-5.9 °C
"Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) rīdziniecei izraksta rēķinus par centrālo apkuri, lai gan viņas īrētajā dzīvoklī tādas nav — mājoklis tiek apsildīts ar gāzes apkures katlu, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Rīdziniece Gerda īrē dzīvokli Rīgā, Dzirnavu ielā. Lai gan lielākajā daļā mājas dzīvokļu ir centrālā apkure, Gerdas dzīvoklī gan telpas, gan ūdens tiek sildīti ar autonomo gāzes katlu. Par gāzi viņa vienmēr norēķinājusies ar "Latvijas gāzi", un parādu nav bijis.
Šī gada vasarā mājai mainījās apsaimniekotājs — pārvaldīšanu pārņēma RNP. Sākoties apkures sezonai,
Gerda saņēma rēķinu, kurā bija iekļauta arī maksa par centrālo apkuri, kas viņas dzīvoklī faktiski neeksistē.
Pēc rēķina saņemšanas dzīvokļa īpašniece sazinājās ar RNP, iesniedza autonomās apkures dokumentus, un dzīvoklī pat ieradās apsaimniekotāja pārstāvji, kuri pārliecinājās, ka centrālās apkures tur patiešām nav. Gerda par šo pakalpojumu nemaksāja, cerot, ka situācija būs atrisināta.
Tomēr arī nākamajā mēnesī RNP atsūtīja rēķinu ar maksu par centrālo apkuri. Turklāt tajā
parādījās arī nepamatots parāds par iepriekšējo mēnesi un soda nauda par kavētu maksājumu.
Saņemot jau otro šādu rēķinu, situācija atkārtojās — pēc Gerdas lūguma dzīvokļa saimniece vēlreiz sazinājās ar RNP un atkārtoti skaidroja, ka dzīvoklī ir gāzes apkures katls.
Gerda: "Atkal jau rēķinā šis pakalpojums iekšā, un, katru reizi viņiem zvanot, tāda sajūta, ka darbiniekiem tur kaut kāda koma. Neviens neko nezina, kaut kas viņiem jāturpina pārbaudīt, tik sola, ka atzvanīs. Nekas uz priekšu neiet. Toties soda procentus par it kā nesamaksāto gan naski piestāda! Nu kas tā par lietu?"
Plašāk skatieties 22. decembra "Bez Tabu" sižetā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
