Panāk Stambulas konvencijas ratifikāciju

Nepilnus desmit gadus pēc Stambulas konvencijas spēkā stāšanās to ir ratificējusi arī Latvija.

Likumprojektu, ar kuru ir ratificēta Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, Saeima ceturtdien pieņēma abos lasījumos, par to nobalsoja 51 sēdē klātesošais koalīcijas deputāts no "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvajiem". Opozīcijas deputāti balsojumos par likuma pieņemšanu gan 1. lasījumā, gan 2. lasījumā nereģistrējās, izņemot kartītes. Abas reizes sēdē tomēr bija kvorums. Balsojumā par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā piedalījās 53 deputāti – neatkarīgie deputāti Andrejs Ceļapīters (ievēlēts no "JV") un Glorija Grevcova (ievēlēta no "Stabilitātei") balsoja pret. Koalīcija ierosināja līdz balsojumam par konceptuālu atbalstu konvencijai sēdē nerīkot pārtraukumus, un debates bez starpbrīžiem ilga piecas stundas. 

Neoficiāli zināms, ka no pārtraukumiem atteicās, jo daži deputāti uz sēdi bija ieradušies, būdami slimi, tāpēc bija plānots dot iespēju viņiem drīzāk doties mājās. 

Taču opozīcija nebija mierā, ka nav pārtraukumu, speciāli pieteicās debatēs un runāja ilgi. Jānis Vitenbergs (NA) atzina, ka nebija plānojis par šo jautājumu uzstāties, "bet, tā kā koalīcija ņem mūs uz izturību, tad nekas cits neatliek".

"Konvencija visu neatrisina..."

Stambulas konvencija, kas ir pieņemta 2011. gadā, stājās spēkā 2014. gadā. Latvija to toreizējā labklājības ministra Jāņa Reira ("Vienotība") personā parakstīja 2016. gadā. Taču līdz šim Saeimā pietrūka politiskā atbalsta šā starptautiskā līguma ratifikācijai. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("JV") uzsvēra, ka konvencija dod iespēju valstīm apmainīties ar informāciju un pieredzi, lai cīnītos pret vardarbību. "Konvencija visu neatrisina, bet tā dod mums iespēju sadarboties ar citām valstīm," teica A. Judins. Juridiskā komisija ir apspriedusies arī ar centru "Marta" un citu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins: "Konvencija visu neatrisina, bet tā dod mums iespēju sadarboties ar citām valstīm."

Foto: Ieva Ābele/Saeima

Konvencijai var pievienot deklarāciju, ko Latvija ir izdarījusi, bet lielas pievienotās vērtības tai nav, atzina komisijas priekšsēdētājs. Viņš paskaidroja, ka deklarācija ir konkrētas valsts paziņojums, kurā tā informē citas valstis par savu pozīciju. Deklarācija ir pievienota galvenokārt pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvas, jo iepriekš ZZS sevi pozicionēja kā konservatīvu politisko spēku un bija citos uzskatos par šā starptautiskā līguma nozīmību. 

Jānis Dombrava (NA) debatēs pieļāva, ka ZZS, iespējams, ir piekritusi atbalstīt konvenciju, pretim saņemot solījumu, ka tiks piebremzēta ostu reforma, kuras īstenošanas termiņi esot pārcelti uz nezināmu laiku. 

Pret deputātiem, "kuri nodevuši savas vērtības", vērsās Ainārs Šlesers ("LPV"). Viņaprāt, ZZS spēlējoties ar uguni un esot pārdevusies, ko A. Šlesers vienmēr atgādināšot. Par amatiem esot pārdevušies arī neatkarīgie deputāti Oļegs Burovs un Igors Rajevs. Ja "Latvijas pirmajā vietā" vēlētājs pirms vēlēšanām to būtu zinājis, tad O. Burovs nebūtu no "LPV" ievēlēts, uzskata A. Šlesers.

Trūkst rīcības

Latvija jau ir izpildījusi lielāko daļu no pasākumiem, kas konvencijā ir paredzēti, informēja Agnese Krasta ("JV"). Viņa uzskata, ka dokuments ir kļuvis "par politisko strīdu simbolu, nevis par simbolu cīņai pret vardarbību". Konvencijas pretinieki domā, ka vardarbību tā nemazinās, bet drīzāk var apdraudēt latviskās vērtības. Linda Matisone ("AS") teica – 63 no 66 konvencijas pantiem jau atspoguļojas Latvijas normatīvajos aktos, bet esot jautājums, kāpēc joprojām Latvijā ir vardarbība. 

"Atbilde te ir viena. Tāpēc, ka no tiesībsargājošo iestāžu puses trūkst mērķtiecīgas, izlēmīgas rīcības," teica L. Matisone. 

Viņa norādīja, ka pietiekami ātri netiek noteikta tiesu medicīniskā ekspertīze cietušajiem, kā arī nav izveidots pirmās palīdzības centrs seksuālās vardarbības upuriem, ko paredz konvencijas 25. pants. Edvards Smiltēns ("AS") jau kuru reizi atgādināja, ka sagaida koalīcijas atbalstu "AS" priekšlikumam par 1,2 miljonu eiro piešķiršanu aproču iegādei, lai policija varētu izsekot, vai personas ievēro aizliegumu tuvoties vardarbības upuriem. Viņš piebilda, ka tas ir pat nedaudz mazāk, nekā bijušais premjers Krišjānis Kariņš ("JV") ir iztērējis, izmantojot speciālos avioreisus, kas sēdē bija pieminēti vairākkārt.

Kāds no piketētāju plakātiem vēsta, ka Līvānu novads iebilst pret Stambulas konvencijas ratifikāciju.

Foto: Ieva Ābele/Saeima

Jānis Grasbergs (NA) vardarbības cēloņus aicināja meklēt padomju laikos, kad cilvēkus centās nodzirdīt. "Un tas ir patiesais agresijas cēlonis. Atkarība cilvēkus noved līdz vardarbībai," uzskata J. Grasbergs. NA nevarot atbalstīt arī dzimumu līdztiesības principu izglītības sistēmā, jo skolās esot jārunā par ģimeniskumu, izceļot atšķirīgo tēva un mātes lomu sabiedrībā. Šo tematu plaši apsprieda vairāki runātāji. Ingmārs Līdaka ("AS") teica: "Man tā ģimenē pieņemts – kamēr skaldu malku, sieva mazgā traukus, kamēr laboju traktoru, sieva gludina kreklus. Mazliet man tā kā bail sievai piedāvāt mūsdienīgāku lomu sadalījumu ģimenē. Un kaut kā bail arī atmest stereotipus un mirklīti nepagaidīt, ja tuvojas cienījamā Irma Kalniņa, lai atvērtu smagās Saeimas durvju vērtnes un viņai uzsmaidītu. Un es to daru ne jau tāpēc, ka viņai nebūtu spēka atvērt durvis, bet tāpēc, ka man tas ir patīkami."

Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") citēja vairāku sieviešu skaudros pieredzes stāstus, kuros aprakstīti emocionālās, ekonomiskās un fiziskās vardarbības gadījumi. 

Vienlaikus viņa minēja arī vienu konkrētu varmāku: "21 gadu vecais Rolands Dišlers izvaro sievieti 1996. gadā. Cietums. 2001. gadā viņš iznāk brīvībā un pēc diviem mēnešiem nožņaudz astoņpadsmitgadīgu skolnieci, 

par ko saņem nu jau mūža ieslodzījumu. Augstākā Tiesa spriedumu atceļ, iznāk no cietuma pēc 20 gadiem. 2023. gadā mēģina nožņaugt sievieti Talsos, par ko saņem vēl piecus gadus. Tātad, vai 2028. gadā mums atkal gaidīt nākamo slepkavības mēģinājumu?" A. Ņenaševa vēl piebilda, ka vardarbība mīlot klusumu, tāpēc – jo "vairāk par to runāsim, jo mazāk to pieļausim".

Aleksandrs Kiršteins (NA) pēc tam teica, ka viņš vairāk nekā simt savu paziņu lokā nezinot nevienu šādu gadījumu, par kādiem rakstījušas meitenes, kas savas muļķības dēļ esot apprecējušas vardarbīgus vīrus, kas viņas sit. "Man liekas, ka konvencijas uzdevums ir sabiedrības pārprogrammēšana, mainot visu, sākot ar tradicionālo dzīvesveidu, kultūru, izglītības sistēmu un morāles normām," piebilda A. Kiršteins.