Petriašvili: Mēs neapstāsimies un nenogursim!

Lielu viļņošanos Gruzijā izraisījis valdības virzītais un parlamentā trešajā lasījumā pieņemtais likums par "ārvalstu ietekmi", kas tiek dēvēts arī par "ārvalstu aģentu" likumu.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir uzlikusi likumam veto, tomēr valdošajai partijai "Gruzijas sapnis" parlamentā ir pietiekami daudz balsu, lai prezidentes veto pārvarētu. Pret likumu Gruzijā notikuši vērienīgi protesti. Par jauno likumu, ietekmīgā miljardiera, "Gruzijas sapņa" izveidotāja Bidzinas Ivanišvili lomu un Gruzijas ceļu uz Eiropas Savienību (ES) "Latvijas Avīze" iztaujāja Aleksandra Rondeli vārdā nosauktā Gruzijas Stratēģisko un starptautisko studiju fonda vecāko pētnieku Aleksu Petriašvili.

Kā jūs raksturotu parlamenta pieņemto likumu, ko tas paredz un kāpēc pret to Gruzijā ir tik daudz iebildumu?

A. Petriašvili: Savā būtībā tas ir Krievijas likums, jo tas ir mērķēts uz pilsoniskās sabiedrības un brīvo mediju iznīcināšanu. Pagājušajā gadā to virzīja kā Ārvalstu aģentu likumu, šogad tas ir Ārvalstu ietekmes caurskatāmības likums. 

Tas nosaka, ka ārvalstu intereses pārstāv domnīcas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, brīvie mediji, kuru finansējumā vairāk nekā 20% nāk no starptautiskā atbalsta. 

Par mani runājot – esmu kalpojis tikai savai valstij. Man ir fantastiskas attiecības ar draugiem Baltijas valstīs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Eiropā, Savienotajās Valstīs, visur, izņemot Krieviju, protams. Nekad neesmu kalpojis kādai citai valstij.

Tiem, kas atbalsta šo likumu, to vajadzēja pieņemt, pirmkārt, lai apturētu Gruzijas integrāciju Eiropas Savienībā. Viņiem skaidri pateica gan pagājušajā gadā, gan arī šogad, ka šī likuma būtība ir pretrunā ar visiem Eiropas Savienības standartiem un vērtībām, ka, pieņemot šo likumu, jūs apturat Gruzijas integrāciju ES. Viņi zināja, ka viņiem ir jāaptur šis process, jo viņi bija saņēmuši pavēles no Krievijas Federācijas. Vairumam gruzīnu nav šaubu, ka no Krievijas, no Putina, no Kremļa saņemta pavēle pārtraukt Gruzijas integrāciju ES.

Ivanišvili mērķis ir saglabāt varu valstī. 

Pieņemot šo likumu, valdošie distancē sevi no tiem deviņiem soļiem, kurus ieteica Eiropas Komisija. 

Viņi nereformē tiesu sistēmu, viņi nereformē korupcijas apkarošanas institūcijas, viņi nemazina polarizāciju un viņi nemazina oligarhu ietekmi valstī. Valstī viss ir atkarīgs no viena cilvēka – oligarha Ivanišvili. Viņš nevar ļaut citām institūcijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, brīvajiem medijiem vai kādai citai institūcijai apdraudēt viņa varu. Tās ir divas Ivanišvili prioritātes.

Kāpēc Gruzijas valdība virzīja šo likumu šobrīd? Tas tika virzīts pagājušajā gadā un pēc protestiem tika atsaukts. Kāpēc tagad, pirms vēlēšanām oktobrī?

Tas ir labs jautājums, un tas ir izplatīts jautājums Gruzijā. Pirms viņi atkārtoti virzīja šo likumu, visas sabiedriskās domas aptaujas rādīja, ka viņi bija priekšā opozīcijai. Viņi varēja komfortabli uzvarēt vēlēšanās, un pēc uzvaras vēlēšanās viņi atkārtoti varēja virzīt šo likumu. Bet tas bija patiesības brīdis Ivanišvili, jo viņam vajadzēja demonstrēt savu lojalitāti Krievijai. Viņam vajadzēja demonstrēt, ka viņš ir pie varas, ka viņam ir tautas atbalsts un viņš ir spējīgs virzīt jebkuru likumu. Viņam nepiemīt Eiropas mentalitāte. Viņam piemīt padomju mentalitāte. Viņš virzījās uz Eiropas Savienību līdz brīdim, kad sākās pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā. 

Tad pienāca patiesības brīdis un viņam vajadzēja pārliecināt Putinu, ka viņš ir spēcīgs un visu kontrolē, viņš neatbalsta Ukrainu un palīdz Krievijai apiet sankcijas.

Vai protesti Gruzijā ir plaši izplatīti vai arī tie notiek tikai galvaspilsētā?

Protesti notiek visās lielajās pilsētās, īpaši otrajā lielākajā pilsētā Batumi, arī Kutaisi, lielākoties pilsētās Gruzijas rietumos. Studenti un viņu lektori protestē vairākās universitātēs. Vecāki protestē kopā ar saviem bērniem.

Es pats piedalos gandrīz katru dienu, un arī es tiku aizturēts. Tas ir ļoti simboliski, ka es kā bijušais eiroatlantiskās integrācijas un Eiropas integrācijas valsts ministrs tiku aizturēts proeiropeiskā gājienā.

Protests pret "ārvalstu ietekmes" likumu 18. maijā pie Gruzijas parlamenta Tbilisi. Likumdevēji 14. maijā nobalsoja par šo tiesību aktu, neraugoties uz lielajiem protesta pasākumiem, kuros daudzi gruzīni pauda bažas, ka Gruzija novirzās no prorietumnieciskā kursa atpakaļ uz Krievijas ietekmes zonu.

Foto: AFP/Scanpix

Protesti ir vērienīgi, tomēr vēlētāji atbalsta valdošo partiju "Gruzijas sapnis". Kā jūs to izskaidrotu, un vai ir pamats pēc vēlēšanām oktobrī sagaidīt pārmaiņas?

Nešaubos, ka valdošās partijas atbalstītāju skaits samazinās, jo līdz 29. aprīlim viņi ticēja, ka Ivanišvili partija joprojām ir par integrāciju ES. Bet tad viņi dzirdēja viņa runu, dzirdēja premjerministra, valdošās partijas priekšsēdētāja, ģenerālsekretāra, Tbilisi mēra un parlamenta spīkera atklātos uzbrukumus Gruzijas partneriem, Baltijas valstīm, Polijai, Vācijai, Francijai, visiem mūsu draugiem. Viņi ir nedaudz piesardzīgāki, kad runa ir par Savienotajām Valstīm. Protams, viņu rīcībā ir ierēdņi, valdošā partija vēlēšanās var izmantot valdības resursus. Centrālo vēlēšanu komisiju pilnībā kontrolē valdošā partija. 

Valdošās partijas lielākā problēma ir tā, ka šīs vēlēšanas būs kā referendums – balsojums vai nu par Eiropu, vai par Krieviju.

Eiropas Savienības pārstāvji ir teikuši, ka Ārvalstu aģentu likums ir pretrunā ar ES normām. Un jūs pieminējāt, ka Gruzijas valdība uzreiz pēc Krievijas pilna apmēra kara sākuma Ukrainā nolēma, ka vairs negrib pievienoties ES. Vai tā ir?

Savā runā 29. aprīlī Ivanišvili 90% laika pavadīja, kritizējot Eiropas Savienību un Amerikas Savienotās Valstis. Bet pašās runas beigās, pēc tam, kad bija pateicis visas tās lietas par Eiropu, par "globālo kara partiju", par Savienotajām Valstīm, viņš pateica, ka, neskatoties uz visām šīm problēmām, mēs ar cieņu pievienosimies Eiropas Savienībai 2030. gadā. Oficiālajā vizītē Ankarā valdības vadītājs [Iraklijs] Kobahidze paziņoja, ka pievienošanās Eiropas Savienībai apdraud mūsu neatkarību. Viņi gatavo augsni, lai pēc tam, kad Eiropas Savienība būs pateikusi, ka iestāšanās sarunas nevar turpināties šī likuma dēļ, "Gruzijas sapnis" varētu paziņot, ka tā ir Eiropas Savienība, kas noraidīja Gruzijas turpmāko integrāciju.

Kā ES var ietekmēt Gruzijas valdību, vai tas vispār ir iespējams?

Eiropas Savienībai vajadzētu ieviest ierobežojošos pasākumus, bet ne kaitējot Gruzijas tautai. Eiropas Savienības rīcībā ir virkne instrumentu.

Aizliegt iebraukt parlamenta deputātiem, kuri balsoja par šo drakonisko Krievijas likumu. Otrkārt, ieviest sankcijas pret Bidzinu Ivanišvili. Nosakot sankcijas arī pret uzņēmējiem, kuri ir bijuši uzticami Bidzinam Ivanišvili un, iespējams, palīdzējuši Krievijas Federācijai apiet sankcijas. Un ne mazāk svarīgi, pret tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp pret iekšlietu ministru, kurš ir atbildīgs par mierīgu demonstrantu spīdzināšanu un iebiedēšanu.

Kāda ir Bidzinas Ivanišvili loma? Viņš ir bijušais premjerministrs, bet tagad stāv aiz kulisēm.

Viņš vairs nestāv aiz kulisēm. Viņš tagad ir uz skatuves. Ivanišvili ir skaidri pateicis, ka pieņem šo lēmumu par ārvalstu aģentiem. Viņš ir atbildīgs par visiem nozīmīgākajiem lēmumiem.

Pagājšnedēļ Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi viesojās ārlietu ministri no Baltijas valstīm un Islandes. Viņi tikās ar valdības amatpersonām un piedalījās demonstrācijā, par ko valdības amatpersonas nebija sajūsmā. Vai šo vizīti Gruzijā pamanīja?

Gruzijas sabiedrība bija ļoti saviļņota, redzot, ka Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministri atbalsta gruzīnus. Tas ir ļoti nozīmīgi. Tautai ir jāredz, ka Eiropa viņus nepamet un Eiropa atbalsta gruzīnu cīņu par ceļu uz integrāciju Eiropā un eiroatlantiskajā telpā. 

Protams, Ivanišvili režīma vadībai tas nepatīk, līdz pat šim brīdim viņi stāsta neticamas lietas par ārlietu ministriem.

Pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā daudzi Krievijas pilsoņi emigrēja arī uz Gruziju. Vai ir zināms, cik daudzi ieradās, kāda ir viņu ietekme uz protestiem un Gruzijas politiku kopumā?

Oficiālā statistika liecina, ka šobrīd tie ir apmēram 80 tūkstoši. Viņu skaits bija 120 tūkstoši, bet apmēram 30–40 tūkstoši valsti atstāja. Lielāks skaits ieradās pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā. Ja jūs ierodaties Gruzijā, jūs redzat, ka visur ir Ukrainas karogi, ES karogi, sienas zīmējumi par Krieviju, par Putinu, par Krievijas bruņotajiem spēkiem. Viņi šeit nejutās ērti. Tie, kas protestē pret Putina režīmu, mītiņos ir kopā ar mums. Bet viņi ir briesmās, jo viens krievu propagandists savā sarunu šovā izteicās, ka ir runājis ar "Gruzijas sapņa" deputātu, kurš teicis, ka tiks izraidīti tie krievi, kuri piedalās mītiņos. Attiecībās ar Krieviju nedrīkst izslēgt jebkādus scenārijus, mēs zinām, ka Ukrainā, Krimā 2014. gadā parādījās "zaļie cilvēciņi". Un mēs nezinām, kādi spēki ir Gruzijā. 

Es nebūtu izbrīnīts, ja Putins sāktu "rūpēties" par Krievijas pilsoņiem Gruzijā. 

Mēs neesam aizmirsuši, ka Krievijas okupācijas karaspēks atrodas mūsu teritorijā 40 kilometrus no galvaspilsētas un apmēram 500 metrus no stratēģiskā autoceļa austrumu–rietumu virzienā, un viņi var pārraut šo autoceļu. Es nevēlētos apspriest sliktākos scenārijus, bet ir jāatceras Krievijas prakse. Jūsu valstī ir liela krievu minoritāte, bet jūs esat Eiropas Savienībā un NATO. Tā ir galvenā atšķirība.

Kādas ir jūsu prognozes par turpmāko notikumu attīstības gaitu Gruzijā, īpaši, ņemot vērā protestus un vēlēšanas oktobrī?

To ir ļoti grūti prognozēt. Protesti turpināsies pēc tam, kad parlaments būs pārvarējis prezidentes veto. Neviens neapstāsies un nenogurs. Mēs mēģināsim nonākt līdz vēlēšanu dienai ar referenduma apziņu. Cilvēkiem būs jāpieņem lēmums. Un tad mums būs jāaizsargā savas balsis. Un tur būs problēma. Tiklīdz likums stāsies spēkā, tādām organizācijām kā Rondeli fonds vajadzēs reģistrēties kā ārvalstu ietekmes finansētai organizācijai. Mēs to nedarīsim. To nedarīs arī pārējās 250 organizācijas. Tas radīs problēmu ar vēlēšanu novērošanu. Vietējās NVO, kas parasti novēro vēlēšanas, to nevarēs darīt. Interneta mediji un reģionālie mediji, kurus par 100% finansē starptautiskie ziedotāji, nevarēs novērot vēlēšanas. Mums vēlēšanu dienā vajadzēs aizsargāt ikvienu balsi.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji