"Esmu dziļi aizkustināts un patiesi pagodināts saņemt šo balvu, jo ar to tiek novērtēta universālā un humānā pieeja, ar kādu veidotas filmas. Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad tumsa cenšas gūt virsroku. Mums jābūt stipriem, un mēs nedrīkstam zaudēt spēju atpazīt ļaunumu un cīnīties ar to. Šī balva stiprina manu pārliecību, ka mūsu filma spēj motivēt cilvēkus saglabāt modrību," teic režisors Dāvis Sīmanis par filmai "Marijas klusums" piešķirto Ekumeniskās žūrijas balvu.

Reklāma

Šogad festivāla programma tika atzīmēta kā īpaši daudzveidīga, tajā pārstāvētas vairāk nekā 80 valstis, un tā atlasīta no vairākiem tūkstošiem festivālam pieteikto filmu. "Marijas klusums" bija iekļauta Berlināles Foruma programmā, un programmas veidotāji norāda, ka "Marijas klusums" ir vēsturiski precīza un vienlaikus ļoti politiski aktuāla filma, kā sava veida brīdinājuma šāviens par to, kādas sekas var izraisīt autoritāro režīmu terors.

Filma "Marijas klusums". Dāvis Sīmanis Berlīnē.

Filma "Marijas klusums" ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai rūpētos par savu mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieku un upuri.

Filmas "Marijas klusums" seansi festivālā bija plaši apmeklēti, un filma izpelnījās arī atzinīgus skatītāju un starptautiskās kritikas vērtējumus dažādos starptautiskos kino medijos.

"Filma ir meistarīgi un ar nesaudzīgu pieeju režisēta, mākslinieciskie risinājumi un inscenējumi rūpīgi konstruē nomācošu un mulsinošu atmosfēru, kāda mēdz būt raksturīga jebkurai diktatūrai. Kamera diezgan brīvi un dinamiski seko varoņiem, savukārt tumšā, melnbaltā krāsu palete ne vien atsauc atmiņā pagātni, bet rada neomulīgu sajūtu. Šī izvēle ir īpaši atbilstoša, ņemot vērā, ka Marijas zvaigzne ir dzimusi no sudrabotā ekrāna burvības. Turklāt jau no paša sākuma gandrīz pilnībā izpaliek vārdi, un, kad tie parādās, tie tiek tikko sadzirdami izčukstēti vai vispār nav dzirdami, ne tikai atsaucot atmiņā agrīno mēmā kino laikmetu, bet arī atgādinot par dziļāko jēgu, kas ietverta filmas nosaukumā un tās noslēgumā," raksta izdevums "Universal Cinema".

"Šis aizraujošais stāsts, kas montēts spiegu trillera tempā, noslēdzas sekvencēs, kuras grūti noskatīties. Atkailināta, bez kažokādām un smalkajām drēbēm, Šepicka-Slapjuma savu jauno lomu nospēlē ar drosmīgu reālismu. Viņa ir filmēta kā vecāka Garbo bez grima, ar kuru varētu paslēpt zilumus. Tāpat kā dzīvē, arī šajā filmā nav optimistiska noslēguma, lai gan Sīmanis Marijas Leiko portretu papildina ar drosmi, kas atstāj iespaidu," vēsta "The Film Verdict".

"Marijas klusēšana ir skaists un ļoti māksliniecisks skatījums uz okupāciju un režīmu, kas to īstenoja. Pat mūsdienās kāds FSB virsnieks var ienākt jūsu teātrī un sagraut to: Krievijas un PSRS noziegumi joprojām paliek nepamanīti Rietumeiropā, tāpēc Berlīne ir ideāla vieta filmas pirmizrādei," raksta izdevums "Cineeurope".

Festivālā filma "Marijas klusums" piedzīvoja četrus plaši apmeklētus seansus, pēc kuriem notika tikšanās ar režisoru Dāvi Sīmani. Skatītāji vaicāja gan par varoņu vēsturiskajiem prototipiem un viņu likteņiem, gan par sarkano teroru Krievijā 1937. gadā. Vairāki žurnālisti atzīmējuši kā zīmīgu faktu, ka uzreiz pēc festivāla preses seansa pasauli sasniedza traģiskā ziņa par Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nogalināšanu, velkot paralēles starp reālajiem notikumiem Krievijā un tiem, kas atainoti filmā.

Kadrs no Dāvja Sīmaņa filmas "Marijas klusums".

Uzziņa

Filmas "Marijas klusums" radošā komanda

  • Režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, scenārija autori Dāvis Sīmanis, Magali Negroni un Tabita Rudzāte, māksliniece Kristīne Jurjāne, grima māksliniece Beate Rjabovska, komponisti Pauļus Kilbausks un Justs Štars, montāžas režisore Ieva Veiverīte, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa un producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe.
  • Galvenajās lomās: Olga Šepicka, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Inese Kučinska, Vilis Daudziņš. Filma veidota Latvijas filmu studijā "Mistrus Media" kopprodukcijā ar Lietuvas filmu kompāniju "Broom Films".
  • Filmas izveidi atbalstījuši Nacionālais kino centrs, Lietuvas Nacionālais kino centrs, Latvijas Televīzija, "LMT" un "Tet", Valsts kultūrkapitāla fonds.
  • Pirmizrāde Latvijā: 4. aprīlī.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.