Overcast 1 °C
S. 21.11
Andis, Zeltīte
SEKO MUMS
Reklāma
Arheologiem gadās atrast neparastus priekšmetus, kuru eksistencei nav nekāda sakarīga izskaidrojuma.
Arheologiem gadās atrast neparastus priekšmetus, kuru eksistencei nav nekāda sakarīga izskaidrojuma.
Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji
Reklāma

Romiešu betons

Romiešu betons.

Romiešu betons, kas pazīstams arī kā opus caementicium, ir viens no diženākajiem būvmateriāliem, kuru izgudrojuši senie romieši. Tas ir materiāls, kas izgatavots no hidrauliskā cementa, ūdens un pildmateriāliem, un tas kļuva par pamatu virknei absolūti grandiozu būvju, no kurām daudzas spējušas saglabāties vairākas tūkstošgades līdz pat mūsu dienām. Tā aktīva izmantošana sākusies aptuveni kopš 150. gada pirms mūsu ēras, savu maksimumu sasniedzot tieši Romas impērijas uzplaukuma periodā.

Romiešu betonu izgatavoja speciāli strauji augošās impērijas prasību apmierināšanai kā galveno ilgmūžīgo būvmateriālu. To izmantoja tiltu, akveduktu, ūdenskrātuvju, dzīvojamo ēku un daudzu citu būvju uzcelšanai. Viens no pirmajiem zināmajiem romiešu betona pielietošanas gadījumiem ir Baijā ierīkotais Merkura dievnams, kas uzbūvēts I gadsimtā pirms mūsu ēras. Mūsdienās tā ir būve ar vissenāko saglabājušos betona kupolu.

Romiešu betonu veido pildvielas (akmeņi, keramikas plāksnes, kaļķakmens šķembas, sasmalcināti ķieģeļi un tamlīdzīgi) un tā dēvētais hidrauliskais maisījums, kas noteiktā laikā sacietē. Kā saistviela izmantots ģipsis un nedzēsti kaļķi, savukārt izturības palielināšanai sālsūdenim vēl pievienoja vulkāniskos putekļus, ko dēvē arī par pucolānu. Viena no galvenajām izcilajām romiešu betona īpašībām bija spēja sacietēt zem ūdens, kas to padarīja par unikāli neaizvietojamu, būvējot tiltus un dažādas piekrastes konstrukcijas. Mūsdienu pētījumi apliecinājuši, ka pucolānas pievienošana novērsa iespējamo plaisu veidošanos, bet kaļķakmens šķembas sekmēja betona pašatjaunošanos. Viens no zināmajiem uzskatāmākajiem senā romiešu betona pielietošanas paraugiem ir Panteona kupols Romā, kas ir pasaulē visvecākais un vislielākais no nearmēta betona izgatavotais kupols. Šis kupols uzbūvēts aptuveni 125. gadā, un tas demonstrē prātam teju vai neaptveramu seno romiešu inženierdomas un būvniecības sasniegumu.

Viens no senā romiešu betona pielietošanas paraugiem ir Panteona kupols Romā, kas ir pasaulē visvecākais un vislielākais no nearmēta betona izgatavotais kupols.

Romiešu betons atstājis neizdzēšamas pēdas kopumā visā arhitektūras un būvniecības vēsturē. Tā ilgmūžība un noturība pret dažādiem ekspluatācijas nosacījumiem joprojām sajūsmina mūsdienu speciālistus un inženierus. Visjaunākie pētījumi apliecinājuši, ka romiešu “jūras” betona izturību un ilgmūžību nodrošina jūras ūdens, vulkānisko putekļu un nedzēstā kaļķa savstarpējā mijiedarbība, kas tādējādi veido tobermorīta kristālus, kas spēj efektīvi turēties pretim sagrūšanai.

Mūsdienās daudzi ar visjaunākajām tehnoloģijām centušies atdarināt un tostarp arī uzlabot romiešu betona īpašības, izmantojot dažādus citus materiālus, piemēram, akmeņogļu gaistošos pelnus, kas to varētu padarīt vieglāk pieejamu un maksimāli ekonomiski izdevīgu. Skaļi un plaši par pilnībā sekmīgiem risinājumiem pagaidām nekur nav vēstīts, lai gan nevar jau zināt – varbūt kādam kaut kur kaut kas tomēr jau izdevies...

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma

Romiešu betons

Romiešu betons.

Romiešu betons, kas pazīstams arī kā opus caementicium, ir viens no diženākajiem būvmateriāliem, kuru izgudrojuši senie romieši. Tas ir materiāls, kas izgatavots no hidrauliskā cementa, ūdens un pildmateriāliem, un tas kļuva par pamatu virknei absolūti grandiozu būvju, no kurām daudzas spējušas saglabāties vairākas tūkstošgades līdz pat mūsu dienām. Tā aktīva izmantošana sākusies aptuveni kopš 150. gada pirms mūsu ēras, savu maksimumu sasniedzot tieši Romas impērijas uzplaukuma periodā.

Romiešu betonu izgatavoja speciāli strauji augošās impērijas prasību apmierināšanai kā galveno ilgmūžīgo būvmateriālu. To izmantoja tiltu, akveduktu, ūdenskrātuvju, dzīvojamo ēku un daudzu citu būvju uzcelšanai. Viens no pirmajiem zināmajiem romiešu betona pielietošanas gadījumiem ir Baijā ierīkotais Merkura dievnams, kas uzbūvēts I gadsimtā pirms mūsu ēras. Mūsdienās tā ir būve ar vissenāko saglabājušos betona kupolu.

Romiešu betonu veido pildvielas (akmeņi, keramikas plāksnes, kaļķakmens šķembas, sasmalcināti ķieģeļi un tamlīdzīgi) un tā dēvētais hidrauliskais maisījums, kas noteiktā laikā sacietē. Kā saistviela izmantots ģipsis un nedzēsti kaļķi, savukārt izturības palielināšanai sālsūdenim vēl pievienoja vulkāniskos putekļus, ko dēvē arī par pucolānu. Viena no galvenajām izcilajām romiešu betona īpašībām bija spēja sacietēt zem ūdens, kas to padarīja par unikāli neaizvietojamu, būvējot tiltus un dažādas piekrastes konstrukcijas. Mūsdienu pētījumi apliecinājuši, ka pucolānas pievienošana novērsa iespējamo plaisu veidošanos, bet kaļķakmens šķembas sekmēja betona pašatjaunošanos. Viens no zināmajiem uzskatāmākajiem senā romiešu betona pielietošanas paraugiem ir Panteona kupols Romā, kas ir pasaulē visvecākais un vislielākais no nearmēta betona izgatavotais kupols. Šis kupols uzbūvēts aptuveni 125. gadā, un tas demonstrē prātam teju vai neaptveramu seno romiešu inženierdomas un būvniecības sasniegumu.

Viens no senā romiešu betona pielietošanas paraugiem ir Panteona kupols Romā, kas ir pasaulē visvecākais un vislielākais no nearmēta betona izgatavotais kupols.

Romiešu betons atstājis neizdzēšamas pēdas kopumā visā arhitektūras un būvniecības vēsturē. Tā ilgmūžība un noturība pret dažādiem ekspluatācijas nosacījumiem joprojām sajūsmina mūsdienu speciālistus un inženierus. Visjaunākie pētījumi apliecinājuši, ka romiešu “jūras” betona izturību un ilgmūžību nodrošina jūras ūdens, vulkānisko putekļu un nedzēstā kaļķa savstarpējā mijiedarbība, kas tādējādi veido tobermorīta kristālus, kas spēj efektīvi turēties pretim sagrūšanai.

Mūsdienās daudzi ar visjaunākajām tehnoloģijām centušies atdarināt un tostarp arī uzlabot romiešu betona īpašības, izmantojot dažādus citus materiālus, piemēram, akmeņogļu gaistošos pelnus, kas to varētu padarīt vieglāk pieejamu un maksimāli ekonomiski izdevīgu. Skaļi un plaši par pilnībā sekmīgiem risinājumiem pagaidām nekur nav vēstīts, lai gan nevar jau zināt – varbūt kādam kaut kur kaut kas tomēr jau izdevies...

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
NEZINĀMAIS ZINĀMAIS
Reklāma