15.7 °C
2023. gadā aizritējusi jau trešā parasto ūbeļu medību sezona, kad praksē tiek īstenota Eiropas Komisijas vadītā adaptīvā apmedīšanas pārvaldība.
Ir izskanējuši piedāvājumi ūbeļu medības aizliegt pavisam, un vairākas valstis – Austrija, Rumānija, Itālija, Malta, Bulgārija, Grieķija un Kipra – 2021. gadā piekritušas uz pusi samazināt nomedījamo putnu skaitu. Beigu beigās gan 2021. gadā, gan 2022. gadā nomedījamo ūbeļu skaits tomēr samazināts pat par 70 procentiem.
Šo panākumu pamatā ir valsts un reģionālās, kā arī dienas un kopējās sezonas nomedīšanas kvotu noteikšana. Piemēram, vairākos Itālijas reģionos tika noteikts, ka viens mednieks drīkst nomedīt līdz desmit ūbelēm sezonas laikā, bet ne vairāk kā piecas vienas dienas laikā. Lai sekotu līdzi skaitam, tika izveidotas jaunas tiešsaistes ziņošanas sistēmas, kas ļautu medniekiem reģistrēt nomedītos putnus uzreiz. Kad maksimālais limits ir sasniegts, medību sezona tiek slēgta. Lai uzlabotu šīs sugas populāciju ilgtermiņā, ir jāuzlabo arī biotopi, kuros ūbeles barojas un vairojas, un arī šajā nebūt ne vieglajā darbā pirmie iesaistās mednieki.
Piemēram, Francijā Vendē mednieki pēdējo divdesmit gadu laikā ir iestādījuši 512 tūkstošus koku un krūmu, kas kopā veido 374 hektārus mežu un 96 kilometrus dzīvžogu. To visu finansē vietējā mednieku organizācija. Vēl viens labs piemērs ir vērojams Grieķijā. No 2005. līdz 2019. gadam Hellēniskā Mednieku konfederācija ieguldīja vairāk nekā divus miljonus eiro, lai apsētu 110 tūkstošus hektāru ar kultūrām, kurās ūbeles labprāt barojas.
Mednieki ir iesaistīti arī sugas izpētē, proti, medību sezonā tiek vākti nomedīto putnu spārni, kas tālāk tiek nodoti zinātniekiem. No tiem iespējams iegūt informāciju par jaunu un vecu putnu skaita attiecību starp nomedītajiem.
