13 °C
Aiz muguras 2023. gada decembris ar daudzu ierakstu klausīšanos, 8. martā gaidāma Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" pasniegšanas ceremonija, un nominanti tiks izziņoti 17. janvārī.
Tas arī ir viens no iemesliem atskatīties uz to, kas Latvijas skaņumākslā noticis aizvadītajā gadā, mēģināt uzminēt, vai manas personiskās domas sakritīs ar žūrijas vairākuma viedokli, un jau pašā sākumā definēt nopietnas kvalitātes. Pirmām kārtām tādas ir rodamas Latvijas džezā.
Skaņu ieraksti vienmēr atsauc atmiņā dzīvo muzicēšanu, atskaņotāju priekšnesumi vienmēr atgādina nepieciešamību tos iemūžināt. Kultūrtelpā "M/Darbnīca" džeza koncerti 2023. gadā notikuši ar lielu intensitāti (un arī 2024. gada pirmā nedēļa nav izņēmums), un tagad pie klausītājiem nonākusi dubultplate, kas atspoguļo nozīmīgu daļu no veselas plejādes. Vadima Dmitrijeva kvintets, Alises Golovackas "Orbitrons", Miķeļa Dzenuškas "Uzvaras bulvāris", Kārļa Auziņa, Kārļa Vanaga, Matīsa Čudara, Ata Andersona trio – tās ir vērtības, kas pauž gan profesionālu slīpējumu, gan stilistisko daudzpusību, gan vēlmi eksperimentēt. Tiek pārkāptas arī žanru robežas – ne jau velti saksofonista Kārļa Auziņa un pianista Riharda Plešanova albums "Still Nature" ierindots "Zelta mikrofona" klasiskās mūzikas kategorijā, līdzās otram Plešanova veikumam "Les Flexibles", jo kur lai citur liek šīs intelektuālās apceres un koncentrētos enerģijas sablīvējumus. Patiesībā pie klasiskās mūzikas iederētos vēl kāda virsotne no starpžanru un instrumentālo albumu pulka, jo Reinis Sējāns savulaik kopā ar Elzu Leimani īstenoto dejas izrādi "Vārna" tagad paplašinājis līdz vērienīgai simfoniskai poēmai Liepājas orķestra skaņurakstā. Turpat blakus arī, piemēram, Ilonas Birģeles spēlētās Vecās Ģertrūdes baznīcas ērģeles, jo mūziķes domubiedrs šeit ir ģitārists Armands Alksnis.
Taču, atgriežoties pie džeza, vēl viena paralēle ar koncertdzīvi un atgādinājumiem par pagātni – Kārļa Vanaga vadītajam Latvijas Radio bigbendam 2023. gads bijis sevišķi spožs, bet skaņuplate "Linda" liecina par laiku, kad dzīvoja un strādāja Gunārs Rozenbergs, un šajā ierakstā piedalās arī Raimonds Pauls un Aivars Krūmiņš, Bruno Jurgenbergs un Eduards Raubiško. Tiktāl par vēsturi, kura joprojām turpinās, jo Raimonds Pauls 2023. gadā klausītājiem sniedzis kora "Balsis" ieskaņoto "a cappella" ciklu "Dziesmas par Latvijas upēm", kur komponists iedvesmu atkal atradis Ineses Zanderes dzejā, un albumu "Pauls un Paula" (te dzirdama Paulas Saijas balss, un aizdomīgajā kategorijā "kantri vai šlāgeris" šis veikums laikam gan automātiski ierindojas pašā augšgalā). Tikmēr debijas albumi iznākuši Santai Šillerei un Unai Stadei, tikmēr uz koncertskatuves un ierakstu studijā turpina strādāt Toms Rudzinskis un Artis Orubs, Aija Vītoliņa un Andris Buiķis, Ivars Arutjunjans un Edvīns Ozols, un tas nozīmē, ka Latvijas džezs pašlaik ir vokāli izteiksmīgs un instrumentāli krāšņs.
Tradicionālie ģitārmūzikas albumi, kur mainās tikai skaņdarbu nosaukumi, bet viss pārējais paliek ierastajā horizontā minūtēm un stundām ilgi? Nekā, šoreiz arī šeit ir pārsteigums – Edgara Rubeņa albums "Sea Unbound". Viņš vienmēr bijis atšķirīgs no pārējiem, tādēļ ierakstā dzirdamas jaukas mikrotonālas svārstības, individualizēts ģitārspēles stils un visnotaļ nospriegots vēstījums. Radošo ieceru novatorismā un lirisko krāsu iekļāvumā kontrastainākā emociju spektrā te jaušama zināma līdzība ar Spāres Vītolas pasaules izjūtu, un, lūk, vēl viens atradums, kam mūziķe devusi nosaukumu "Šūpuļdziesmas nomodam". Citkārt starpžanru un instrumentālās kategorijas vairumā viss bez pārmaiņām – dzied Ilona Bagele un Ieva Kerēvica, spēlē "Dagamba" un Kaspars Zemītis, jaunas meditācijas piedāvā Jānis Lūsēns un Toms Juhņevičs. Nešaubos, ka arī viņi atradīs īsto auditoriju, taču iepriekšminētajā kategorijā vērts atzīmēt, ka Kārlis Auzāns sacenšas pats ar sevi – vienā albumā ietverta Liepājas teātra aktieriem un Liepājas Simfoniskajam orķestrim rakstītā oriģinālmūzika, bet otrā albumā viņš sadarbojies ar ukrainieti Darju Leleko. Divu nāciju muzikālās pieredzes apvienojums izdevies teicams, un tas pats sakāms par Matīsa Žilinska un aktiera Raimonda Celma dziesmām ar Viļa Plūdoņa dzeju albumā "Tālie krasti".
Tautas vai pasaules mūzikā jaunatklāsmju šoreiz mazāk. Te iesaistītie cilvēki darbojas iepriekš zināmajā un pārliecinošajā līmenī, un tas pirmām kārtām vajadzīgs viņiem pašiem, kur no malas tikai jājautā – vai autentiskas folkloras apvienojums ar kantri un tīru popmūziku, piedevām vēl izceļot satīras un groteskas elementus, vienmēr ir mākslinieciski rosinošākais ceļš, un varbūt kaut ko no visa muzikāli tekstuālā materiāla labāk būtu atstāt Dainu skapja tālākajās atvilktnēs uz mūžīgiem laikiem? Lai nu kā, Rīgā bāzēto folkloras kopu ieraksts "Devums" vai etnogrupas "Ogas" albums "Laikarati" aktualizē gadskārtu svinēšanas ciklu, gadalaiku, dabas, eksistenciālo ritējumu, un tā patiešām ir viena no saiknēm, kas palīdz uzturēt industrializētās pasaules cilvēka personisko integritāti. Šeit līdzdalīga arī grupa "Muosys" ar debiju "Ceļā" un duets "Māsas Dimantas" ar albumu "Celies, Jāņa diena!".
Visbeidzot noslēgumā noteikti jāpiemin apvienības "Alum Alu" albums ar tādu pašu nosaukumu "Alum Alu" – pieteikums vēsta par Ungārijas romu mūziku, bet patiesībā šīs tēmas integrētas mūsdienu vidē un Latvijas apstākļos, un tad nu ar atzīstamu profesionalitāti īstenotais rezultāts ir gan smieklīgs, gan arī kaut kādā mērā šarmants. Par vienu no centrālajiem vadmotīviem "Alum Alu" liriskā varoņa dzīvē, bez šaubām, var nosaukt dziesmu "Viņas dēļ man veras ciet", taču turpat arī atklājas, ka dziesma "Manu mīļo meitenīt" adresēta pirms gada dzimušam bērnam. Vārdā Sabīnei. Kas to lai zina – varbūt tā arī ir īstā folklora. Varbūt tā arī ir īstā dzīve.
