-4.7 °C
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā līdz 16. martam apskatāma izstāde "Ludolfs Liberts (1895–1959). Art Deco hipnotiskais spožums"
"Art Deco" stils cilvēkiem patīk, pateicoties tā krāšņumam, elegancei un estētiskajai lietu dabai, kas ir viegli saprotama un uztverama. Šo stilu raksturo greznums, šarms, koķetērija un mode, un tā mērķis ir radīt netradicionālu eleganci, kas simbolizē bagātību, pārpilnību, luksusa dzīvi un izsmalcinātību jebkurā lietā un vietā, kur tas tiek iedzīvināts.
Latviešu mākslā viens no spilgtākajiem "Art Deco" stila pārstāvjiem ir scenogrāfs Ludolfs Liberts.
LNMM apskatāmā izstāde ir Ludolfa Liberta mākslas retrospekcija – tā ne tikai eksponē viņa darbus, bet arī rada ilūziju par teātri un rampas gaismām, aktieru, sabiedrības un salonu dzīvi pagājušā gadsimta pirmskara elegantajā un teātri mīlošajā Rīgā.
Izstādē ir pārstāvēta krietna virkne mākslas veidu – grafika, scenogrāfija un kostīmu meti, oriģinālie kostīmi, eļļas glezniecība, porcelāns. Ekspozīcijā redzamas skices, zīmējumi, gleznas, video, tērpi, trauki, fotogrāfijas, teātra skatuves maketu fragmenti. Darbi ir veidoti guašas, akvareļa, eļļas, tempera, tušas un citās tehnikās. Ludolfs Liberts savos darbos izmantojis zelta un sudraba krāsas. Tā ir krāšņa, saturā, informācijā un mākslinieciskumā ļoti bagāta ekspozīcija, kas atbilst un sasaucas ar paša Ludolfa Liberta veidotajām greznajām un filigrānajām scenogrāfijām.
Izstādei ir skaņa – var noklausīties mūzikas fragmentus un ārijas no operu, operešu un baletu izrādēm, kas mijas ar aplausiem un skatītāju radītiem, klusinātiem trokšņiem zālē, cilvēku čukstiem, sarunām, aplausiem un skaņām, kas nāk no orķestra bedres, mūziķiem kārtojoties kārtējai izrādei. Skaņa izstādē darbojas kā pastāvīgs ekspozīcijas elements, radot emocionāli piesātinātu fonu un ilūziju par to, ka muzeja zālē notiek izrādes.
Izstādes kuratore ir Nataļja Jevsejeva, māksliniece – Anna Heinrihsone, un mūziku izstādei izvēlējis un no dažādiem fragmentiem vienā fonogrammā apvienojis Kārlis Auzāns.
Lielākā daļa darbu apskatāmi pirmo reizi
Stāstot par ekspozīcijas veidošanu, Nataļja Jevsejeva saka: "Pagājušā gadsimta 20. un 30. gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Ludolfa Liberta laiks. Viņš noteica stilu un modi, viņam sekoja, no viņa ietekmējās. Darba spējas Ludolfam Libertam bija fantastiskas – no 1924. līdz 1937. gadam viņš izveidoja scenogrāfiju 43 baleta, operas un operetes izrādēm, no kurām 12 ir viņa režija. Karjeras sākumā vienā sezonā Libertam bija viena divas pirmizrādes, bet vēlāk – jau sešas vai septiņas. Katras izrādes sagatavošanai laiks bija tikai kādi trīs četri mēneši. Protams, ka viņam bija palīgi, lai to visu paveiktu. Izvēloties darbus izstādes ekspozīcijai, pēc autentiskajām fotogrāfijām nācās noteikt, kurai konkrētajai izrādei ir radīta konkrētā personāža skice. Zīmējot apģērbu, Liberts iestrādāja arī tēla raksturu un stāju – tajās attēlotās personāžu pozas ir redzamas arī izrāžu fotogrāfijās. Viņš strādāja ar kvalitatīvām, neatšķaidītām krāsām. Izstādītajiem darbiem ir apmēram simt gadu, un to restaurācija pirms izstādes saistīta, piemēram, ar locījumu vietām, ne krāsas atjaunošanu – tās savu spilgtumu ir saglabājušas līdz pat šim laikam."
Vēlējās un saņēma aplausus
Ludolfs Liberts izprata skatītāju reakciju, viņš zināja, ka cilvēkus piesaista krāšņais un skaistais. Liberts ar savu scenogrāfiju piepildīja skatītāju vēlmes pēc viegluma, romantikas un izrādēm ar laimīgām beigām. Operetes viņam padevās vislabāk.
