1934. gada 15. maijā. Pirms 90 gadiem agrā rītā notika Latvijas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa (1877–1942) un viņa domubiedru teicami plānots un īstenots valsts apvērsums, ko vēsturnieki vērtē kā ievērojamāko notikumu pirmskara Latvijas politiskajā dzīvē, ja neskaita, protams, pašu valstiskuma iedibināšanu.

K. Ulmaņa apvērsums pirmskara Latvijas vēsturi sadalīja divos posmos – parlamentārās republikas līdz 1934. gadam un autoritārās valsts pēc tam. Apvērsuma rīkotāji nesastapa nekādu pretestību, ja neskaita dažus incidentus ar sociāldemokrātiem; nebija asinsizliešanas vai vardarbības. Latvijas iedzīvotāji pret režīma maiņu izturējās pasīvi. 

Daudzi bija vīlušies demokrātiskajā, taču vēl nenobriedušajā valsts iekārtā, kas nereti asociējās vien ar nebeidzamām debatēm un strīdiem Saeimā 

un to, ko prese sauca par "partiju tirgiem" un "veikaliem". Nekādi iebildumi neradās pat Valsts prezidentam Albertam Kviesim, kura pilnvaras tika saglabātas līdz 1936. gada martam, kad viņa amatu, ignorējot Satversmē paredzēto procedūru, ieņēma K. Ulmanis. 15. maija apvērsuma brīdī autoritārisms jau bija guvis virsroku kaimiņu Igaunijā un Lietuvā, un šie notikumi pilnībā iekļāvās pagājušā gadsimta 20.–30. gadu autoritārisma vilnī, kas pēc īsa demokrātijas perioda pāršalca Centrālās un Austrumu Eiropas valstis. Latvijā apvērsuma brīdī tika apturēta Saeimas darbība un valstī izsludināts karastāvoklis, ko vēlāk pagarināja ik pēc pusgada līdz pat 1938. gadam, kad stājās spēkā "Likums par kārtību un drošību". Demokrātiskā valstī ierastās brīvības vairs nebija spēkā. K. Ulmaņa un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža parakstītajā rīkojumā apvērsums un 

visi ārkārtas soļi tika skaidroti ar to, ka "valstī draud izcelties iekšēji nemieri, kuri apdraud valsts iedzīvotāju drošību". 

Mūsdienās zinām, ka ne galēji labējie, ne kreisie radikāļi valsts apvērsumu neplānoja un nebūtu pat teorētiski spējuši to veikt, kaut par to izplatīja baumas, lai attaisnotu K. Ulmaņa rīcību. Arī runas par politisko un ekonomisko krīzi bija pārspīlētas. Neapstrīdami, ka K. Ulmaņa varas gados cēlās latviešu pašapziņa un labklājības līmenis, taču 1939./1940. gadā diemžēl izrādījās, ka vienvadonība atviegloja padomju okupācijas procesu.

Laukstrādnieks, 1924. gada 15. maijā

Korģene. Vietējā 1. pakāpes pamatskolā 1. maijā bija sarīkots skolēnu vakars ar teātri, skolēnu rokdarbu apskati un attiecīgām rotaļām. Minētā apskate bija ļoti atzinību pelnoša ar labi izstrādātiem, izkrāsotiem skalu kurvīšiem, vāzēm, kartona izstrādājumiem, zīmējumiem utt. Izrādās, ka vecāki nav vis velti devuši naudu skolā līdzi priekš krāsām un citiem materiāliem "pīlīšu taisīšanai" – kā dažs mēdz teikt (zoboties). Apskate pierādīja, ka tagadējā skola spēj dot bērniem daudz ko arī vērtīgu, izmantojot radošo fantāziju un dodot vielu materiālu fantāzijai attīstīties, reizē ieaudzinot patikšanu uz daili un galvenais – darbu. "Sprīdītis" izrāde noritēja labi, lomas izpildot skolēniem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.