5.1 °C
Vizītes laikā pie acu ārsta man labajā acī atklāja kataraktu. Vai tā jāoperē uzreiz vai arī var nogaidīt? Kāpēc tā radās, un vai būs arī otrajā acī? Man 70 gadi. Valentīns Daugulis Rīgā
Atbild Veselības centru apvienības Oftalmoloģijas dienesta vadītāja Dace Lietuviete: "Katarakta ir dabiskās lēcas saduļķošanās, kas pārsvarā notiek vecumā. Tās rašanos var paātrināt arī acs traumas, dažādas blakus saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, smēķēšana, saules ultravioletais starojums, iedzimtība.
Par kataraktu var liecināt redzes pasliktināšanās, miglains attēls, attēla dubultošanās, skatoties ar vienu aci, grūtības redzēt tumšā laikā, tālumā, nepatīkamas sajūtas, atrodoties spožā gaismā. Katarakta parasti attīstās lēnām, vairāku gadu garumā. Kataraktas slimniekam acu ārsts jāapmeklē reizi gadā, lai kontrolētu acs iekšējo spiedienu, ja ir arī citas hroniskas slimības, piemēram, 2. tipa cukura diabēts, glaukoma, var būt arī biežāk. Parasti katarakta ir abu acu slimība un attīstās tajās samērā simetriski.
Par kataraktu sauc jebkādu acs lēcas saduļķošanos, arī nelielu – 70 gadu vecumā tā ir pavisam normāla parādība, tāpat kā grumbas uz sejas. Tas nenozīmē, ka tā uzreiz ir jānovērš. Lēca ir caurspīdīgs, abpusēji izliekts veidojums, kas nesatur asinsvadus un nervus. Kamēr acs iekšējais spiediens ir normāls, tās duļķošanās nekādā veidā neietekmē apkārtējās acs struktūras un uz operāciju var arī pagaidīt.
Operācijas laikā dabiskā duļķainā lēca tiek nomainīta ar dzidru mākslīgo lēcu, kas paliek acī līdz pat mūža galam. Operācija tiek veikta dienas stacionārā, jau tās pašas dienas vakarā var doties mājās. Pirmās divas nedēļas gan jābūt piesardzīgam un jālieto ārsta izrakstītie acu pilieni."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
