4.3 °C
Eiropas Savienībā aktuāla diskusiju tēma ir ieteikumi aizliegt vai ierobežot migrējošo putnu medības, bieži vien šīs idejas ir balstītas emocijās, kā arī mazliet sagrozītos datos. Lai gan šis jautājums nav jauns, pēdējos gados metodoloģija medību ilgtspējas izvērtēšanai ir kļuvusi daudz sarežģītāka un zinātniski pamatotāka.
Agrāk pietika ar to, ka kādas sugas populācija bija lejupslīdoša, lai apšaubītu tās medību turpināšanu. Tagad tiek izmantota pieeja, kas apvieno sugas bioloģijas analīzi, lai identificētu nozīmīgākos faktorus, kas ietekmē populāciju dinamiku, un ātru medību ilgtspējas izvērtēšanu, lai noteiktu iespējamo pārmērīgo medību ietekmi. Šī metodoloģija ļauj ātri izvērtēt medību ilgtspēju, un rezultāti prasa ekspertu tālāku analīzi, lai precizētu nepieciešamās darbības saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem.
Jaunā metodoloģija atklāj, ka medības nav problēma aptuveni 70% sugu, jo medības jau ir ļoti ierobežotas, padarot to ietekmi minimālu plašā migrācijas ceļā. No sugu grupām, kas tika atzītas par iespējami pārmērīgi medītām, lielākā daļa bija pīļu sugas. Tomēr padziļināta analīze liecina, ka lielākajai daļai šo sugu ir stabilas vai pieaugošas ziemotāju populācijas.
Vienīgā suga, kas piedzīvo mērenu populācijas lejupslīdi noteiktā tās izplatības reģionā (Ziemeļaustrumeiropa/Ziemeļrietumeiropa), ir brūnkaklis (Aythya ferina), ko aizliegts medīt arī Latvijā.
Šī suga jau ir pakļauta juridiskiem ierobežojumiem un ir kandidāte starptautiskam rīcības plānam.
Pozitīvi rezultāti un problēmas ar biotopiem
Šie dati liecina, ka Bernes konvencija un Putnu direktīva efektīvi regulē putnu medības Eiropā. Tomēr tās pašas Eiropas tiesību normas nav pietiekami efektīvas, lai aizsargātu daudzu ligzdojošo putnu biotopus. Piemēram, lielākajai daļai pīļu, kuru ziemotāju populācijas Eiropas Savienībā ir drošas un pieaugošas, ir neskaidrs vai nedrošs ligzdojošo populāciju statuss sliktu biotopu apstākļu dēļ.
Pievēršoties medībām, tiek secināts, ka lielākā daļa pīļu, kuras tiek medītas, nāk no Krievijas ligzdojošajām populācijām, kas ziemā migrē uz Eiropu. Tas nozīmē, ka medību apturēšana neietekmēs draudus, kas saistīti ar šo putnu ligzdošanas apstākļiem Eiropas Savienībā. Šiem draudiem nepieciešama biotopu atjaunošana un ligzdošanas aizsardzība.
Piemēram, baltvēderis (Mareca penelope), kura populācija Eiropas Savienībā ziemas mēnešos ir pieaugusi par 300%, salīdzinot ar 80. gadiem, lielākoties ligzdo Krievijā. Tas liecina, ka medības nerada draudus sugai kopumā, taču Eiropas Savienībā ir nepieciešami nopietni biotopu atjaunošanas pasākumi, lai nodrošinātu veselīgas ligzdošanas populācijas. Šādus projektus, piemēram, Somijā, kur atrodas lielākā daļa ES ligzdojošās platknābju populācijas, bieži vien atbalsta paši mednieki.
Eiropas Komisija ir aicinājusi noteikt ierobežojumus un moratorijus atsevišķu šo sugu medībām. Tomēr medniekiem daudzi no šiem ieteikumiem šķiet pārlieku piesardzīgi un radušās intensīvas debates medību sabiedrībā visā Eiropā.
Pamatojoties uz zinātniski pamatotu lēmumu pieņemšanu migrācijas ceļu līmenī, būs iespējams veikt izsvērtus soļus. FACE turpinās aktīvi piedalīties šajā procesā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
