"Kritiskā domāšana jāmāca jau skolā un jāstāsta, cik tālu kritiskam jābūt – pat tik tālu, ka tev jābūt kritiskam par to, ko redzi datora ekrānā un dažkārt pat varbūt arī dzīvē," intervijā teic tehnoloģiju eksperts un krāpnieku atmaskotājs Elviss Strazdiņš.
"Vēl nezinām, vai kādreiz varēs izmainīt cilvēka seju, bet, ja namrunī kāds mammas balsī lūdz ielaist, vairs nevaram būtu droši, ka tiešām aiz durvīm ir viņa."
Latvijā ir plaši zināms gan tavs vārds, gan ieguldījums, sociālajos tīklos izglītojot cilvēkus, kā uzvesties tehnoloģiju un interneta vidē, lai neiekristu mūsdienu krāpnieku lamatās. Pats saki, ka nodarbojies ar krāpnieku čakarēšanu. Pastāsti, kā tas notiek.
E. Strazdiņš: Es reģistrējos dažādās aizdomīgās lapās, spiežu uz visādām saitēm, atbildu uz visiem telefona zvaniem. Palīdzu arī cilvēkiem, kas man raksta un sūta informāciju par to, kā viņi ir apkrāpti. Izmēģinu atsūtītās krāpnieciskās saites, lai pēc tam visu nofilmētu un sociālajos medijos pastāstītu par to arī citiem, lai viņi netiktu apkrāpti. Zinu, ka esmu ļoti daudziem palīdzējis.
Cilvēki man raksta, nāk klāt uz ielas un stāsta, ka pārsūta manus materiālus saviem vecākiem un vecvecākiem, tādējādi arī palīdzot sasniegt cilvēkus, kas nav tik aktīvi sociālo tīklu lietotāji.
Vai kādu "lielo zivi" pēdējā laikā izdevies izvilkt no duļķainajiem ūdeņiem?
Tie ir investīciju krāpnieki, kuru shēmas ir visgrūtāk izmeklēt. Dažās shēmās izdevies pārliecināt krāpniekus, ka esmu pārskaitījis viņiem naudu, līdz ar to esmu ticis tālāk šo shēmu šķetināšanā. Citkārt viss nav tik acīmredzami un ir jārok dziļāk.
Es neziņoju cilvēkiem par iespējamu krāpšanu, par ko neesmu guvis simtprocentīgu pārliecību, ka tā patiešām ir blēdība, ka konkrētā veidā ir apkrāpts kāds cilvēks vai arī pats esmu "apkrāpts" savā izmeklēšanas eksperimentā.
Noteikti negribas nodarboties ar to, ko nereti redzam televīzija, kad it kā kaut kas tiek atmaskots, bet ne līdz galam – nepasakot skaidri, ka kāda amatpersona patiešām ir apkrāpusi valsti, bet tikai ļaujot to noprast. Ja es kaut ko tādu sāktu darīt, ar laiku cilvēki man vienkārši pārstātu ticēt. Bet, lai tiktu līdz pierādījumiem, ir jāiegulda darbs.
Sacīji, ka pēc mūsu intervijas tev ieplānota kārtējā telefonsaruna ar kādu krāpnieku. No kurienes viņš nāk, un kas viņam aiz ādas?
Esam jau gandrīz kā virtuāli draugi, jo sazināmies jau ilgāku laiku. Viņš runā krieviski. Visticamāk, ir no Ukrainas, Baltkrievijas vai Krievijas, bet saka jau, ka no Lielbritānijas un zvana no Lielbritānijas numura. Operācijas leģenda ir par to, ka it kā manā kriptokontā ir aizķērušies bitkoini 20 000 eiro vērtībā. Un viņam vajadzēs pieslēgties pie manas bankas, kas manā gadījumā ir uzprogrammēta kā manas bankas kopija. Viņš gribēs pieslēgties pie mana datora un tikt manā "internetbankā", lai redzētu, kas notiek manos kontos, kur man ir it kā ļoti daudz naudas. Imitējot dažādas darbības, viņš centīsies no manis šo naudu izkrāpt.