1924. gada 12. janvārī. Pirms 100 gadiem vairāki Latvijas preses izdevumi lasītājiem pavēstīja, ka pie Jaunjelgavas apriņķa Ērberģes pagasta nama Susējas upes krastā atrodas sešu franču karagūstekņu kapi, kurus vietējie iedzīvotāji rūpīgi kopjot.

Reklāma

Ziņas par to bija sasniegušas Kara muzeju, kurš tad arī padarīja šo informāciju plašāk zināmu. "Pēc apkārtējo ļaužu nostāstiem, vāci tiem likuši lielceļus slaucīt, akmeņus nest, mērdējuši badā un dažādi spīdzinājuši. Kad vietējie iedzīvotāji nesuši un devuši tiem ēdienu, tad vāci draudējuši devējus apšaut," stāstīja "Dienas Lapa". Karagūstekņu vārdi nebija zināmi, taču apgalvoja, ka šie cilvēki uz Latvijas teritoriju atvesti 1917. gadā un tajā pašā gadā tie "no pārpūlēšanās un sliktas kopšanas" miruši un apbedīti. Kara muzejs par apbedījumiem bija informējis Francijas sūtniecību Rīgā. Tā ziņoja tālāk Francijas valdībai, kura, kā toreiz rakstīja, pieņēmusi lēmumu tautiešus ekshumēt un vest atpakaļ uz dzimteni. Vai tas tiešām notika un vai Ērberģē apglabātie tiešām bijuši francūži, var vien minēt, jo nekāda tālāka informācija par šo lietu nesekoja. 

Jāpiebilst, ka latviešiem vēsturiski bijusi apbrīnojama vēlme nosaukt katru noslēpumaināku apbedījumu vietu par "Franču kapiem". 

Latvijā ir vesela virkne kapsētu vai apbedījumu ar tādu nosaukumu. Piemēram, Krāslavas novada Dagdas pagastā pie Ežezera, Preiļu novada Pelēču pagasta Gribustānos, Ludzas novada Istras pagasta Šilkos, tāpat Neretā un Bārtas pagastā, bet Aizkraukles novada Staburaga pagastā ir pat divi "Franču kapi" un "Franču kapenes". Parasti nostāsti šīs vietas saista ar Napoleona I 1812. gada karagājienu uz Krieviju, taču īstenībā tie ir vai nu senkapi, vai viduslaiku kapsētas.

Jaunā Balss, 1924.gada 12. janvārī

Pirmā strēlnieku kinofilma. Strēlnieku svētkos tika pirmo reizi izrādīta kinofilma "Vēsturisko Ziemassvētku kauju vietas Tīreļa purvos". Filma ir 300 metrus gara un uzņemta uz Strēlnieku rīcības komitejas iniciatīvi. Tas ir tikai pirmais pasākums mūsu strēlnieku vēsturisko vietu uzņemšanai. Strēlnieku vēstures dzīvas un saistošas dabas gleznas patiks mūsu jaunatnei un nākamām paaudzēm kā vienīgs spilgts dokuments par cīņām, kur cīnījās un mira latviešu strēlnieki par savu tēvzemi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.