3.3 °C
Šis ir jēdziens, ko arī mūsu laikos neafišē, ir slēpjams, divdomīgs, saistīts ar lielu naudu, tāpēc no laika gala darāms tumsas aizsegā.
Sensenos laikos bendes darbs skaitījās pat godājams, jo notika pēc tiesas lēmuma, kāda nu tā tolaik bija. Viss mainījās pēc 1917. gada, sākoties sarkanajam teroram, un ar to slavens kļuva čekists Vasilijs Blohins. Tā kā nošaujamo "tautas ienaidnieku" kļuva aizvien vairāk un ne jau visi čekisti gribēja par baltu velti šaut, par šiem "īpašajiem pakalpojumiem" bija noteikti izcenojumi – par katru nošauto pienācās 5 rubļi. 1937. gadā par šo naudu varēja nopirkt 10 kg gaļas vai 25 kg maizes, par 10 nošautiem sanāca uzvalks. Šaušana kļuva ienesīgs arods. Par ārzemniekiem maksāja vairāk, jo viņiem bija daudz pratināšanu un papīru. Šāvēji tika pie dzīvokļiem, iepirkās Lubjankas speciālajā veikalā, bērnus laida prestižās skolās.
Problēma tikai tā, ka šādam "darbam" bija savas blaknes. Katrā maiņā bendēm izsniedza 100 gramus spirta, daudzi nodzērās, sajuka prātā, nežēlīgi sita sievas, darīja pašnāvības. Bēdīgi slavenais Blohins, kurš pēc "Memoriāla" statistikas Lielā terora laikā vien nogalināja 7000 cilvēku un nopelnīja 50 000 rubļu, to turpināja darīt arī vēlāk un nomira ar infarktu. Viņi bija bendes un vienlaikus upuri. Nikolajs Matvejevs (800 cilvēku slepkava), vēlāk jautāts, ko viņš jutis, atbildēja: "Darbs paliek darbs." Pēc šī darba stāvēja rindā. Blohins saņēma divus Sarkanā Karoga ordeņus un Sarkanās Zvaigznes ordeni. Šaušana ieguva rūpniecisku vērienu, izstrādātie racionalizācijas priekšlikumi ieteica, no kāda attāluma vislabāk šaut, kā grupai sadalīt darbus. Pēc Staļina nāves no 200 šāvējiem tiesāja tikai 18(!?). Vara nevienam neatvainojās, nevienam nelūdza piedošanu. Nav brīnums, ka Putins likvidēja "Memoriālu".
Pēc Staļina nāves bendes izklīda pa visu toreizējo Padomju Savienību, saulainām vecumdienām izvēloties klimatiski un ekonomiski vislabvēlīgākos reģionus, sagaidīja pensiju un saglabātāja savas priekšrocības. Kad impērija sabruka, daudzi varas kalpu pēcteči neatkarīgajās valstīs nevis integrējās, bet kļuva par piekto kolonnu. Arī pēc Otrā pasaules kara ne jau visus nacistus notiesāja, daudzi paslēpās ASV un Latīņamerikā un laimīgi nodzīvoja mūžu. No tiesas izbēga arī neskaitāmie "atbrīvotāji", kas Vācijā un citās valstīs pēc nacistu atkāpšanās darīja asinsdarbus. Līdz pat šai dienai gaidītā taisnīgā tiesa izrādījās vienīgi metafora. "Īpašie pakalpojumi" Krievijas izpratnē neko daudz nemainās arī šodien, tagad masu slepkavības veic teroraktos, no attāluma noslaukot no zemes virsas veselas Ukrainas pilsētas.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
