Protams, tāds masīvs vilnis ar MI krāpšanām un dziļviltojumiem vēl tikai nāks, bet tas nenozīmē, ka jau šobrīd tas nenotiek. Pasaulē jau ir uzplaiksnījumi. Piemēram,
šajā pavasarī no kādas kompānijas Honkongā tika izkrāpti 25 miljoni. Atbildīgajam darbiniekam rīkojumi par naudas pārskaitīšanu tika doti videozvana laikā, kurā piedalījās arī vairāki citi kolēģi.
Tomēr pēc tam izrādījās, ka visi kolēģi attālinātajā sanāksmē bija dziļviltojumi.
Kā redzam, krāpnieki iegūst aizvien jaunus un modernus ieročus, kas ļauj tiem izvērst darbību, tāpēc sarunas noslēgumā lūgšu atgādināt uzvedības pamatnormas, kas ikvienam būtu jāievēro, lietojot tehnoloģijas, lai nekļūtu par vieglu mērķi blēžiem.
Nevienam neiesaku ieņemt galvā, ka esi neapkrāpjams, jo tad cilvēks zaudē modrību un tieši tajā brīdī kļūst ļoti ievainojams. Bet krāpnieki nevar tikt klāt cilvēkam ar kritisko domāšanu un pāris aizsargmehānismiem. Noteikti ievēro "nē" likumu. Ja kāds prasa pārskaitīt naudu, saki "nē", un viss. Ja pasaki "nē", jau esi pasargāts par 99 procentiem. "Nē" attiecas gan uz naudu, gan dažādu datu, tostarp dokumentu vai saņemto kodu nosūtīšanu kādam.
Lietojot tehnoloģijas, viens no pamatnoteikumiem ir visur izmantot vairāku faktoru autentifikāciju. Tas nozīmē, ka bez paroles ir vēl kāds faktors, piemēram, kods, kā cilvēks apliecina, ka ir tas, par ko uzdodas. Tā darbojas, piemēram, pieteikšanās internetbankā, kur nepieciešams papildu autentifikācijas kods. Tāpat arī
iesaku ar radiem un draugiem vienoties par kādu kopīgu paroli, ko nosaukt "X" stundā, kad patiešām nepieciešams steidzams atbalsts vai kādas citas darbības.
Protams, iekārtās noteikti jāizmanto antivīrusu programmatūra. Iesaku arī iznīcināt visus savus datus no ierīcēm, kuras vairs netiek lietotas. Pie manis reiz vērsās sieviete, kuras izmestais telefons vēlāk tika izmantots, lai viņas vārdā radiniekiem izsūtītu lūgumus pārskaitīt naudu.
Viedokļi
"Bruņošanās sacensība": bankas pret krāpniekiem
Roberts Birzgalis, bankas “Citadele” IT drošības daļas vadītājs: “Šobrīd MI vēl netiek aktīvi izmantots krāpšanā, bet ir atsevišķi gadījumi, kad tas tiek lietots krāpnieciskos telefona zvanos, mēģinot atveidot cilvēka balsi, lai uzdotos par paziņu vai radinieku. Tāpat arī, iespējams, MI tiek izmantots, lai sagatavotu tekstus pikšķerēšanas e-pastiem vai SMS paziņojumiem, kā arī ģenerējot viltus interneta vietnes, bildes un video. Viennozīmīgi MI tiks lietots arvien vairāk, lai radītu gan jaunas, gan attīstītu jau esošās krāpšanas shēmas un iemantotu potenciālo krāpšanas upuru uzticību. Tāpēc ikvienam ir jābūt uzmanīgam un kritiski jāizvērtē situācija. MI bankās tiek izmantots dažādu drošības sistēmu algoritmos, kas atvieglo darbu krāpniecības novēršanā. Taču, tā kā krāpnieki ne mirkli neatslābst, ir grūti pateikt, kurš kuram ir priekšā.”
Gints Ozoliņš, INDEXO bankas Tehnoloģiju attīstības vadītājs: “Mākslīgais intelekts krāpniekiem ļauj analizēt lielu datu apjomu un izstrādāt grūti atklājamas shēmas, tostarp veikt automatizētus sociālās inženierijas uzbrukumus un personalizētu krāpšanu. Attīstoties MI, finanšu krāpniecība var kļūt vēl sarežģītāka. Jau tagad pieaug uzbrukumi, kuros izmanto dziļviltojumus un viltus identitātes, mākslīgi radītas balsis, kuras var izmantot telefonu zvanos, viltotus video, kā arī automatizētus botu tīklus un viltotus digitālos asistentus, lai veiktu viltus darījumus un ietekmētu finanšu operācijas. Tomēr MI ir arī spējīgs atpazīt anomālijas un aizdomīgas darbības reālajā laikā, tādējādi samazinot krāpniecības riskus. Līdz ar MI risinājumu attīstību finanšu iestādes būs spējīgākas identificēt anomālijas un aizsargāt klientus. Visticamāk, notiks "bruņošanās sacensība" starp banku aizsardzības tehnoloģijām un krāpnieku inovācijām. Bankas arvien biežāk izmanto MI algoritmus, lai analizētu klientu uzvedību un reālajā laikā identificētu aizdomīgas transakcijas.”
Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs: “Viena no bīstamākajām izpausmēm finanšu krāpnieku shēmās ir MI ienākšana mūsu saziņā gan rakstveida, gan cita veida komunikācijā. MI programmu mērķis ir simulēt un aizstāt cilvēka veiktās darbības, lai panāktu augstāku produktivitāti. Mākslīgā intelekta tehnoloģisko iespēju plašā pieejamība radījusi labu augsni jauna veida apjomīgai krāpšanai un dezinformācijas izplatīšanai – no viltotiem zvaniem un attēliem līdz kampaņām. Jāņem vērā, ka arī mūsu izplatītais saturs sociālajos medijos (video un skaņas ieraksti) var kalpot par izejmateriālu krāpniekiem, lai viltotu informāciju. Arī bankas savos procesos izmanto robotu sistēmas un MI programmas. Piemēram, iemācoties analizēt dažādus krāpšanas scenārijus, MI spēj diezgan precīzi noteikt, vai darbības ar klienta naudas līdzekļiem satur kādas krāpšanas pazīmes. Ja nepieciešams apturēt izejošos naudas līdzekļus, MI spēj to izdarīt sekundes simtdaļās. Tomēr pagaidām MI nav uztrenēts veikt tik detalizētu un loģisku krāpšanas gadījumu analīzi, lai varētu pilnīgi paļauties uz tā lēmumiem.”
Marija Celma, “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte: “Līdz ar MI attīstību, visticamāk, varam sagaidīt, ka krāpnieki šo tehnoloģiju izmantos savu darbību uzlabošanai un automatizācijai, kā arī kvalitatīvāka satura izstrādei un jaunu krāpšanas shēmu izveidošanai. Krāpnieki var izmantot arī plaši pieejamus rīkus ļaunprātīgu nodomu īstenošanai, piemēram, brīvpieejas resursu izpētes rīkus, lai iegūtu informāciju par noskatīto mērķi un labāk izprastu un saplānotu uzbrukumu. Noziedzīgās aprindās tiek veidoti noziegumu veikšanai paredzēti risinājumi, piemēram, “ChatGPT” alternatīva “FraudGPT”, kur netiek ierobežota iespēja saņemt informāciju, kas var kalpot ļauniem nolūkiem. Jaunu krāpšanas shēmu parādīšanās, kurās vērojami MI elementi, ir tikai redzamā daļa, jo MI tiek lietots arī krāpšanas sagatavošanas un īstenošanas posmos, piemēram, krāpšanas scenāriju izveidē, kas palīdz krāpšanu īstenot veiksmīgāk. Šobrīd krāpnieki MI vairāk izmanto automatizētu un personalizētu pikšķerēšanas jeb viltus e-pastu vai īsziņu izsūtīšanas kampaņās. Tāpat MI tiek izmantots ļaunatūras veidošanā un paroļu uzbrukumos. Aizvien populārāks uzbrukumu veids ir dziļviltojumi, kas, visticamāk, pakāpeniski kļūs par spēcīgu un bīstamu rīku krāpnieku rokās.”
Jānis Krops, “Swedbank” mediju attiecību vadītājs: “Joprojām vislielākā daļa upuru tiek apkrāpti telefonkrāpšanas vai investīciju krāpšanas veidā. Tas nozīmē, ka krāpniekiem pat nav jātērē resursi MI izmantošanai, jo daļa iedzīvotāju vēl joprojām pārāk uzticas nepazīstamiem zvanītājiem vai pasakainas peļņas solītājiem. Tas gan nenozīmē, ka MI nevajadzētu uzskatīt par nākotnes risku. Šīs tehnoloģijas izmantošanas izmaksas samazinās un arvien biežāk dzirdam, ka, iespējams, MI jau izmantots, lai izliktos par upuru tuviniekiem arī latviešu valodā. Jāņem arī vērā, ka patiesu MI izmantošanu krāpniecībā pagaidām ir grūti konstatēt. Bankas pieredze liecina, ka vēl joprojām klienti uzķeras galvenokārt uz telefonkrāpniekiem un investīciju krāpniekiem. Arvien biežāk parādās mēģinājumi apkrāpt uzņēmumus, kas parasti nozīmē lielākus zaudējumus vienā krāpšanas reizē. Kopumā bankām izdodas novērst apmēram pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem, un loģiski, ka arī tas nebūtu iespējams bez tehnoloģisku risinājumu palīdzības.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
-1.7 °C
