Atmaskots. Pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku diskriminācija darbā — reāla problēma

Viens darba pieteikums pēc otra, viens atteikums pēc otra – tāda ir pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku realitāte, meklējot darbu. Darba devēji to nekad neatzīs, bet vecuma diskriminācija Latvijas darba tirgū ir liela problēma.

Nodarbinātības valsts aģentūra uzsver, ka noteicošais ir nevis vecums, bet gan prasmes, taču liela daļa senioru netiek pie amata pat tad, ja atbilst pilnīgi visām sludinājuma prasībām. Statistika nemelo – vecuma diskriminācija darbā ir plaša, taču joprojām relatīvi neredzama.

"Personas diskriminācija vecuma dēļ ir aizliegta – visi cilvēka mūža posmi ir vienvērtīgi," uzsver Tiesībsarga birojs. Arī darba likums nosaka, ka ir aizliegts diskriminēt vecuma, dzimuma, svešvalodas zināšanu trūkuma dēļ. Pērn Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone uz jautājumu par to, vai Latvijas darba tirgū ir novērojama potenciālo darba ņēmēju diskriminēšana pēc vecuma, atbildēja, ka īsti apstiprināt to nevar, jo pieļaujams, ka jaunāki cilvēki nereti ir konkurētspējīgāki darba tirgū savu svaigo zināšanu dēļ. 

NVA uzsver, ka, lai iekļautos darba tirgū, noteicošais ir nevis vecums, bet gan darba tirgū pieprasītās prasmes un profesija: "Ja darba meklētājam ir darba devēju pieprasījumam atbilstošas profesionālās prasmes, darbu atrast ir iespējams."

Taču fakti un skaitļi ir nepielūdzami un rāda ko citu – IT uzņēmums "Tietovery" kopā ar tirgus izpētes kompāniju "Norstat" veica pētījumu, kurā noskaidrots, ka Latvijā vairākums (79%) aptaujāto iedzīvotāju nenoliedz: darba tirgū sastopami vairāki diskriminācijas veidi, no kuriem par izplatītāko vismaz trešdaļa jeb 37% respondentu uzskata vecuma diskrimināciju. Sabiedrības integrācijas fonda 2022. gada nogalē rīkotajā ekspertu diskusijā tika secināts, ka, lai gan statistikas dati pierāda vecuma diskrimināciju darbā, šī diskriminācijas forma joprojām ir relatīvi neredzama – tā ir grūti pierādāma vai arī paši iedzīvotāji bieži vien neapzinās, kādās situācijās tiek diskriminēti. Ekonomists Pēteris Strautiņš vērš uzmanību, ka, "lai arī vecuma diskriminācijas problēma ir grūti izmērāma, nav šaubu, ka tā ir nozīmīga, jo tā gan samazina iespējas skartajiem cilvēkiem, gan kaitē valsts ekonomikai kopumā, traucējot pilnvērtīgi izmantot cilvēkresursus."

Darba rokas vajag, tikai ne vecas!

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Satraucoša statistika

2023. gada decembrī publicētie "Eurobarometer" aptaujas rezultāti liecina, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji, tai skaitā arī aptaujātie Latvijā, kā galveno risku darba iegūšanai nosauc kandidāta vecumu. Neskatoties uz to, ka darbaspēka pieejamības problēma kļūst arvien aktuālāka, darba tirgū nereti var novērot darba meklētāju diskrimināciju vecuma dēļ. 

Kā skaidro sociālantropoloģijas doktore un uzņēmuma "PwC Latvija" Dažādības un iekļaušanas prakses vadītāja Baltijā Agnese Cimdiņa, šā gada jūnijā uzņēmuma "PwC Latvija" un personāla atlases uzņēmuma "Alma Career" veiktā darbinieku un darba devēju aptauja pierāda, ka Latvijā vecuma diskriminācija ir izplatīta problēma un vecums bieži ir šķērslis darba vietas iegūšanai vai darba turpināšanai: "Aptaujājot vairāk nekā 2000 darba ņēmēju, tikai 2,6% cilvēku norādīja, ka vecuma diskriminācija Latvijā nav problēma, un teju 60% – ka ar to ir saskārušies savā darba vietā. Arī darba devēju pusē no 128 aptaujātajiem uzņēmējiem vien 10% uzskata, ka vecuma diskriminācija Latvijā nav problēma."

Apskatot dažādus sludinājumus un uzņēmumu mājaslapas, nereti tiek minēts ētikas kodekss – "Vienādi vērtējam mūsu darbiniekus, nediskriminējam pēc dzimuma, vecuma, tautības, reliģijas, invaliditātes, identitātes vai citiem aspektiem." Uz papīra viss izskatās skaisti – vecuma diskriminācija uzņēmumos Latvijā neeksistē. Pēteris Strautiņš atzīst, ka tādu datu, kas ļautu precīzi izmērīt, kurās nozarēs ir izteiktāka diskriminācija vecuma dēļ, patlaban nav: "Tāpat kā ēnu ekonomika, jo tas būtībā ir slēpts process – uzņēmumu vadītāji un personāla vadītāji klaji neatzīs, ka nepieņem darbā vai atlaiž vecuma dēļ."

Tu esi par vecu!

Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga apstiprina – intervijā, protams, neviens darba devējs nekad neteiks – tu esi par vecu! "Darba kandidātam, neredzot citus kandidātus un nezinot viņu vecumus, ir grūti noteikt, vai viņš tiek diskriminēts vecuma dēļ. 

Taču viena no pazīmēm, kas par to liecina, – cilvēks sūta CV un nesaņem atbildes, lai gan pēc visiem sludinājuma kritērijiem atbilst amatam. Varbūt pat tiek aicināts uz interviju, kura norit labi, bet ar to viss beidzas." 

Šāda pieredze ir vides žurnālistei Anitrai Toomai, kurai pēkšņi tika uzteikts darbs "Rīgas Mežos". Viņai tas bija liels trieciens, taču vēl nepatīkamāk kļuva tad, kad Anitra atsāka meklēt darbu un saprata, ka tas viņas vecumā ir teju neiespējami: "Sākotnēji izmantoju bezdarbnieka pabalstu, braucu uz Talsu NVA nodaļu, mācījos izveidot veiksmīgāku CV, piedalījos konsultācijās, lai uzzinātu, kādiem amatiem labāk atbilstu. Visus darba sludinājumus lasu kārtīgi, lai saprastu, vai darbs man ir piemērots. Ātri vien atskārtu, ka nekam nederu, jo nepārzinu angļu valodu." 

Kad Anitru Toomu atlaida no darba un nācās meklēt jaunu, viņa ātri vien atskārta, ka to atrast 60+ gadu vecumā it nemaz nav viegli – pat, ja atbilsti visām darba sludinājuma prasībām.

Foto: Foto no privātā arhīva. / Latvijas Mediji

Anitra atklāj, ka bijusi arī uz vairākām darba pārrunām, kurās dalījusies savās idejās: "Man ideju netrūkst, un es tās spēju labi īstenot. Vēlāk pamanīju, ka darbā tika pieņemts par mani jaunāks cilvēks un ka manas idejas tiek īstenotas. Var jau būt, ka viņam bija tieši tādas pašas idejas… Man ir sešdesmit divi gadi, un es ļoti piedomāju pie tā, kā pavadu savu dzīvi – es nevēlos iet tur, kur man atkal darīs pāri." Anitra atzīst, ka daudzie atteikumi ļoti iedragā pašvērtējumu: "Man ir bail. Iepriekš šķita, ka darba dzīve veido lielāko daļu cilvēka ikdienas – tur viņš ir laimīgi kopā ar līdzīgi domājošajiem, bet beigās izrādās, ka tas tā nemaz nav. Pat sūtot CV uzņēmumiem, kuri ar mani sadarbojās tad, kad vēl biju vides žurnāliste, nesaņēmu atbildi… Nevēlos nonākt tādā situācijā vēlreiz."

Arī profesionālās izaugsmes un personības pilnveides trenere Rudīte Nīcgale novērojusi, ka pēc atteikumiem cilvēks kļūst nedrošāks: "Jā, cilvēki vecumā no piecdesmit gadiem nejūtas droši par sevi, lai arī kādā statusā iepriekš ir bijuši. Man ir zināms gadījums, kad sieviete, kas strādājusi par uzņēmuma direktori Latvijā atpazīstamā kompānijā, nosūta CV un pieredz dziļu klusumu – neviens neatbild. Tāpat zinu divus kungus, kuriem ir spēcīga profesionālā bagāža, kas uzņēmumiem būtu ļoti vērtīga, taču abi jau gandrīz gadu ir nenodarbināti. Tā sajūta nav patīkama, un zūd ticība savām spējām." 

Tos, kuri reiz saskārušies ar vecuma diskrimināciju darbā, Rudīte aicina uz pieredzes apmaiņas vakariem: "Pēc entajiem atteikumiem cilvēks jūtas emocionāli izsmelts un noguris – lai gan profesionālajā ziņā ir ļoti zinošs un vēlas atrast darbu. Nereti cilvēks pats pazemina savu statusu un salīdzina sevi ar jauno paaudzi. Es ieteiktu uzņemties iniciatīvu. Man ir pozitīvs piemērs – dāma, iestādes vadītāja, meklē jaunākās metodes un vadības instrumentus, kaut pašai ir teju pensijas vecums – lai viņai būtu interesanti vadīt kolektīvu un lai neierūsētu. Tā veidojas iekšējā enerģija, vēlme darboties, stabilizējas veselība un cilvēks ar prieku dodas uz darbu."

Eiropa noveco

Agnese Cimdiņa vērš uzmanību uz satraucošiem faktiem – Latvijā vecuma diskriminācijas problēma potenciāli attiecas uz skaitliski ievērojamu cilvēku grupu – Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šobrīd 35% cilvēku mūsu valstī ir vecumā virs 55 gadiem: "Šī tendence ne vien atstāj novārtā būtisku cilvēkresursu potenciālu, bet arī veicina diskriminējošu augsni pret mums pašiem, jo visi ar katru dienu kļūstam vecāki. Jāņem vērā, ka Eiropā, sabiedrībai novecojot, drīz nonāksim situācijā, kad darba ņēmēju virs piecdesmit gadu vecumam būs vairāk nekā divdesmit vai trīsdesmitgadnieku. Tāpēc vadītājiem ir jādomā, kā pielāgoties šādai tendencei, un jāsaprot, kā izglītot un vadīt dažādus cilvēkus. Ir viegli vainot darbiniekus, daudz grūtāk ir paskatīties kritiski pašiem uz sevi." 

Cimdiņa uzsver, ka pārāk maz tiek runāts par vecuma dažādības pozitīvajiem aspektiem: 

"Izslēdzot no darba dzīves vecāka gadagājuma darbiniekus, zaudējam ne vien unikālu pieredzes potenciālu, kas bagātina svaigi diplomētu jauniešu redzējumu, bet arī inovāciju potenciālu, kas dzimst brieduma, pieredzes un digitālo risinājumu sinerģijās. 

Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā šis jautājums ir īpaši nozīmīgs, jo iedzīvotāju vidējais vecums pieaug un cilvēki strādā arvien ilgāk." 

Kā liecina CSP dati, 2023. gadā Latvijā iedzīvotāji darbspējas vecumā, vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem, kopumā bija nedaudz vairāk par 260 tūkstošiem jeb aptuveni 14% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. No tiem nodarbināti bija aptuveni 180 tūkstoši cilvēku. Pēc "Eurostat" datiem, vairāk nekā 30% ES iedzīvotāju ir vecāki par 55 gadiem, savukārt, kā liecina CSP informācija, Latvijā tie ir aptuveni 35%, vērtējot visus valsts iedzīvotājus. Prognozes liecina, ka ES nākamajās desmitgadēs strauji pieaugs vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars. Līdz ar to ir svarīgi apzināties gados vecāku darba ņēmēju potenciālu un vērtību.

"Alma Career Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa informē – uzņēmuma veiktajā pētījumā atklājās, ka 13% no aptaujātajiem darba devējiem atzīst: kandidāta vecums ļoti bieži ietekmē viņu lēmumu par darba piedāvājuma izteikšanu: "Lielākoties lielos uzņēmumos, kur darbinieku skaits ir no 250, kā arī starptautiskos, ir ieviesta noteikta politika, kura ierobežo darbinieku vecuma diskrimināciju. Savukārt darba devēji, kur darbinieku skaits ir neliels (līdz deviņiem darbiniekiem), biežāk atklāja, ka kandidāta vecums ļoti bieži ietekmējis viņu lēmumu par darba piedāvājuma izteikšanu – to atzina gandrīz katrs piektais jeb 19%." Kopumā, kā skaidro Roziņa, šīs situācijas risināšanai ir svarīgi vairāki faktori – vadītāju spēja ieviest, vadīt un efektīvi izmantot dažādību savā organizācijā, veicinot iekļaujošu vidi, kompetenču pilnveidošanas iespējas un mūžizglītību, lai nezaudētu vērtīgo cilvēkresursu: 

"Darbinieka vecums reizēm var ietekmēt situācijas, kad ir nepieciešama lielāka fiziska izturība, piepūle, kā arī spēja strauji pielāgoties pārmaiņām un jaunāko tehnoloģiju apgūšanai. Bet vecāki darbinieki bieži vien ir uzkrājuši daudz zināšanu, viņu pieredze ir nozīmīga, un tas var būt vērtīgi. Tāpat arī vecāki kolēģi var būt lieliski mentori jaunākiem kolēģiem, daloties ar savām zināšanām, palīdzot attīstīt prasmes. Gados vecāki darbinieki ir uzticamāki un lojālāki savam darba devējam."

Trūkst darba roku

"Ir uzskats, ka 50+ vecuma cilvēki nespēj apgūt neko jaunu, ka nav jēgas ieguldīties, tāpat tūlīt ies pensijā. Bet patiesība ir tāda, ka līdz pensijai ir vēl piecpadsmit gadi!" stāsta Eva Selga. "Jaunākā paaudze domā, ka vecākus cilvēkus nav jēga apmācīt, jo viņi tāpat neko neiemācīsies. Patiesība ir tāda, ka cilvēki vecumā ap piecdesmit gadiem varbūt mācās nedaudz ilgāk, bet viņi mācās pamatīgāk, viņi neapšaubāmi spēj konkurēt ar jauniešiem. Gados vecāki cilvēki var būt liels pienesums uzņēmumiem. Mums kā sabiedrībai ir jāatbrīvojas no stereotipiem un mītiem, jāmācās izmantot to darbaspēku, kas ir pieejams. Reāli trūkst darba roku!" 

Lāsma Gaitniece četrdesmit viena gada vecumā netika pieņemta darbā Ieslodzījuma vietu pārvaldē: “Skaidri un gaiši – es šim darbam esmu par vecu!”

Foto: Foto no privātā arhīva. / Latvijas Mediji

Nepatīkamu gadījumu, piesakoties darbā Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP), piedzīvojusi Lāsma Gaitniece – viņa darbam pieteicās pagājušā gada vasarā, un viss bija labi, līdz darba devējs uzzināja Lāsmas vecumu – četrdesmit viens gads: "Zinu, ka ir profesijas, kuru pārstāvji dodas izdienas pensijā un ka tas attiecas arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem. 2023. gada jūnijā pamanīju sludinājumu – Ieslodzījuma vietu pārvalde aicina darbā vairāku nozaru darbiniekus, tajā skaitā arī mācībspēkus. Sludinājumā gan bija norādīts vecuma cenzs, taču, ja godīgi, es to neņēmu nopietni, jo vēlējos pieteikties darbā nevis par uzraudzi, kam tiešām būtu vajadzīga laba fiziskā sagatavotība, bet gan par pasniedzēju."

Pavisam drīz pēc sludinājuma iesūtīšanas Lāsmai piezvanīja un uzdeva dažādus jautājumus par izglītību, pieredzi: "Esmu gan studējusi ārzemēs, gan arī strādājusi ārpus Latvijas kā mācībspēks – universitātēs Vācijā un Ungārijā. Tas viss tika novērtēts labi, taču sarunas laikā mēs kaut kā nonācām pie jautājuma par manu vecumu. Un tad sākās! Ja man ir mazliet pāri četrdesmit, es vairs nederu! Skaidri un gaiši – es šim darbam esmu par vecu." 

Tiesībsarga biroja komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa gan skaidro, ka tas nav pārkāpums: "Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošie ir amatpersonas, un uz viņiem attiecas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums, kura 7. pantā ir atrunāts vecuma ierobežojums." Lāsma uzskata, ka būtu laiks pārskatīt noteikumus, jo IeVP izteikti trūkst darbinieku. Viņa spilgti atceras, ka apmēram mēnesi pēc sarunas no Rīgas Centrālcietuma izbēga noziedznieks, kuru gan tajā pašā dienā notvēra: "Aijas Kincas sižetā "Panorāmā" Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis ziņoja, ka patlaban viņiem ir vakanti vairāki simti darba vietu! To klausoties, es gandrīz izkritu no gultas."

Vajag pieredzējušus darbiniekus

Pēc NVA Attīstības un stratēģiskās komunikācijas nodaļas informācijas, septembra sākumā NVA bija reģistrēti 46 770 bezdarbnieku, no kuriem 18 435 jeb 39% bija vecuma grupā 50+. No šīs grupas 53,5% ir sievietes, 46,5% – vīrieši. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos darbā iekārtojās 10 021 bezdarbnieka statusā reģistrēts klients vecumā piecdesmit un vairāk gadu: "Ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju, gados vecākiem darba ņēmējiem ir vairākas priekšrocības darba tirgū, bet darba devējiem – būtiski ieguvumi, nodarbinot šīs mērķa grupas darba ņēmējus," komentē NVA. 

"Šīs paaudzes pārstāvji bieži vien izceļas ar augstu atbildības sajūtu un darba ētiku. Viņi mēdz būt rūpīgi un vērsti uz iznākuma sasniegšanu. Dzīves pieredze palīdz konstruktīvi, pārdomāti un rezultatīvi risināt sarežģītas situācijas. Ar savu darba pieredzi vecāki darbinieki var būt lieliski mentori un skolotāji gados jaunākiem kolēģiem." NVA uzsver, cik svarīgi uzņēmumiem būtu iekļaut savos kolektīvos arī gados vecākus cilvēkus: "Pašreizējā demogrāfiskā situācijā, pieņemot darbā gados vecākus cilvēkus, uzņēmumi mazina darba spēka trūkuma problēmu, vienlaikus nodrošinot, ka uzņēmuma izaugsmei tiek izmantota pieredzējušu darbinieku prasmes un pieredze. Pieņemot darbā vecākus darbiniekus, uzņēmumi demonstrē sociāli atbildīgu praksi, kas var uzlabot uzņēmuma tēlu sabiedrībā un palielināt tā pievilcību gan klientu, gan darbinieku vidū."

Uzņēmums "Rimi Latvija" atbilst NVA aprakstītajam – personāla vadītāja Gundega Kirilika atklāj, ka 46% no visiem uzņēmuma darbiniekiem ir vecuma grupā 50+: "Mūsu pieredze liecina, ka darbinieki vecuma grupā 50+ visbiežāk novērtē stabilitāti, ko sniedz "Rimi Latvija" kā darba devējs, tāpat šos darbiniekus visbiežāk raksturo tādas īpašības kā lojalitāte, precizitāte un uzcītība. Mēs izvēlamies atvērtu pieeju darbinieku piesaistē un novērtējam dažādību mūsu komandā." 

Kopš 2016. gada uzņēmums īsteno darbinieku atlases kampaņu, uzrunājot potenciālos darbiniekus tieši šajā vecuma grupā: "Aplūkojot situāciju darba tirgū Latvijā, redzam, ka gados vecākiem darbiniekiem viena no galvenajām barjerām ir bailes pieteikties darbam un pieņemt jaunus izaicinājumus. Uzrunājot šo konkrēto auditoriju, ņemam vērā potenciālo darbinieku bažas, taču tajā pašā laikā uzsveram to, ka svarīga ir ne tikai profesionālā pieredze, bet arī dzīvē gūtā pieredze, īpaši, strādājot veikalā, kur diendienā jākomunicē ar veikala apmeklētājiem." "Rimi Latvija" ir pārliecināti, ka pieredzes bagātie darbinieki dod iespēju jaunākiem darbiniekiem mācīties gan profesionālās prasmes, gan arī dzīves pieredzi.

Diskriminācijas līmenis nemazinās

"Pēc 2020. gada veiktā Latvijas Republikas tiesībsarga pētījuma "Diskriminācijas izplatība nodarbinātības vidē Latvijā" datiem, diskriminācijas līmenis darba vietās Latvijā ir teju nemainīgs kopš 2011. gada. Joprojām katrs trešais strādājošais ir dzirdējis par diskriminācijas gadījumiem savā paziņu lokā, kā arī ir samazinājies to darba ņēmēju īpatsvars, kuri ir pārliecināti, ka nekad nav saskārušies ar diskriminācijas problēmām. Minētā pētījuma rezultāti liecina, ka vecums ir pazīme, pēc kuras diskriminē visbiežāk, kam seko veselības stāvoklis. Attiecīgi ve cāka gadagājuma cilvēki darba tirgū sastopas ar multiplu diskrimināciju," skaidro Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktora vietniece Evija Kūla. 

Viņa skaidro, ka vecuma diskriminācijas līmenis darba vietās Latvijā īpaši nemainās tādēļ, ka cilvēki arvien vairāk sāk šo problēmu atpazīt un par to runāt: "Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ rādītāji nemazinās. Tāpat ir nepieciešami daudzi gadi, lai darba devējs mainītu savus uzskatus un paradumus. Var būt arī tā, ka darba ņēmējs saprot, kas notiek, bet nav gatavs par to ziņot." Visi pasākumi un apmācības, kas paredzētas situācijas uzlabošanai, vēlamos rezultātus nesniedz tik ātri, cik gribētos. Daži no plānotajiem pasākumiem un apmācībām, lai mazinātu vecuma diskrimināciju darbā: Labklājības ministrijas atbildībā esošā Eiropas "Sociālā fonda Plus" projekta "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana" laikā no 2024. līdz 2029. gadam ir plānots nodrošināt informatīvi izglītojošos pasākumus, lai paaugstinātu darba devēju un to darbinieku profesionālo veiktspēju par diskriminācijas novēršanas jautājumiem. 

Piemēram, tiks nodrošinātas mācības biedrību, nodibinājumu, mikrouzņēmumu, mazo vai vidējo uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem, kuros tiks sniegta informācija par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem. 2025.–2029. gadā NVA sadarbībā ar sociālajiem partneriem un Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru "Darba drošības un vides veselības institūts" īstenos "Eiropas Sociālā fonda Plus" līdzfinansētu projektu "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana". 

Projekta mērķis ir uzlabot nodarbināto (īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko) darba vidi un darba apstākļus, iesaistīt viņus veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, kā arī sniegt atbalstu darba devējiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kampaņas "Atvērtība ir vērtība" ietvaros 2021. gadā vērsa uzmanību uz diskrimināciju vecuma dēļ, aicinot novērtēt gados vecākās sabiedrības daļas prasmes un pieredzi, veidojot gan videomateriālus, aicinot dalīties ar pieredzes stāstiem, publicējot viedokļrakstus. 

Kā informē SIF eksperte dažādības vadības jautājumos Karolīna Auziņa, pērn tika atklāta jauna platforma "https://www.dazadiba.lv/", kurā atrodama aktuālā informācija par dažādības jautājumiem. Lapas mērķis ir būt par nozīmīgu atbalstu darba devējiem iekļaujošas vides veidošanā un darbinieku potenciāla attīstīšanai. NVA savukārt klientiem piedāvā dažādus pakalpojumus nodarbinātības veicināšanai un ātrākai iekļaušanai darba tirgū. Detalizēta informācija pieejama mājaslapā "https://www.nva.gov.lv/lv/bezdarbniekiem–un–darba–mekletajiem".

Ir jārunā!

Taču, neraugoties uz visu iepriekšminēto, vecuma diskriminācijas rādītāji nav mainījušies kopš 2011. gada. Tas ir katastrofāli, uzskata Eva Selga: "Tie ir jau vairāk nekā desmit gadi, un pa šo laiku noteikti kaut kas varēja mainīties. Es gan neuzskatu, ka Labklājības ministrijai būtu jādod kādas atlaides tiem uzņēmumiem, kuri nodarbina cilvēkus vecumā 50+, jo tā tiktu diskriminētas citas vecuma grupas. Ir jāstāsta, jārāda pozitīvie piemēri, lai darba devēji aizdomātos. Eiropa noveco, un mēs nevaram pieņemt darbā tikai jaunus cilvēkus! Jo biežāk par to informēsim sabiedrību, jo labāka būs situācija." 

Anitra Tooma, kura saskārusies ar pamatīgām grūtībām, meklējot darbu pirmspensijas vecumā, uzskata, ka aktivitātēm un sabiedrības informēšanas pasākumiem jābūt redzamākiem un plašākiem: "Godīgi sakot, es neesmu par tādiem dzirdējusi. Mūs tikai dēvē par sudraba paaudzi, stāsta, cik esam svarīgi un vērtīgi, bet realitātē tu sajūties nevienam nevajadzīgs un lieks." 

Eva Selga ir pārliecināta, ka tikai aktīva komunikācija un sabiedrības izglītošana novedīs pie rezultāta – taču to nav iespējams sasniegt tagad un tūlīt: "Ar diskusijām, intervijām medijos, dažādiem rakstiem, reāliem piemēriem ir jāturpina strādāt un informēt." Selga ir droša, ka darba devējs būs ieguvējs, ja pieņems darbā arī vecāka gadagājuma darbinieku, tikai līdz tādai apziņai un izpratnei vēl ir jānonāk.

Ir jāturpina runāt par netaisnībām – tam lielisks pierādījums ir Lāsma Gaitniece, kura skaļi pauda savu sašutumu gan Latvijas Televīzijai, gan citiem medijiem – Ieslodzījuma vietu pārvaldes Stratēģijas daļas vecākā komunikācijas speciāliste Elīna Admidiņa "Mājas Viesim" darīja zināmu, ka IeVP vērsās Tieslietu ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai dienestu iekšlietu iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē varētu sākt arī personas, kas vecākas par 40 gadiem: "Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes laikā, izskatot informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam", tika atbalstīts Tieslietu ministrijas priekšlikums, kas paredz, ka darbu dienestu iekšlietu iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē varētu sākt arī vecumā pēc 40 gadiem, kā arī izdienas pensijas vecumu sasniegušai amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un karavīram turpināt dienestu, vienlaikus saņemot izdienas pensiju. Paredzams, ka grozījumi normatīvajos aktos stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī."

Uzziņa

Labklājības ministrijas sabiedriskās domas aptauja (2022)

• 40% no sabiedrības ir saskārušies ar diskrimināciju, tikpat daudz – 41% – diskrimināciju ir novērojuši savu draugu/paziņu vidū. Diskriminācija, ar kuru saskaras bieži vai samērā bieži, aptaujātie respondenti min vecumu (51%), piederību romu tautībai (46%), etnisko piederību (44%), seksuālo orientāciju (42%), invaliditāti (33%), dzimumu un dzimuma identitāti (32%).

Avots: Labklājības ministrija.

• "PwC Latvija" un "Alma Career" veiktā darbinieku un darba devēju aptauja liecina, ka Latvijā vecuma diskriminācija ir izplatīta problēma. Aptaujājot vairāk nekā 2000 darba ņēmējus, tikai 2,6% cilvēku norādīja, ka vecuma diskriminācija Latvijā nav problēma, un teju 60% – ka ar to ir saskārušies savā darba vietā. No 128 aptaujātajiem uzņēmējiem vien 10% uzskata, ka vecuma diskriminācija Latvijā nav problēma.

Avots: "PwC Latvija".

• Septembra sākumā NVA bija reģistrēti 46 770 bezdarbnieku, no kuriem 18 435 jeb 39% bija vecuma grupā 50+.

(Avots NVA)

• Tiesībsargs 2021. gadā saņēma divus iesniegumus par iespējamiem diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem vecuma dēļ. No 2022. gada līdz 2024. gada pirmajai pusei šādi iesniegumi nav saņemti.

(Avots: Tiesībsarga birojs).

Uzziņa

Lai vecuma diskriminācija kļūtu redzamāka, jāiemācās tā atpazīt un jāsaprot savas tiesības. Rīki, kas var noderēt šajā jautājumā:

https://www.tiesibsargs.lv/theme/diskriminacija/diskriminacija–uz–vecuma–pamata/

https://www.tiesibsargs.lv/theme/diskriminacija/diskriminacija–uz–vecuma–pamata/

https://www.cilvektiesibugids.lv/temas/diskriminacija/kas–ir–diskriminacija/diskriminacijas–pamati/vecums.

Atmaskots

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".