1974. gada 14. maijā. Pirms 50 gadiem Latvijas PSR prese publicēja oficiālās aģentūras "Latinform" materiālu par to, kā 12. maijā "Padomju Latvijas darbaļaudis un visas mūsu zemes daudzmiljonu lasītāju saime atzīmēja Latvijas PSR Tautas rakstnieka Viļā Lāča 70. dzimšanas dienu".

Viens no pasākumiem bija tēlnieka Aivara Gulbja un arhitekta Jura Skalberga veidotā kapa pieminekļa atklāšana Rīgas Meža kapos. Tā pamatā bija mets, ko atzina par labāko vēl 1967. gadā organizētā konkursā. "Visa šī izcilā latviešu padomju rakstnieka dzīve, daiļrade un sabiedriskā darbība bija veltīta mūsu Dzimtenes tautu cīņai par komunisma uzvaru," atgādināja "Latinform". V. Lāča slavināšana bija vērojama visā 1974. gada garumā. Kā minēts, tas bija gads, kad Vecmīlgrāvja ostas strādnieka ģimenē dzimušajam rakstniekam un Latvijas PSR politiķim, kolaborantam Vilim Lācim (1904–1966) būtu apritējuši septiņdesmit gadu. Savdabīgi, ka allaž tika izcelta gandrīz vienīga viņa kā rakstnieka darbība. 

Tas, ko V. Lācis paveica kā Maskavas marionete, palīdzot PSRS izveidot un pēc tam nostiprināt Latvijā okupācijas režīmu, it kā palika otrajā plānā,

kaut 1940. gadā V. Lācis bija pirmais okupētās Latvijas iekšlietu ministrs un līdz 1959. gadam arī nominālais valdības galva. Pieminekļa atklāšana Meža kapos 1974. gada 12. maijā notika četros pēcpusdienā. To pavadīja mītiņš ar "republikas partijas un sabiedrisko organizāciju un daudzu darbaļaužu kolektīvu pārstāvju" dalību. Pārklāju Meža kapu videi gigantiskajai bronzas skulptūrai noņēma Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes kompartijas pirmorganizācijas pirmais sekretārs Alberts Jansons. Pēc tam runāja rakstnieks Zigmunds Skujiņš un citi. Ka piemineklis uz V. Lāča kapa nav tikai piemineklis, novērotāji trimdā konstatēja vēl būvniecības gaitā 1974. gada martā, kad Latviešu Nacionālā fonda (LNF) ziņojumā par jaunumiem Latvijas PSR bija atzīmēts: 

"Meža kapos pašlaik ceļ pieminekli Vilim Lācim. Tas būs liels un iespaidīgs, gluži aizēnojot Jāņa Čakstes pieminekli liepu alejas otrā galā. 

Latvieši tomēr joprojām noliek ziedus un svecītes gan uz J. Čakstes, gan Z. A. Meierovica atdusas vietām." Arī oficiālajās fotoreportāžās no pieminekļa atklāšanas kadri allaž bija iestatīti tā, lai nevarētu redzēt perspektīvu un to, kas atrodas aiz bronzas "romantiskā jaunekļa" jeb "zvejnieka dēla".

Latvijas Sargs,1924. gada 14. maijā

Posines miests Ludzas apriņķī. Pārdroši zagļi. Naktī no 3. uz 4. maiju š. g. 3 Krievijas pilsoņi bija pārnākuši robežu, atnākuši Posines miestā, kurš atrodas 4 verstes no robežas un kopā ar vietējo iedzīvotāju K. aplaupījuši vietējās pamatskolas skolotāju Lērumu. 

Pateicoties vietējās robežpolicijas uzmanībai, 2 no Krievijas atnākušie zagļi tika arestēti pie robežas pāriešanas atpakaļ uz Krieviju un daļa zagto mantu atrasta pie apcietinātiem. 

Kā izrādās, tad pie mums Posinē ir veselas partijas dažādu noziedzīgu tipu, kuri uztur neatļautus sakarus ar Krieviju, vadā žīdus pār robežu un organizē zādzības ar Krievijas pilsoņu palīdzību, kā tas bija šinī gadījienā. Ar dažām pārmaiņām robežpolicijā mums rodas cerība, ka uz priekšu tiks stingrāki apsargāta robeža un visas blēžu bandas tiks likvidētas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.