1934. gada 12. novembrī. Pirms 90 gadiem rīdzinieki no preses uzzināja, ka aizvadītā 11. novembra Lāčplēša dienas svinības nesušas izmaiņas arī Rīgas ielu nosaukumos.

Reklāma

Proti, agrākā Daugavmala nu bija pārdēvēta par 11. novembra bulvāri – gandrīz tāpat, kā to sauc arī tagad. Attiecīgo paziņojumu Rīgas pilsētas valdes svinīgajā sēdē bija sniedzis pilsētas galva Gustavs Celmiņš, uzaicinot klātesošos "godināt Rīgas atbrīvotājus un paturēt Rīgas atbrīvošanu pateicīgā piemiņā uz paaudžu paaudzēm, nosaucot Rīgas Daugavmalu, kur norisinājās izšķirošā cīņa, par 11. novembra bulvāru". Pilsētas valde ar Rīgas pilsētas domes tiesībām šo priekšlikumu pieņēma. 

Agrāko tirgus un ostas vietu bija paredzēts pārvērst reprezentatīvā un labiekārtotā krastmalas ielā. 

Nākamā gada pavasarī nojauca agrāko muitas svaru māju un loču kantori, kā arī vienstāva ēku pie Rīgas pils. Plānā bija pārbūvēt agrākās pilsētas tvaikonīšu piestātnes, jo "vecās ļoti neglītas un antisanitāras". 11. novembra bulvāra pārkārtošana cita starpā bija nepieciešama, lai šo vietu varētu ērti izmantot tautas manifestācijām pie Valsts prezidenta pils – toreiz sprieda, ka tā ir laba vieta, kur valsts svētkos sumināt Vadoni – Kārli Ulmani, kas arī tika darīts. Nākotnē plānoja paplašināt uz bulvāri izejošās Iekšrīgas ielas, bet tā malā, aptuveni tagadējā Okupācijas muzeja vietā, celt ambiciozo Rīgas pilsētas valdes biroja ēku. Tomēr tālāk par projektu un būvbedres izrakšanu 1939. gada nogalē netika, jo sākās Otrais pasaules karš ar tā radītajām ekonomiskajām grūtībām un galu galā arī padomju okupāciju. Abas okupācijas varas sākumā par labāku atzina atgriešanos vienkārši pie Daugavas krastmalas, bez īpaša nosaukuma, līdz 1949. gadā padomju režīms uz vairākiem gadu desmitiem šim bulvārim piestiprināja Komjaunatnes krastmalas nosaukumu, kur par svinamām norādītajās dienās "gaišām sejām" ar karogiem un plakātiem pulcēties uz demonstrācijām, mītiņiem un svešā karaspēka parādēm. 

Pie vēsturiskā 11. novembra krastmalas nosaukuma ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas lēmumu atgriezās vēl pirms 4. maija Neatkarības deklarācijas, 1990. gada 20. aprīlī, 

kad padomiskos vārdus nomainīja lielākam skaitam pilsētas centra ielu. Ironiskā kārtā PSRS armijas Rīgas garnizons 1990. gada 7. novembrī savu pēdējo parādi, ignorējot Rīgas pilsētas vadības protestus, noturēja jau 11. novembra krastmalā, kuru interfrontieši gan turpināja dēvēt par Komjaunatnes krastmalu.

"Latvijas Vēstnesis", 1924. gada 12. novembrī

Mazsalace. Promultu kalns. Iepretim Mazsalaces draudzes skolai atrodas apmēram 3/4 verstis no Salaces Promultu māju robežās augsts uzkalniņš, tā sauktais Promultu kalns. 80. gados, kad šo rindu autors draudzes skolu apmeklēja, skolēni skolotāju pavadībā reizēm uz turieni aizstaigāja izrakumus taisīt. Rakņājās kalnā nevis ar lāpstām, bet ar turpat krūmos nogrieztām resnām rungām. Izrakņāja cilvēku galvaskausus, kaulus, šķēpus, zviedru un cara laiku vecas naudas. No tā laika jau pagājuši 40 gadi. Senatnes pētītājiem derētu uzkalniņam piegriezt vērību.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.