Dzīvniekiem, putniem, zivīm, kukaiņiem – visiem no dabas dots savdabīgs “navigators”, vien kādam tas ir lielākā, citam mazākā mērā attīstīts. Pie pirmajiem pieskaitāmi gājputni, kas ik gadu veic tūkstošiem kilometru pārlidojumus turp un atpakaļ, un laši, kas vienmēr no pasaules ūdeņiem atgriežas nārstot vienās un tajās pašās vietās, kurās tie dzimuši. Un saistībā ar šo “navigatoru” var novērot daudz dažādu brīnumainu parādību.

Ēzeļi kā vislabākie kontrabandisti

Ir daudz interesantu stāstu par suņiem un kaķiem, kas aizmirsti vasarnīcā vai citā tālā vietā, taču tie dīvainā kārtā spējuši atrast pareizo ceļu uz mājām. Bites var aizlidot pat desmit kilometrus tālu prom no sava stropa, taču nekad nepazūd un vienmēr atgriežas. Turklāt bite varētu aizlidot arī vēl tālāk, taču te jau sācis iejaukties cilvēks, jo viņam tādi rekordi absolūti nav nepieciešami: tādas tāllidotājas dienas laikā vienkārši sarūpēs mazāk vajadzīgā nektāra, tāpēc viņš apzināti stropus ierīko vietās, ap kurām esošo pļavu platības nepārsniedz 2–3 kilometru rādiusu.

Un cilvēki jau sen iemācījušies dzīvnieku “navigatoru” izmantot savās interesēs. Par spilgtu piemēru var uzskatīt pasta baložus, ar kuru palīdzību cilvēki salīdzinoši vēl gluži nesen apmainījās vēstījumiem. Tiesa, pasta baloža celtspēja ir ļoti neliela, tāpēc kopā ar to var nosūtīt tikai nelielu zīmīti, neko vairāk. Bet ko darīt tajā gadījumā, ja ir nepieciešamība nosūtīt paciņu? Turklāt vēl tā, lai par to zinātu tikai divi cilvēki – nosūtītājs un saņēmējs? Izrādās, arī tas ir iespējams. Tikai tad jāizmanto kāds lielāks dzīvnieks.