1.3 °C
Igaunijas pieredze rāda, ka maza valsts var efektīvi pārvaldīt salīdzinoši lielu bēgļu skaitu, ar gadiem pārejot no ārkārtas palīdzības uz ilgtspējīgu integrāciju.
Kopš 2022. gada marta Igaunija ir uzņēmusi vairāk nekā 60 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, piešķirot viņiem pagaidu aizsardzības statusu. 2025. gada oktobrī šis statuss bija spēkā 34 975 cilvēkiem, kas veido 2,8% no valsts iedzīvotāju skaita un ir nedaudz lielāks īpatsvars nekā Latvijā.
Visievērojamākās pārmaiņas ir fiksējamas valsts finansējumā. 2022. gadā dažādām ministrijām Ukrainas bēgļu atbalstam tika piešķirti kopā 242,7 miljoni eiro (1,5% no valsts budžeta) un 2023. gadā pat 304,1 miljons eiro (1,6%), bet 2024. gadā šī summa samazinājās uz 132,6 miljoniem eiro (0,7%), un šim gadam ieplānoti 129,6 miljoni eiro (0,7%).
Kā skaidro Igaunijas institūcijas, sākotnējā krīzes fāzē bija nepieciešamas milzīgas investīcijas ārkārtas palīdzībā, bet laika gaitā notika pāreja uz strukturētu integrāciju.
No ārkārtas izmitināšanas līdz pabalstu apturēšanai
Vislielākās izmaiņas skārušas izmitināšanas sistēmu. 2022.–2023. gadā valsts tērēja 57 miljonus eiro 25 000 bēgļu pagaidu izmitināšanai viesnīcās, kopmītnēs un arī "Tallink" kuģa "Isabelle" kajītēs, pēdējais no minētājiem izmaksāja aptuveni 30 miljonus eiro. Pēdējā valsts izmitināšanas vieta tika slēgta 2023. gada novembrī.
Paralēli tam tika izveidots kompensāciju mehānisms – bēgļi varēja saņemt vienreizēju atbalstu līdz 1200 eiro mājoklim, ja ir noslēgts īres līgums.
No 2022. gada jūnija līdz 2025. gada aprīlim šādu atbalstu saņēma aptuveni 11 000 mājsaimniecības, un programmas kopējās izmaksas bija 10 miljoni eiro. Tomēr arī šis atbalsts tika pakāpeniski ierobežots.
2024. gada septembrī to varēja saņemt tikai tie, kas pieteikumu iesniedza sešu mēnešu laikā pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas, un šī gada maijā programma tika pilnībā pārtraukta.
Izglītībā no jauniem projektiem uz vienādām tiesībām
Izglītības finansējums atspoguļo līdzīgu loģiku. 2022. gadā Ukrainas skolēniem tika tērēti 38,2 miljoni eiro, kas iekļāva atbalstu skolām, valodas un integrācijas pasākumus, IT aprīkojuma iegādi un arī speciāli izveidotu skolu Tallinā 7.–12. klases skolēniem no Ukrainas. 2023. gadā summa samazinājās līdz 10,3 miljoniem eiro.
Sākot ar 2024. gadu, Ukrainas bērnu valodas apguve tiek finansēta vienādos apstākļos ar citiem jaunpienācējiem – 600 eiro uz skolēnu pirmajos četros gados. 2025. gadā visu jaunpienācēju valodas apguve skolās ir tikusi atbalstīta ar trim miljoniem eiro.
Veselības aprūpe no 9 līdz 21 miljonam gadā
Savdabīgi, ka veselības aprūpes izmaksas ukraiņiem ir pieaugušas, nevis samazinājušās: no 9,2 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 21,5 miljoniem 2024. gadā. Tas skaidrojams ar to, ka 90% Ukrainas kara bēgļu ir tagad ieguvuši valsts veselības apdrošināšanu un aktīvi izmanto Igaunijas veselības aprūpes sistēmu līdzīgi vietējiem iedzīvotājiem. Piekļuve sistēmai ir tiem bēgļiem, kuri lielākoties maksā nodokļus. Ja prasītājs nestrādā un nav bezdarbnieka statusā, viņam ir ierobežota piekļuve bezmaksas veselības aprūpei un ārstēšanas izdevumi jāapmaksā pašam vai jāmeklē privāta apdrošināšana.
Nodarbinātības rādītāji apliecina, ka integrācija ir gājusi veiksmīgāk, nekā sākotnēji gaidīts. Pirmajā gadā strādāja 30–40% darbspējīgo Ukrainas bēgļu, 2023. gadā jau 47%, bet pērn pirmajā ceturksnī 57%. Vidējā alga sasniedz 1424 eiro pirms nodokļiem (salīdzinājumā ar Igaunijas vidējo 1933 eiro). Bezdarba līmenis Ukrainas bēgļu vidū ir 15,5%.
Sociālie pabalsti norāda uz integrāciju, nevis atkarību
Sociālo pabalstu statistika liecina par arvien veiksmīgāku integrāciju. Ukrainas civiliedzīvotāji saņem tādus pašus pabalstus kā Igaunijas pilsoņi, tomēr viņu īpatsvars kopējos izdevumos saglabājas zems: 2025. gadā – 0,59% no visiem valsts sociālajiem pabalstiem, kas ir līdzīgā apjomā ar iepriekšējiem gadiem.
Arī pašvaldību iztikas pabalsta saņēmēju skaits ir dramatiski samazinājies – no 13 987 mājsaimniecībām 2022. gadā līdz 2890 mājsaimniecībām 2025. gada pirmajā pusē, kas liecina par pieaugošu pašpietiekamību.
Politikas maiņa
Pārmaiņu būtība ir dziļāka nekā tikai mainīgie skaitļi. Igaunija ir pārgājusi no Ukrainas bēgļu uzskatīšanas par atsevišķu kategoriju, kas prasa īpašas programmas, uz viņu integrāciju vispārējā imigrācijas un integrācijas sistēmā.
Kā skaidro Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvaldes ilgtspējības un migrācijas daļas vadītāja Līsa Palota: "Pārvaldes pieeja ir bijusi Ukrainas bēgļu iespējami ātra patstāvība jeb darba un mājokļa atrašana." Rezultātā ukraiņi ir arvien spēcīgāk integrēti parastajos pakalpojumos, un vajadzība pēc īpašiem pakalpojumiem ir samazinājusies. Tā ir arī arvien grūtāk nošķirt izdevumus, kas aiziet Ukrainas bēgļiem, kā arī pieaug daļa, ko viņi iemaksā valsts budžetā.
Nākamnedēļ "Latvijas Avīzē" lasiet par ukraiņu bēgļu situāciju un valsts atbalstu Višegradas valstīs.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
