Kultūrzīmju izvēle: 8. nedēļa kultūrā — izrādes, izstādes, koncerti, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

"Mazo lapsu" psiholoģiskās mežģīnes

Ģimenes drāmas, mīlestība un nauda... Un apjauta, ka cilvēciskās kaislības paliek nemainīgas. Šie motīvi saistās ar 2025. gada pirmo izrādi Jaunā Rīgas teātra (JRT) lielajā zālē – amerikāņu dramaturģes Lilianas Helmanes (1905–1984) lugu "Mazās lapsas", ko iestudējusi režisore Kristīne Krūze. Pirmizrāde – piektdien, 21. februārī.

"Mazās lapsas" ir ārkārtīgi meistarīgi uzrakstīta luga. Tajā ir tik daudz slāņu un dažādu veidu attiecību – starp vīru un sievu, starp radiniekiem, attiecības, kurās pa vidu ir bērns, ar kuru manipulē un ar kuru nerēķinās. Katram tēlam apakšā ir vesels dzīvesstāsts. Tāpēc domāju, ka ar lugu emocionāli var identificēties katrs otrais cilvēks skatītāju zālē. "Mazās lapsas" lielā mērā ir par attiecībām gan ar sevi, gan ar citiem," tā par savu jauno izrādi teic režisore.

Lugas autore Liliana Helmane ir vienīgā sieviete 20. gadsimta lielo amerikāņu dramaturgu vidū, kuras vārdu nemainīgi min līdzās atklātākajiem cilvēkpētniekiem Tenesijam Viljamsam un Jūdžinam O’Nīlam. Luga "Mazās lapsas" pirmizrādi piedzīvoja Brodvejā 1939. gadā un kopš tā laika regulāri tiek spēlēta uz teātru skatuvēm. 1948. gadā komponists Marks Blicšteins, iedvesmojoties no tās, sarakstīja operu "Regina". Jaunākais "Mazo lapsu" iestudējums tapis 2024. gada nogalē Londonas teātrī "Young Vic".

"Centrālā (lugā) ir naudas tēma, kas skar mūs visus. Turklāt Latvijā joprojām ir sastopama nevienlīdzība sieviešu un vīriešu darba atalgojumā. Ja man kāds teic, ka viņam nauda nav svarīga, es tiešām tam neticu. Visos laikos nauda ir brīvība, arī mūsdienās. Ja es runāju no savas – sievietes – pozīcijas, tad esmu savā dzīvē piedzīvojusi to, ka finanses tiek izmantotas kā manipulācijas un varas instruments situācijās, kurās esmu bijusi ievainojama un nepasargāta. Es domāju, ka bieži tas joprojām notiek."

Lugas tulkotāja – Ieva Lešinska, izrādes scenogrāfs – Alvis Hermanis, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne. Lomās – Sandra Kļaviņa, Andris Keišs, Gundars Āboliņš, Jana Čivžele, Ivars Krasts, Jevgēnijs Isajevs, Jānis Skutelis, Aminata Grieta Diarra, Dāvids Pētersons, Evelīna Priede.

Drošas vietas – pat tumšākajā naktī

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ceturtā stāva ātrija galerijā līdz 30. martam apskatāma ukraiņu mākslinieku grupas "Pictoric" izstāde "Safe place. Drošā vieta". "Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā projektu veidošana par šo karu kļuva par vienu no mūsu vissvarīgākajām misijām. Kopš 2022. gada esam radījuši vairāk nekā 100 plakātu izstādes visā pasaulē. Viens no spēcīgākajiem konceptiem, ko esam izpētījuši, ir "Safe Place" ("Drošā vieta"). Droša vieta ir kas vairāk par fizisku telpu; tā ir arī iekšēja stāvokļa sajūta, emocionāla un mentāla patvēruma vieta, kur vari būt pats un nebaidīties no nosodījuma vai apdraudējuma. Notiekošā kara kontekstā šai idejai ir piešķirta dziļa un neatliekama nozīme. Mēs aicinājām desmit Ukrainas māksliniekus pastāstīt, ko drošā vieta viņiem nozīmē šodien – gan tiem, kuri turpina dzīvot Ukrainā, neskatoties uz karu, gan tiem, kuri ir atraduši patvērumu ārzemēs, bet regulāri atgriežas, lai apciemotu ģimeni," raksta Anna Sarvira, "Pictoric" kuratore.

Baltijas stikls

Daļa Truskaite (Lietuva), "Spent". 2024.

Foto: Daļa Truskaite/Publicitātes

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā jau no 15. februāra līdz 18. maijam apskatāma vērienīga Baltijas mūsdienu stikla izstāde "Slāņi", kurā piedalās 24 stikla nozarē aktīvi strādājoši mākslinieki no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Tā piedāvā bagātīgu mākslas spektru – no filigrāni izstrādātām gleznām un stikla grafikām uz papīra līdz lielformāta instalācijām, monumentāliem stikla krāvumiem un kausēta stikla tēlniecības darbiem. Baltijas dimensija ļauj atpazīt līdzīgo un saredzēt atšķirīgo kaimiņzemju mākslinieku jaunradē.

Pireta Ellamā (Igaunija), "Rezonanse". 2019.

Foto: Publicitātes

Tematiskā "balle" "Zaļā vārna lido atkal"

Sestdien, 22. februārī, plkst. 18 Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (LNRMM) kultūrtelpā "Tintnīca" (Pulka iela 8, Rīga) notiks mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" 100 gadu jubilejas vakars "Zaļā vārna lido atkal". Būs mākslas zinātnieces Aijas Brasliņas lekcija par "Zaļo vārnu", zibizstāde, kurā būs muzeja krājuma priekšmeti, kas saistīti ar mākslinieku biedrību un tās darboņiem, kā arī viņu prokrastinācijas un radīšanas paradumiem. Biedrībā darbojušies arī Aleksandrs Čaks, Austra Skujiņa un Eriks Ādamsons, kuriem īpaša uzmanība pievērsta arī topošajā LNRMM ekspozīcijā Mārstaļu ielā. Ar lasījumiem uzstāsies vairākas mūsdienu dzejnieku apvienības – "Dzejnieki liftā", "Postmistiķi" un "Tekstūra". "Zaļajai vārnai" bija raksturīga rosīga izstāžu darbība un aktīva saviesīgo pasākumu – piemēram, tematisko baļļu – rīkošana. Muzejs uzsver, ka arī šī izstāde uzskatāma par šādu balli – par godu "Zaļās vārnas" simtgadei un vairāku tās biedru jubilejām (Francim Murānam (1915–2001) – 110, Alfonsam Francim (1905–1948), Annai Saksei (1905–1981), Ērikam Raisteram (1905–1967), Jānim Sārtam (1905–1980) – 120, Lilijai Auzai (1900–1962) – 125, Jānim Lapiņam (1885–1941) – 140).

Kārļa Auziņa pirmatskaņojums

Kārlis Auziņš.

Foto: Kaspars Teilāns/Publicitātes

4. martā koncertvietā "Angārs" Tallinas ielas kvartālā notiks saksofonista Kārļa Auziņa skaņdarba "String of Winds" pirmatskaņojums. Tā ir četrdaļīga kompozīcija džeza trio jeb saksofonam, kontrabasam un sitaminstrumentiem kopā ar stīgu kvartetu. "Gan laikmetīgajā mūzikā, gan džezā darbojos jau daudzus savas radošās darbības gadus," saka Kārlis. "Jaunā kompozīcija ir loģisks turpinājums instrumentālā skanējuma iespēju izpētei, ko iesāku savā soloalbumā "Oneness and the Transcendent Truth", kam sekoja skaņdarbs "Still Nature" sagatavotām klavierēm un saksofonam." "String of Winds" ietverti arī Kārļa Auziņa trio un "double trio" skanējumam raksturīgie džeza un improvizētās mūzikas saknēs novatoriski balstītie kompozicionālie un ritmiskie koncepti.

Sarunas ar Agnesi un Matīsu Budovskiem

Rīt, 20. februārī, plkst. 18 Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā "Sarunās Smiļģa kabinetā" ar skatītājiem tiksies Latvijas Nacionālā teātra aktieri Agnese un Matīss Budovski. Par Agnesi viņas pedagogs Edmunds Freibergs reiz teicis: "Neparasts talants, kurā caurspīdīga iekšējā pasaule apvienota ar augstu jūtīgumu un valdzinošu izskatu." Matīss Budovskis pēc studijām LKA iesaistījās sava pedagoga Elmāra Seņkova izveidotajā teātra apvienībā "esARTE". 2023. gadā viņš debitēja režijā, Liepājas teātrī iestudējot R. Bugavičutes-Pēces lugu "Dziesmu svētki".