varonību, vadot Beļģijas armiju cīņā par savu zemi", bet 1930. gadā pasniedza arī 1. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Izrādot cieņu aizgājējam, Rīgas pilī uz svinīgo sēdi pulcējās LKO dome. Sēdi vadīja Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis, kurš uzrunā "aprādīja Beļģijas ļoti svarīgo nozīmi Pasaules karā". Beļģijas sūtniecība Rīgā tūlīt pēc tam rīkoja piemiņas dievkalpojumu ar diplomātiskā korpusa, prezidenta Kvieša un Latvijas valdības pārstāvju līdzdalību Sāpju Dievmātes katoļu baznīcā pie Rīgas pils. Alberta I vietā tronī kāpa Leopolds III.

Latvijas Sargs, 1924. gada 22. februārī

Ventspils. Gandrīz "Tarzāna" upuris. Vietējā iedzīvotāja R. 10 gadus vecais dēlēns, sajūsminājies par Tarzānu, bezmaz nožņaudza savu tikpat veco spēļu biedri. Paņēmis no mātes veļas virvi, tas uzrāpies kokā, pievilinājis vienu no zēniem, uzmetis tam veikli kaklā cilpu un sācis vilkt to kokā. Zēnu izglābuši no nāves garām gājēji.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.