Overcast 1 °C
S. 21.11
Andis, Zeltīte
SEKO MUMS
Reklāma
Arheologiem gadās atrast neparastus priekšmetus, kuru eksistencei nav nekāda sakarīga izskaidrojuma.
Arheologiem gadās atrast neparastus priekšmetus, kuru eksistencei nav nekāda sakarīga izskaidrojuma.
Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji
Reklāma
5/5

Līkurga kauss

Līkurga kauss Britu muzeja ekspozīcijā.

Arī par Līkurga kausu dēvētais priekšmets nācis no senajiem romiešiem – tā dēvē aptuveni ar 4. gadsimtu datētu diatretu, kas pazīstama ar savām neparastajām optiskajām īpašībām un nevainojami izpildītajiem unikālajiem grebumiem. Šis stikla trauks ir 16,5 centimetrus augsts un 13,2 centimetrus diametrā liels, galvenokārt piesaistot uzmanību ar spēju noslēpumainā kārtā mainīt savu krāsu atkarībā no apgaismojuma.

Līkurga kausa agrīnā vēsture palikusi nenoskaidrota, un pirmo reizi tas rakstos pieminēts tikai 1845. gadā, pēc kā jau drīz to iegādājās superodiozais barons Lionels Natans de Rotšilds. Tostarp tikai 1950. gadā izdevās šo izstrādājumu vispusīgi izpētīt, pēc kā sekoja pētījuma rezultātiem veltīta atsevišķa publikācija, bet 1958. gadā to izpirka Britu muzejs. Noskaidrots, ka Līkurga kauss izgatavots izcili lieliskā meistarībā un izrotāts ar goreljefu jeb augstcilni, kas attēlo leģendu par spartiešu valdnieku Līkurgu, kurš sadūšojies uzbrukt sengrieķu dievam Dionīsam un viņa pavadonēm menādām. Stikls, no kura izgrebts šis kauss, maina savu krāsu: caurejoša apgaismojuma apstākļos tas iemanto dziļi vīnsarkanu nokrāsu, bet atstarojošā gaismā tas kļūst necaurspīdīgi zaļgans. Gluži zinātniski šo procesu dēvē par dihronismu.

Zināms, ka šo kausa stiklā novērojamo dihronisko efektu izraisa tajā esošās dažādu metālu daļiņas – zelta, sudraba un vara –, un tās ir vienmērīgi sadalītas visā stiklā, piešķirot tam unikālas optiskās īpašības: caurejošās gaismas staru laušana un izkliedēšanās rada dažādas nokrāsas. Pētnieki ilgu laiku lauzīja galvas, cenšoties izzināt, kas tieši piešķir šim kausam šīs neparastās īpašības. Neskaitāmu pētījumu rezultātā izdevās konstatēt, ka kausa stikls satur sevī 0,5% mangāna, kā arī noteiktu daudzumu zelta un sudraba, taču pats dihroniskais efekts rodas saistībā tieši ar apbrīnojami vienmērīgi izplatītajām metālu nanodaļiņām, kurām piemīt spēja izkliedēt gaismas staru. Tas veido atšķirīgās nokrāsas atkarībā no apgaismojuma.

Tostarp ir arī vairākas teorijas saistībā ar augstciļņu simboliku. Virkne pētnieku uzskata, ka attēli saistībā ar Līkurgu simbolizē Romas imperatora Konstantīna uzvaru pār Licīniju 324. gadā. Citi savukārt domā, ka zaļās krāsas pāreja tumši sarkanajā simbolizē vīnogu nobriešanas procesu, jo to it kā apstiprina attēlotie vīnogulāji un pats Dionīss, proti, seno romiešu vīna dievs.

Lai kā arī būtu, Līkurga kauss joprojām paliek viens no noslēpumainākajiem un iespaidīgākajiem senās pasaules artefaktiem. Tam piemītošās optiskās īpašības un lieliskie grebumi to padara par apbrīnas un tostarp arī nepārejošas izpētes objektu. Šis kauss ir apliecinājums ļoti augstajam seno amata meistaru līmenim, jo sevišķi to var attiecināt uz stikla pūtējiem un viņu spējām radīt tik pārsteidzošas lietas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

5/5
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
5/5

Līkurga kauss

Līkurga kauss Britu muzeja ekspozīcijā.

Arī par Līkurga kausu dēvētais priekšmets nācis no senajiem romiešiem – tā dēvē aptuveni ar 4. gadsimtu datētu diatretu, kas pazīstama ar savām neparastajām optiskajām īpašībām un nevainojami izpildītajiem unikālajiem grebumiem. Šis stikla trauks ir 16,5 centimetrus augsts un 13,2 centimetrus diametrā liels, galvenokārt piesaistot uzmanību ar spēju noslēpumainā kārtā mainīt savu krāsu atkarībā no apgaismojuma.

Līkurga kausa agrīnā vēsture palikusi nenoskaidrota, un pirmo reizi tas rakstos pieminēts tikai 1845. gadā, pēc kā jau drīz to iegādājās superodiozais barons Lionels Natans de Rotšilds. Tostarp tikai 1950. gadā izdevās šo izstrādājumu vispusīgi izpētīt, pēc kā sekoja pētījuma rezultātiem veltīta atsevišķa publikācija, bet 1958. gadā to izpirka Britu muzejs. Noskaidrots, ka Līkurga kauss izgatavots izcili lieliskā meistarībā un izrotāts ar goreljefu jeb augstcilni, kas attēlo leģendu par spartiešu valdnieku Līkurgu, kurš sadūšojies uzbrukt sengrieķu dievam Dionīsam un viņa pavadonēm menādām. Stikls, no kura izgrebts šis kauss, maina savu krāsu: caurejoša apgaismojuma apstākļos tas iemanto dziļi vīnsarkanu nokrāsu, bet atstarojošā gaismā tas kļūst necaurspīdīgi zaļgans. Gluži zinātniski šo procesu dēvē par dihronismu.

Zināms, ka šo kausa stiklā novērojamo dihronisko efektu izraisa tajā esošās dažādu metālu daļiņas – zelta, sudraba un vara –, un tās ir vienmērīgi sadalītas visā stiklā, piešķirot tam unikālas optiskās īpašības: caurejošās gaismas staru laušana un izkliedēšanās rada dažādas nokrāsas. Pētnieki ilgu laiku lauzīja galvas, cenšoties izzināt, kas tieši piešķir šim kausam šīs neparastās īpašības. Neskaitāmu pētījumu rezultātā izdevās konstatēt, ka kausa stikls satur sevī 0,5% mangāna, kā arī noteiktu daudzumu zelta un sudraba, taču pats dihroniskais efekts rodas saistībā tieši ar apbrīnojami vienmērīgi izplatītajām metālu nanodaļiņām, kurām piemīt spēja izkliedēt gaismas staru. Tas veido atšķirīgās nokrāsas atkarībā no apgaismojuma.

Tostarp ir arī vairākas teorijas saistībā ar augstciļņu simboliku. Virkne pētnieku uzskata, ka attēli saistībā ar Līkurgu simbolizē Romas imperatora Konstantīna uzvaru pār Licīniju 324. gadā. Citi savukārt domā, ka zaļās krāsas pāreja tumši sarkanajā simbolizē vīnogu nobriešanas procesu, jo to it kā apstiprina attēlotie vīnogulāji un pats Dionīss, proti, seno romiešu vīna dievs.

Lai kā arī būtu, Līkurga kauss joprojām paliek viens no noslēpumainākajiem un iespaidīgākajiem senās pasaules artefaktiem. Tam piemītošās optiskās īpašības un lieliskie grebumi to padara par apbrīnas un tostarp arī nepārejošas izpētes objektu. Šis kauss ir apliecinājums ļoti augstajam seno amata meistaru līmenim, jo sevišķi to var attiecināt uz stikla pūtējiem un viņu spējām radīt tik pārsteidzošas lietas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

5/5
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
NEZINĀMAIS ZINĀMAIS
Reklāma